Viesmīlībai atņem glābšanas riņķi jeb Kāpēc 5% PVN likme nepalīdzēšot izkļūt no krīzes 1
Ieva Ēvalde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Samazināto 5% PVN likmi sabiedriskās ēdināšanas un izmitināšanas pakalpojumu sniedzējiem neizdodas izcīnīt arī kā vienu no viesmīlības nozares reanimācijas pasākumiem Covid-19 krīzes seku mazināšanas likumā.
Vakar Saeima, skatot 2. lasījumā likumu “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”, nolēma neietvert likumā normu, kas paredzētu noteikt 5% PVN likmes piemērošanu izmitināšanas pakalpojumiem tūristu mītnēs un sabiedriskajai ēdināšanai ar Covid-19 saistītās ārkārtējās situācijas laikā un vienu gadu pēc tās.
Šo priekšlikumu Saeimā bija iesnieguši vairāki opozīcijas deputāti. Pret šādu risinājumu iestājās vairākums Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātu, tostarp – koalīcijas partijas pārstāvošie politiķi. Tieši pēc debatēm par šo ierosinājumu pagājušās ceturtdienas Saeimas ārkārtas sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz vakardienas pusdienlaikam.
Vakar Saeimā, turpinoties debatēm par minēto priekšlikumu, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis skaidroja, ka situācija viesmīlības nozarē neesot viennozīmīga.
“Mēs esam radījuši un turpinām arī strādāt pie dažādiem atbalsta mehānismiem tieši tūrismam un viesmīlībai,” uzsvēra parlamentārais sekretārs, solot nozarei divu etapu atbalstu, kā arī īpaši izceļot palīdzības nepieciešamību uzņēmumiem, kuru darbība Covid-19 krīzes laikā apstājusies vai tikusi gandrīz pārtraukta.
“Pievienotās vērtības nodoklis uzņēmumam, kura apgrozījums ir nulle, ir precīzi nulle.
Šāds atbalsts uzņēmumam šajā brīdī, kad viņam ir saistības pret produktu piegādātājiem, kad viņam vēl ir saistības par telpu īri, nedos praktiski neko,” PVN samazināšanas iespējas vērtē J. Miezainis. “Šobrīd mums ir vajadzīgi šie instrumenti, kas palīdzēs tieši uzņēmējam atjaunot darbību, algot atkal darbiniekus un maksāt nodokļus.”
Līdzīgās domās ir arī Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs, “KPV LV” valdes priekšsēdētājs, Valdības koalīcijas nodokļu politikas attīstības komitejas darba grupas vadītājs, deputāts Atis Zakatistovs: “Mums ir jādomā, kā palīdzēt tiem cilvēkiem, kuriem ir aizvērti uzņēmumi.
Viņiem ir vajadzīgs kapitāls grantu veidā.
No otras puses, nozarei kopumā ir nepieciešams kapitāla pieplūdums. Un kapitāla pieplūdums šobrīd nebūs straujš no tūrisma. Tādu kapitāla pieplūdumu varētu sabiedrībai dot valsts.”
Arī finanšu ministrs Jānis Reirs jau iepriekš bija paudis viedokli, ka samazinātas PVN likmes piemērošana būtu jāskata kontekstā ar visu nodokļu sistēmu, nevis kā pasākumu krīzes seku mazināšanai.
“KPV LV” strauji maina domas
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs dienu pirms Saeimas sēdes turpinājuma norādīja, ka partija “KPV LV” Saeimā ierosinājumu piemērot viesmīlības nozarei 5% PVN pandēmijas seku mazināšanai tomēr neatbalstīs, un piebilda, ka par samazināto PVN likmi tūrisma mītņu pakalpojumiem un sabiedriskajai ēdināšanai viņš turpināšot cīnīties nodokļu izmaiņu darba grupā.
Vēl ceturtdienas Saeimas sēdes debatēs vairāki partijas “KPV LV” deputāti bija pauduši viedokli, ka ierosinājums piemērot viesmīlības nozarei 5% PVN Covid-19 krīzes seku mazināšanai būtu atbalstāms.
Par straujo viedokļa maiņu pret “KPV LV” deputātiem kritiku vērsa opozīcija.
Piemēram, Ļubova Švecova (“Saskaņa”) norādīja: “Man liekas, ka “KPV LV” frakcija pārāk lēti un pārāk ātri atdevās valdošajai politiskajai elitei, it īpaši ņemot vērā, ka jau nākamajā dienā pēc lēmuma neatbalstīt šo normu “Jaunā Vienotība” klajā nāca ar priekšlikumu samazināt PVN pārtikas produktiem…”
Daži “KPV LV” deputāti tomēr nostāju nebija mainījuši. Piemēram, Kaspars Ģirģens vēlējās uzsvērt, ka ierosinājumu joprojām atbalsta: “Nozarei ir nepieciešama tūlīt un tagad palīdzība. PVN samazināšana ir tas, kas būtu jūtams jau šobrīd pie pirmajiem nodokļu maksājumiem.”
Vēlāk būs par vēlu
Aktīvākie 5% PVN likmes aizstāvji vakardienas Saeimas sēdes turpinājumā bija opozīcijas deputāti. “Valdība ir līdz šim iemācījusies dot pabalstus. Bet šis ir par ekonomisko stimulēšanu, par pieprasījuma palielināšanu,” uzsvēra Jānis Vucāns (ZZS). “Pagājušajā nedēļā, kad diskutēja par šo priekšlikumu, tika pieminēta Vecrīga. Bet, ticiet man, Latvijas laukos šīs nozares ir apstājušās vēl vairāk. (..)
