Kā kļūt par Lielbritānijas pilsoni? Krāj aviobiļetes un iemācies atbildes uz 408 jautājumiem 7
Kamēr briti strīdas par to, vai premjerministra Deivida Kemerona Briselē izdarītais atbilst nācijas interesēm un kas šobrīd būtu izdevīgāk – Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības vai neizstāšanās –, tikmēr šeit dzīvojošie citu dalībvalstu pilsoņi sāk piemēroties iespējamajiem jaunajiem apstākļiem.
Nav runa tikai par latviešiem, lietuviešiem, poļiem un citiem austrumeiropiešiem, tie paši ierobežojumi attieksies arī uz vāciešiem, frančiem, spāņiem. Pēc britu datiem, valstī ir vairāk par diviem miljoniem Eiropas Savienības viesstrādnieku. Nav īsti skaidrs, kādi šie ierobežojumi būs, jo referendums notiks tikai 23. jūnijā, taču medijos ažiotāža ir pamatīga. Runā, ka britu iestādes saņem milzum daudz pilsonības pieteikumu tieši no Eiropas Savienības pilsoņiem, ir pat izveidojušās rindas nedēļu un mēnešu garumā uz pilsonības eksāmeniem.
Vai panika latviešu viesstrādnieku vidū?
Lai arī Latvijā valda stereotips, ka latvieši Lielbritānijā vai nu dzīvo no pabalstiem, vai strādā mazatalgotus darbus, tomēr realitātē tik vienkārši nav. Ir gan pabalstu prasītāji, gan parasto darbu darītāji, taču ir arī gana daudz augsti kvalificētu darbinieku un uzņēmēju. Lielākoties tautieši par iespējamo izstāšanos īpaši nesatraucas, jo pat pašiem radikālākajiem viesstrādnieku nīdējiem ir skaidrs, ka bez mītiskā poļu santehniķa (populārs austrumeiropiešu viesstrādnieka apzīmējums britu presē) apstāsies, piemēram, celtniecības nozare, kur šobrīd jau tā trūkst kvalificētu darbinieku.
Arī nekvalificēta darba darītāji var justies relatīvi droši, jo pie labas dzīves radušie britu pabalstu prasītāji pēc viņu darba nekāro. Neviens nemetīs ārā banku finanšu analītiķus, juristus, universitātes profesorus un uzņēmējus, it sevišķi tos, kuriem šeit ir bizness vai īpašumi. Satraukums par nākotni valda to vidū, kuru vienīgais iztikas avots ir dažādi pabalsti, un tieši šie Eiropas Savienības pilsoņi ir tie, no kuriem briti labprāt tiktu vaļā pēc iespējas ātrāk.
Kā kļūt par Lielbritānijas pilsoni
ES pilsoņi pieteikties britu pilsonībai var tad, ja ir nodzīvojuši Lielbritānijā piecus gadus, pie tam ārpus valsts bijuši ne vairāk kā 90 dienas gadā. Tiek prasīts sīki un smalki visu pierādīt, tādēļ topošajam pilsonim vislabāk glabāt visas pēdējo gadu avio, prāmju un vilcienu biļetes, jo pašam vien viss būs jāpierāda. Tāpat tiek arī ņemts vērā, vai topošais pilsonis ir kārtīgi strādājis visu šo laiku.
Pabalstu prasītājs uz pilsonību var necerēt, ir jābūt spējīgam pierādīt, ka pēdējos piecus gadus topošais pilsonis nav sēdējis valstij un nodokļu maksātājiem uz kakla. Vēl ir tāds interesants punkts prasību sarakstā kā “labs raksturs”. Rakstura iezīmes britu ierēdņi pārbaudīt nu nekādi nevarēs, taču pārsvarā šī prasība attiecas uz iepriekšējām sodāmībām un kriminālām darbībām. Ja tādu nav bijis, tad diezgan droši var apgalvot, ka kandidāts ir ar “good character”. Vēl ir nepieciešams viens esošais Lielbritānijas pilsonis, kurš apliecinās, ka pazīst topošo pilsoni vismaz trīs gadus, un Lielbritānijas pilsonis, kurš strādā valsts darbā, piemēram, medmāsa, jurists, skolotājs vai ārsts. Vēl ir vesela kaudze citu prasību un noteikumu, taču tas nav nekas neizpildāms.
