Viesojamies cementa rūpnīcā un ķieģeļu ceplī: Kā labāk sadedzināt degošos atkritumus? 4
Ivars Bušmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pandēmijas sākumā likās, ka ES pasludinātais Zaļais kurss tiks atsviests vismaz par pāris gadiem, taču realitātē Covid-19 ierobežojumi samazināja cilvēces ietekmi uz klimatu un Eiropas Komisija, pretēji gaidītajam, paziņoja, ka izeja no krīzes var būt tikai zaļa.
Turklāt vēl zaļāka, nekā noteikts 2008. gadā (emisijas samazinājums par 40% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni). Tagad ES institūcijās jau rosina izvirzīt augstāku emisiju mazināšanas mērķi – par 55% līdz 2030. gadam.
Vai tas ir iespējams rūpnīcās, kur produktus ražo dedzinot?
Apciemoju cementa rūpnīcu un ķieģeļu cepli.
Atkritumus sadedzina, pelnus iebetonē
Brocēnu cementa rūpnīca “Schwenk” no parka atšķiras tikai ar augstiem torņiem – filtru korpusu, dedzināšanas krāsni, klinkera noliktavu, cementa rūpnīcas silosiem. Zāliens un koki kā parkā.
Tīrība un kārtība ārpus un iekšpus rūpnīcas telpām neliecina, ka te darbojas viens no lielākajiem izmešu radītājiem – “Schwenk Latvija”. Skurstenis kūp, taču zāle nekļūst balta, un Brocēnu centrā pat nesaož, kādus atkritumus tur dedzina. Eiropā lielākā daļa atkritumu tiek sadedzināti, lai no tiem atbrīvotos, bet nezina, kur likt pelnus. “Schwenk” krāsnī pazūd gan atkritumi, gan pelni, gan smakas. Gaisā izkūp siltums un ogļskābā gāze un… viss?
“Esam priekšā citām valstīm, jo cementa ražošanā izmantojam 85% alternatīvo kurināmo – tas ir, no atkritumiem sagatavoto kurināmo speciāli mūsu vajadzībām.
Taču tā nav, ka atkritumu mašīnas šeit saved iedzīvotāju atkritumus un mēs ar lāpstām tos mestu krāsnī. Atkritumus sašķiro poligonos, sasmalcina un šeit pa slēgtām konveijerlentēm ar gaisa palīdzību padodam uz krāsni,” norāda Santa Kļava, SIA “Schwenk Latvija” vides nodaļas vadītāja.
Cietais kurināmais nāk no rūpnieciskajiem atkritumiem – plastmasas, tekstila, kartona, koksnes – atšķirots, sasmalcināts, izžāvēts un noteiktās proporcijās samaisīts. “Diemžēl iedzīvotāju šķirotie atkritumi neder – kamēr Latvijā nav iemācījušies šķirot un šai konteinerā metīs arī gurķu mizas, tikmēr to mēs nevaram pieņemt. Gribam kurināmajam vairāk izmantot Latvijā savāktos, bet diemžēl to trūkst un 70% importējam,” norāda Santa Kļava.
Vēl dedzina vieglo automašīnu riepas (smalcinātas, to pūkas, riepu tekstils), bet ne vairāk kā 15 līdz 20 tūkstoš tonnu gadā, jo tajās ļoti daudz sēra.
“Ja riepas dedzināsim vairāk, sērs nesasaistīsies klinkerā, bet izies gaisā un veidos skābos lietus,” skaidro vides speciāliste.
“Te tiek dedzināts Inčukalna gudrons, attiecīgi mazāk dedzinām riepas, jo arī tajā ir daudz sēra. Ķīmiskā sastāva, siltumatdeves un pelnu satura dēļ ikreiz laboratorijā rēķinām, kādās proporcijās alternatīvo kurināmo sadedzināt, lai nepiesārņotu gaisu un arī lai nemainītos cementa sastāvs.”
Dienā klinkera krāsnī ievada 6000 t kaļķakmens, mālu un smilšu, tiem pievienotas 500 t alternatīvā kurināmā, no kura varbūt desmitā daļa pēc svara ir pelni, tātad mazāk par simto daļu, norāda rūpnīcas pārstāvji. “Pelnu mums nav – tie tiek iesaistīti klinkerā.”
Māris Gruzniņš, “Schwenk Latvija” valdes loceklis, atgādina: “Padomju laikā vajadzīgo 1500–2000 °C temperatūru ieguva ar gāzi un oglēm. Kopš 2010. gada jaunajā rūpnīcā cementu ražo no alternatīvā kurināmā, aizstājot ogles. Tie 15% fosilā kurināmā (gāze un ogles) vajadzīgi tikai krāsns uzsildīšanai līdz 1500 °C.”
Kā labāk sadedzināt degošos atkritumus?
Šādu pieeju atzinīgi vērtē ES vides komisārs Virgīnijs Sinkēvičs: “Ja atkritumus nav iespējams pārstrādāt, piemēram, augsta piesārņojuma līmeņa dēļ, tie jāreģenerē, lai iegūtu tajos ietverto enerģiju un ievadītu to mūsu ekonomikā, tādējādi aizstājot fosilo kurināmo un degvielu. Tas atbilst ES atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas principiem.”
“Kopš 2018. gada decembra jaunām sadedzināšanas iekārtām tiek piemērotas stingrākas emisiju robežvērtības cietajām daļiņām, sēra dioksīdam, oglekļa oksīdam un slāpekļa oksīdiem. Valsts vides dienests 2021. gadā īstenos papildu pasākumus jaunuzbūvēto sadedzināšanas iekārtu emisiju kontrolei – tiks veikti neatkarīgi mērījumi papildus tiem, kas uzņēmumiem ir jāveic atbilstoši mūsu izdoto atļauju nosacījumiem,” piesaka Elita Baklāne-Ansberga, Valsts vides dienesta ģenerāldirektore.
