Viesstrādnieki Latvijā kļūst par individuālajiem komersantiem 0
Šā gada pirmajos mēnešos vairāki viesstrādnieki no Ukrainas reģistrējušies kā individuālie komersanti (IK), liecina laikraksta “Latvijas Avīze” pielikuma “Latvijas Bizness” veiktā izpēte.
Ja papēta “Latvijas Vēstnesi”, uzkrītoša kļūst individuālo komersantu reģistrācijas aktivitāte un pamanāma tendence ir to nosaukumu ukrainiskais skanējums. Vai jauns viesstrādnieku ievešanas paņēmiens?
Vairākumā gadījumu Ukrainas pilsoņi reģistrējuši savu uzņēmējdarbību Salaspilī un Iecavā.
Kā “LB” skaidro Uzņēmumu reģistra sabiedrisko attiecību speciāliste Evija Rimšāne, apskatot un salīdzinot individuālo komersantu reģistrācijas dinamiku šajā gadā un iepriekšējā, tad šogad ir palielinājies reģistrēto IK skaits gan Iecavā, gan Salaspilī.
Būtiski pieminēt, ka Salaspilī visi 10 IK reģistrēti vienā adresē, savukārt Iecavā divās atšķirīgās adresēs – vienā adresē 10 IK, otrā – 4 IK.
Ņemot vērā to, ka Uzņēmumu reģistra funkcija ir izvērtēt, vai iesniegtie reģistrācijas dokumenti atbilst normatīvo aktu prasībām, tad šajā sakarā iesniegtie dokumenti bijuši korekti, skaidro Evija Rimšāne.
Uzņēmumu reģistra valsts notārs, izskatot dokumentus, ņem vērā, vai ierakstīšanai pieteiktajā juridiskajā adresē jau ir reģistrēti vairāk nekā 10 komersanti un ja tā ir, tad Uzņēmumu reģistrs pagarina pieteikuma izskatīšanas termiņu par desmit darbdienām un lūdz Valsts ieņēmumu dienesta atzinumu par nodokļu riskiem.
Taču šajos gadījumos nav pieprasīts papildu skaidrojums no VID, jo nav pārkāpta norma – 10 komersanti vienā juridiskajā adresē.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) “LB” uzzināja, ka pēdējo piecu gadu laikā strauji audzis to Ukrainas pilsoņu skaits, kas ieguvuši darba atļaujas nodarbinātībai Latvijā.
2014. gadā atļaujas ieguvuši 1069 ukraiņi jeb 33% no kopējā ieguvušo skaita, bet pērn tie bija 5771 jeb 51% no kopējā skaita, otrā vietā atstājot Baltkrievijas pilsoņus, skaits pēdējo piecu gadu laikā aizvien pieaug, bet to īpatsvars kopējā atļauju saņēmēju skaitā samazinājies.
Jāatgādina, ka nesen arī LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” konstatēja – ukraiņu darbaspēks Latvijā kļūst aizvien populārāks – te ierodas, piemēram, betonēšanas speciālisti – šo profesiju Latvijas jaunieši mācīties nevēlas.
Turklāt vērojamas divkāršas vai pat trīskāršas algas atšķirības – Latvijā betonētāji nopelna ap tūkstoš eiro, kamēr Ukrainā var cerēt vien uz 350 eiro algu. Latvijā nodibināts uzņēmums, kas palīdz ukraiņiem iekārtoties darbā.
Izplatītākās jomas, kur Latvijā strādā ukraiņi, ir būvniecība, satiksme un informācijas tehnoloģijas.
Taču raidījums atklāja arī shēmas, kā ar ukraiņiem var aizvietot vietējos darbiniekus. Piemēram, viesstrādniekus pieņem darbā aģentūra Polijā, kur noteikumi ir atviegloti, un tad tos nosūta darbā uz Latviju.
Tas nozīmē, ka, nosūtot darbinieku uz Latviju, viesstrādnieka likmes nav jāievēro un uzņēmums darbiniekiem var maksāt kaut minimālo algu.
Var prognozēt, ka arī šogad Latvijā nodarbināto ukraiņu un baltkrievu skaits augs. Jau iepriekš būvniecības jomas pārstāvji atzina, ka nozarē jūtams izteikts darbinieku trūkums, un būvnieki izteica cerību, ka valdība atvieglos nosacījumus darbaspēka ievešanai.
Būvuzņēmēji pēc potenciālā darbaspēka raugās tieši Ukrainas un Baltkrievijas virzienā.