Runa ir par to, kā izkustināt to, kas stāv. Un, ja mēs pieņemam, ka ar šī brīža nodokli tā krava, kas ir jāizkustina, ir 100 kilogramus smaga, tad, piemērojot šo pazemināto nodokli, kravas svars būs tikai 84 kilogrami. Un katrs, kas saprot kaut ko no mehānikas, sapratīs, ka 84 kilogramus izkustināt no vietas ir vieglāk nekā 100 kilogramus.”
Viens no spēcīgākajiem opozīcijas argumentiem: skatot ierosinājumu par samazināto PVN kontekstā ar visu nodokļu likumdošanu, atbalsts viesmīlības nozarei var izrādīties novēlots.
“Kamēr jūs tā domāsiet, jūs tiešām nolaidīsiet pa burbuli veselu nozari, kur strādā ārkārtīgi liels darbinieku skaits,” pārmetumus koalīcijas virzienā raidīja Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Savukārt Viktors Valainis (ZZS) vēlētos, lai jau tagad tiktu maksimāli veicināta uzņēmēju konkurētspēja: “Ja jūs runājat par šiem grantiem, nu kāpēc ne – nu, lai iet tie granti, lai iet citi atbalsta mehānismi, bet lai iet arī šis. Mēs gaidīsim nodokļu reformu. Kolēģi, kad tā vēl būs?”
Ilgstoša nozares prioritāte
Par PVN likmes samazināšanu līdz 5% sabiedriskās ēdināšanas nozare, kuras ieņēmumiem raksturīga vairāk vai mazāk izteikta sezonalitāte, cīnās jau gadiem. Latvijas Restorānu biedrība jau ilgstoši aicina piemērot sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem 5% likmi, uzskatot, ka tas palīdzēs cīnīties ar ēnu ekonomiku nozarē.
Šī gada 22. aprīlī, jau Covid-19 krīzes laikā, tika parakstīta viesmīlības nozares ģenerālvienošanās, kas paredz noteikt minimālo algu un sociālās garantijas nozarē strādājošajiem, kā arī meklēt risinājumus pandēmijas ietekmes mazināšanai. Kā zināms, viesmīlības un tostarp arī sabiedriskās ēdināšanas sektori ir to vidū, kurus pandēmijas perioda aizliegumi skāruši vissmagāk.
Viesmīlības nozares ģenerālvienošanos parakstījušas Latvijas Restorānu biedrība, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija, Latvijas Tirgotāju asociācija, kā arī Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrība. Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis, parakstot ģenerālvienošanos, pauda cerību, ka tā būs labs pamats, lai kopīgi mazinātu arī nodokļu un administratīvo slogu nozarē.
Arī Viesnīcu asociācijas prezidents Jānis Pinnis ar ģenerālvienošanos saistīja cerības, ka jau tuvākajā laikā sabiedriskajai ēdināšanai varētu tikt piemērota samazināta PVN likme. Aprīļa beigās ekonomikas ministrs, “KPV LV” pārstāvošais Jānis Vitenbergs norādīja, ka aicinās Finanšu ministriju un valdību vērtēt vairākus atbalsta pasākumus Covid-19 krīzes skartajai tūrisma nozarei, to vidū arī – ieviest samazināto 5% PVN likmi sabiedriskajai ēdināšanai un izmitināšanas pakalpojumiem.
Sola drīzu atbildi
Priekšlikums par 5% PVN likmes piemērošanu izmitināšanas pakalpojumiem tūristu mītnēs un sabiedriskajai ēdināšanai kā Covid-19 krīzes sekas mazinošs pasākums vakardienas Saeimas sēdē tika noraidīts ar balsojumu par – 36, pret – 39 un 14 deputātiem atturoties.
Tajā pašā laikā ekonomikas ministrs solījis jau šodien nākt klajā ar konkrētiem piedāvājumiem tūrisma nozares glābšanai.
Jau iepriekš tikuši izteikti pieņēmumi, ka viens no iespējamajiem atbalsta pasākumiem varētu būt līdzsvarotas vaučeru sistēmas izveide patēriņa stimulēšanai. “KPV LV” Saeimas frakcija atbalsta Vitenberga redzējumu par tūlītēju atbalsta programmu viesmīlības nozarei, savukārt priekšlikumu par samazinātu PVN likmi ēdināšanai un naktsmītnēm sola virzīt nākamā gada budžeta kontekstā un Finanšu ministrijas nodokļu reformas grupā.
Pēc Ekonomikas ministrijas apkopotās informācijas, marta beigās un aprīlī tūrisma nozare piedzīvojusi gandrīz 100% apgrozījuma kritumu. Nozares kopējie zaudējumi lēšami uz 110 miljoniem eiro mēnesī. Vislielākos zaudējumus – aptuveni 56 miljonus eiro – piedzīvojis ēdināšanas sektors, tūrisma aģentu un operatoru zaudējumi mērāmi 33 miljonos eiro, bet izmitināšanas sektoram bijuši 21 miljona eiro zaudējumi.
