Viestura ordeni rosina piešķirt nacionālajiem partizāniem 23
Viestura ordenis ir militāro nopelnu apbalvojums, tāpēc to būtu pelnījuši arī bruņotās pretošanās kustības dalībnieki, uzskata iniciatīvas grupa, kas ar priekšlikumu tuvākajā laikā vērsīsies pie Valsts prezidenta administrācijas Ordeņu kapitula. Nacionālo partizānu kustības pētnieks Jānis Vasiļevskis lēš, ka to šobrīd būtu pelnījuši vairāk nekā divdesmit vēl dzīvie bijušie nacionālās bruņotās pretošanās kustības dalībnieki, kuru vidū ir arī vairākas sievietes.
Kā teikts ieteikuma vēstulē, kas septembra beigās vai oktobra sākumā tiks nosūtīta Ordeņu kapitulam: “Viņi ir veikuši varoņdarbu, jo ņēma ieroci rokās, lai aizstāvētu savu valsti, cīnoties pret svešo okupantu varu, mežabrāļu grupās piedaloties kaujās un bruņotās sadursmēs ar iznīcinātāju bataljonu kaujiniekiem, NKVD Iekšlietu karaspēka vienībām un citām čekas struktūrām, kamēr daļa iedzīvotāju tai apzinīgi kalpoja, bet lielākā daļa centās piemēroties, lai izdzīvotu.” Iniciatīvas grupas pārstāvis J. Vasiļevskis uzsver, ka runa ir nevis par tiem, kas toreiz kaut kādā veidā sadarbojušies ar nacionālajiem partizāniem, bet tikai tām personām, kuras patiesi dzīvoja mežā un bija bruņoto partizānu grupu sastāvā. Kas attiecas uz sievietēm, tad apbalvojums pienākas tām, kuras “ne tikai šad tad aiznesa maizīti, bet bija kopā ar vīriem nometnēs, bunkuros, piedalījās kaujās, tika apcietinātas”.
Valsts apbalvojumu likums paredz Viestura ordeņa piešķiršanu par militāriem un valsts drošības stiprināšanas nopelniem ne tikai šā brīža militārpersonām, bet arī par sevišķiem nopelniem nacionālās pretošanās kustībā. “Šajā gadījumā mēs viņus nosacīti pielīdzinām militārpersonām, jo uzskatām, ka Viestura ordenis būtu piemērotākais šiem kaujas vīriem un sievām, kas bruņoti pretojušies,” skaidro Vasiļevskis.
Ordeņa statūti paredz apbalvošanu arī pēc nāves, tomēr tagad ir runa tikai par mūsu vidū esošajiem partizāniem. Daudziem no viņiem veselības stāvoklis nav tas labākais. Līdz šim vienīgā no bruņotās pretošanās kustības cīnītājam, kura saņēmusi Viestura ordeni, ir Latvijas Nacionālo partizānu apvienības Liepājas nodaļas vadītāja, bijusī partizānu sakarniece Biruta Rodoviča. Apbalvošana notika 2008. gadā.
“Neviens jau viņus nespieda izdarīt šo izvēli, nemobilizēja. Bet, izdarot izvēli, viņi jau bija nolemti: vai nu nošaus, vai labākajā gadījumā saņems gadus Sibīrijas lēģeros. Tur alternatīvas nebija,” spriež Vasiļevskis. Tādi gadījumi, kad bijušie partizāni pēc iznākšanas no meža un legalizēšanās nav tikuši apcietināti, bijuši ārkārtīgi reti – kādi trīs vai četri visā Latvijā, un šiem ļaudīm vienkārši paveicies. “Pret 1918. – 1920. gada brīvības cīnītājiem mēs izturamies ar lielu godu, bet ar ko tad šie ir citādi? Varbūt tikai ar to, ka kādiem, kuros joprojām sēž vārds “bandīts”, viņi nepatīk,” viņš piebilst.
Partizānu kustības pētnieks uzsver, ka informācija par potenciāli apbalvojamajiem saziņā ar vēsturniekiem un novadpētniekiem vākta gadiem, tāpat visas attiecīgās personas, kas padomju laikā tikušas apcietinātas un tiesātas, pēc Latvijas valstiskuma atgūšanas ir reabilitētas, tātad nav vainojamas kādos noziegumos pret “nekombatantiem”, tas ir, neapbruņotām civilpersonām.
Vasiļevskis vairās nosaukt, kādas konkrētas personas iesaistījušās nacionālo partizānu apbalvošanas iniciatīvas grupā, taču teic, ka tajā ir vairāki vēsturnieki: “Mēs meklējām domubiedrus visdažādākajās aprindās – bijušajos un esošajos politiķos, bijušajās un esošajās militārpersonās, sabiedrībā pazīstamos kultūras cilvēkos. Ja cilvēks būs izteicis piekrišanu, viņa vārds būs minēts vēstulē Ordeņu kapitulam. Vēlamies parādīt, ka šo lietu atbalsta pietiekami liels sabiedrības spektrs. Process vēl nav beidzies, tādēļ es nevienu konkrēti nesaukšu.”
Okupācijas muzeja vēsturnieks Uldis Neiburgs pilnībā atbalsta apbalvošanas ideju: “Būtībā tas ir jautājums valstij, vai jau sen nevajadzēja darīt ko tādu, un, ja jā, tad šis ir pēdējais laiks.” Līdzīgi uzskati ir LU Latvijas vēstures institūta vēsturniekam, nacionālo partizānu kustības Vidzemē un Latgalē pētniekam Zigmāram Turčinskim: “Protams, viņiem vajadzētu kādu valstisku apbalvojumu! Viņi bija pēdējie, kas cīnījās par Latvijas neatkarību pat tad, kad pārējiem cerības jau bija zudušas. Mūsu vidū vēl ir patiešām unikāli cilvēki – tie, kas cīnījās no pirmās līdz pēdējai dienai. Mikalīna Supe mežā bija no 1945. līdz 1954. gadam, Leontīne Augustāne – no 1945. līdz 1953. gadam. Mūsu vidū tāpat vēl Pēteris un Valija Logini – tie, kas izdeva pēdējo partizānu avīzi “Dzimtene”. Es domāju, ka viņiem ir vērts dot apbalvojumu.”
UZZIŅA
No Valsts apbalvojumu likuma:
III nodaļa. Viestura ordeņa un tā goda zīmes statūti
20. pants. (1) Viestura (Vesthardus Rex) ordenis nodibināts 1938. gadā senās patstāvīgās Latvijas varenības piemiņai un atjaunots ar šo likumu.
(2) Ordeņa devīze ir “Confortamini et pugnate” (“Esiet stipri un cīnieties”).
21. pants. (1) Ar Viestura ordeni apbalvo par sevišķiem militāriem nopelniem, kā arī par sevišķiem nopelniem nacionālās pretošanās kustībā un valsts neatkarības aizstāvēšanā, valsts drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanā un nostiprināšanā, valsts robežas apsargāšanā, valsts bruņoto spēku veidošanā un valstiskās apziņas ieaudzināšanā pilsoņos, sagatavojot tos kalpošanai savai valstij un zemei un savas valsts un zemes nelokāmai aizsargāšanai.
(2) Ar Viestura ordeni un tā goda zīmi apbalvo militārpersonas, kā arī citas fiziskās personas.
(..)
(5) Ar Viestura ordeni var apbalvot arī pēc nāves, pieņemot Ordeņu kapitula lēmumu par personas atzīšanu par Viestura ordeņa lielkrusta komandieri.