“Zaļais” cements pret pelēko
Vai vides prasības un pieteiktais Zaļais kurss sadārdzina cementu? “Jā,” apstiprina Māris Gruzniņš. “Bet nav tik vienkārši sarēķināt, par cik. Dedzinot atkritumus, izdalās CO2 – jo mazāk fosilo resursu, jo mazāk. Vecajā Brocēnu rūpnīcā tonnas klinkera apdedzināšanā bija pāri par 1000 kg CO2 izmešu, tagad – 720 kg.
Kaut arī esam vieni no labākajiem, Eiropas Komisija plāno noteikt 680 kg pieļaujamo izmešu daudzumu uz tonnu (Eiropā vidēji pašlaik ap 760 kg). Otrs – arī apdedzinot kaļķakmeni, ķīmiskajā procesā izdalās CO2. Mums jādomā, kā to noķert un izmantot.”
No 2021. gada ES samazinās emisijas kvotas, un izmešu tonnas cena jau šobrīd ir 28 eiro, piebilst Santa Kļava. Tas un arī vēl valdības pagājušās nedēļas ierosinājums paaugstināt DRN likmes par gaisa piesārņošanu un par dedzināšanas iekārtām atsauksies uz produkcijas cenu. “Schwenk” tas spiež lūkoties uz biomasas (piemēram, notekūdeņu dūņu) dedzināšanu, bīstamajiem atkritumiem, jo koka atkritumi būs par dārgu.
Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas cementa ražotājiem šādas vides prasības nav saistošas, alternatīvais kurināmais nav jādedzina un jāsamazina CO2 izmeši, norāda Māris Gruzniņš. “Tas samazina mūsu konkurētspēju.”
Savukārt EK priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas šogad pieteiktais “oglekļa nodoklis” importa precēm uz robežas vēl ir tikai ideja. Nav skaidrs, kā to varēs aprēķināt, norāda “Schwenk” pārstāvji. “Šis pārrobežu mehānisms ir jāizstrādā, un nav skaidrs, kā to piemēros. Prasības nemazināsies un gaidāmās investīcijas, arī emisijas kvotu pirkšana, tik un tā atsauksies uz cementa cenu un gulsies uz pircēju.”
Malkas vietā gāze
Paradoksālu un pirmajā vērtējumā pretēju Zaļajam kursam ķieģeļu apdedzināšanas risinājumu izvēlējies SIA “Ceplis”. Kopš 19. gadsimta vidus Lielaucē darbojas ķieģeļu ceplis un simt gadus virs apdedzināšanas krāsns slejas skurstenis. Vienmēr ķieģeļu apdedzināšanai tikusi izmantota malka, tikai padomju laikos – ogles, kūdra.
Taču pirms diviem gadiem uzņēmējs iegādājās divas jaunas gāzes krāsnis. “Tas periods, kad apkārtējām kokzāģētavām nebija kur likt nomaļus, ir beidzies. Krāsns nav piemērota šķeldai vai sasmalcinātai koksnei. Lai apdedzinātu miljonu ķieģeļu gadā, vajadzīgi vairāki tūkstoši kubikmetru malkas. Sāka trūkt malkas, un tad… strādnieku, kas augu diennakti pa mazajām spraugām krāsnī mestu kurināmo,” skaidro Raimonds Ginters, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.
“Sašķidrinātā gāze ir izdevīgāka kaut vai tāpēc, ka viena miljona ķieģeļu saražošanai nevaram atļauties turēt vairāk strādnieku nekā Rietumeiropā, bet tur ir tikai viens! Gāze tomēr ir tīrāka nekā malka, kaut arī fosilais kurināmais,” secinājis Ginters.
“Diskusija nav par to, kurš enerģijas avots vai nesējs ir labāks par citu. Lai sasniegtu paaugstināto 2030. gada klimata mērķrādītāju un 2050. gadā panāktu oglekļneitralitāti, mums visiem vajadzīgi mazoglekļa vai bezoglekļa enerģijas avoti vai nesēji.
Šādu enerģijas avotu vai nesēju piedāvājumu, protams, ierobežos: biomasas gadījumā – ilgtspējas kritēriji un zemes pieejamība, bet dabasgāzes gadījumā – emisijas. Tās padara dabasgāzi par labu pārejas kurināmo vai degvielu, taču tās loma oglekļneitrālā ekonomikā ir ļoti ierobežota.
Tomēr mēs saskaramies arī ar ierobežojumiem elektroenerģijas, ūdeņraža vai citu (ne biomasas) atjaunojamo energoresursu piegādes ziņā. Tieši tāpēc ir svarīgi piemērot pirmo energoefektivitātes principu – samazināt patēriņu!
Pārējā ziņā, ciktāl tiek ievēroti attiecīgie tiesību akti, jāizvēlas izmaksu ziņā efektīvākais risinājums,” uz “Latvijas Avīzes” prasīto malkas un gāzes salīdzinājumu atbild EK vides komisārs Virgīnijs Sinkēvičs.
UZZIŅA
Lielākie gaisa piesārņotāji Latvijā
Pēc izsniegto A kategorijas piesārņojošas darbības atļauju skaita sadedzināšanas iekārtām ar siltuma jaudu virs 50 megavatiem
Latvenergo AS
Rīgas siltums AS
Fortum Latvia SIA
Rēzeknes siltumtīkli AS
Cēsu siltumtīkli SIA
Liepājas enerģija SIA
Daugavpils siltumtīkli PAS
Kronospan Riga SIA
Schwenk Latvija SIA
Avots: VVD
