Viesīte — Sēlijas novada skaistule ar senu vēsturi 1
Šogad Viesītei – 85. Tā ir jauka un zīmīga gadskārta un labs iemesls, lai apciemotu ne tikai mazpilsētu, bet visu Sēlijas novadu, apskatītu kultūras pili, muzeju ”Sēlija”, kas glabā senās sēļu cilts vēsturi, veido un nostiprina sēlisko pašapziņu, Mazo bānīti, Viesītes Brīvības baznīcu, atjaunoto pašvaldības ēku, vidusskolu, bērnudārzu… Atcerētos izcilos novadniekus un uzteiktu pašreizējos Viesītes krietnos ļaudis, ar kuru pūlēm pilsēta kļūst arvien sakoptāka un skaistāka.
Viesīte par novada centru kļuva 2009. gadā. Kādas tad te ir tūristu iecienītākās apskates vietas?
– Protams, Mazā bānīša parks ar Viesītes šaursliežu dzelzceļa ēkām, kur izvietota muzeja ekspozīcija, arī Mākslas un amatniecības centrs un Tūrisma informācijas punkts, ko apsaimnieko Viesītes muzejs “Sēlija”. Kopš jūnija “Sēlija” aicina apmeklēt profesora Paula Stradiņa piemiņas ekspozīciju Peldu ielā 2 – viņa pirmajā skolā, – teic tūrisma organizatore Ilze Eglīte.
Viesītei ir sena vēsture. Jau 1477. gadā rakstos atrodama Eķengrāves muiža (tulkojumā no viduslejasvācu valodas – ozolu audze), ko līdz ar muižai piekļauto miestu 1926. gadā nosauc par Viesīti. Divus gadus vēlāk tiek izdots Latvijas Republikas valdības rīkojums par pilsētas tiesību piešķiršanu Viesītei, kuras vārds ņemts no upes un ezera vārda.
Pēc akadēmiķa Jāņa Stradiņa pētījumiem, Viesītes vārdam ļoti sena izcelsme – tas nozīmējot lielu ūdens šķirtni. Bet senajā sēļu valodā vārds “viesīte” nozīmējot “vīnogulāji”, “vieta”.
Viesīte ir dzimtā puse vairākiem izciliem kultūras un zinātnes darbiniekiem, piemēram, latviešu fotogrāfijas pamatlicējam Mārtiņam Bucleram (1866 – 1944 ), ārstam, slavenajam ķirurgam profesoram Paulam Stradiņam (1896 – 1958), sporta trenerim, fizkultūras skolotājam Viesītes vidusskolā no 1948. līdz 1979. gadam Voldemāram Spārniņam (1925 – 1979), kura uzvārdā nosaukts volejbola turnīrs – Spārniņa kauss.
Lai gan Viesīte nav liela, tā aug un attīstās. Stāsta Viesītes novada pašvaldības attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Inese Vītola:
– Lai paaugstinātu iedzīvotāju dzīves kvalitāti, piesaistītu tūristus un darbaspēku ekonomikas izaugsmei, esam sākuši sakārot pilsētas infrastruktūru. Īīstenoti jau vairāki projekti, piemēram, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai līdzfinansētie projekti ”Viesītes kultūras pils ēkas rekonstrukcija siltumefektivitātes paaugstināšanai 1. un 2. kārta”, ”Sporta laukuma rekonstrukcija”, ”Kaļķu ielas rekonstrukcija posmā no P. Stradiņa ielas līdz Robežu ielai”, kā arī ”Lokveida kustības apļa jaunbūve Viesītē”.
Viesītieši izsenis ir lepojušies ar savu bagāto kultūrvēsturisko mantojumu, kas nodots no paaudzes paaudzē. Viņi godā novadnieku Mārtiņu Bucleru, kas dzimis Saukas ev. lut. draudzē Jaunsaukas muižas Juču mājās. Fotogrāfa gaitas sācis Siguldā. Mārtiņu Bucleru uzskata par nepārspētu fotoliteratūras rakstnieku un fotogrāfu skolotāju visā Baltijā arī 20. gadsimtā. Viņš ir vienīgais fotogrāfs, kas sāka ilustrēt Bībeli, izmantojot fotogrāfijas. Pierakstījis un sūtījis Kr. Baronam īpaši retas tautas melodijas, kas tiek sauktas par Saukas (Buclera ) sutertīnēm. Godinot viņa piemiņu, 2010. gadā Lonē izveidots M. Buclera fotogrāfijas kabinets, kas ir Viesītes muzeja ”Sēlija” aprūpē. Ik gadus tur notiek dažādi ar fotomākslu saistīti pasākumi, arī fotovēsturnieka Pētera Korsaka lasījumi. Otrs Viesītes izcilnieks ir talantīgais ķirurgs, onkologs, sabiedriskais darbinieks, Medicīnas muzeja dibinātājs Pauls Stradiņš.
Viņa muzejs iekārtots amatnieka Jāņa Stradiņa celtajā mājā, kur Stradiņu ģimene dzīvoja no 1902. gada līdz 30. gadu vidum. Ekspozīcija stāsta par izcilā ārsta dzīves un darba gaitām, viņa ieguldījumu Latvijas medicīnā, kā arī par Augšzemes un Viesītes medicīnas attīstības vēsturi.
Te skatāmas paša profesora savāktās lietas un grāmatas, kas savulaik atradās viņa kabinetā, priekšmeti, kas liecina par Paulu Stradiņu kā izcilu personību, gara aristokrātu, vienkāršu un atsaucīgu cilvēku, ar mīlestību sirdī pret saviem vecākiem un dzimto Viesīti.
Inese Vītola stāsta: – Lai saglabātu Viesītes kultūrvēsturi, īstenoti vairāki nozīmīgi Valsts kultūrkapitāla fonda līdzfinansēti projekti ”Šaursliežu dzelzceļa vēsturiskā mantojuma saglabāšanas un pieejamības nodrošināšana Zemgales reģiona mazpilsētā Viesīte”; ”Sēlijas jauno amatnieku darbnīca”; ”Kad stelles klaudz!”; ”Ielu stāsti”; ”No tautas dziedniecības līdz medicīnas zinātnei Sēlijā”; ”Sēlijas jauno amatnieku skola”; ”XII starptautiskais masku tradīciju festivāls”; ”Amatniecības meistardarbnīcas Sēlijā”; ”G. F. Stendera kapavietas labiekārtošana”; ”Paula Stradiņa skola – muzejs un daudzfunkcionāla veselības skola”, kā arī Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēti projekti ”Amatniecības pārrobežu sadarbības tīkls kā Latvijas un Lietuvas pierobežas pievilcības veicinātājs”, ”Atraktīva un pieejama muzeju attīstība Zemgalē un Ziemeļlietuvā” un citi.”
Viesītes un tās apkārtnes dzīves ritējuma pārmaiņas var skatīt muzejā ”Sēlija”, kas darbu sāka 2000. gadā. Muzeja speciāliste Ilma Svilāne: – 2011. gada aprīlī muzejs atkārtoti akreditēts vēl uz pieciem gadiem. Muzeja galvenajā ēkā darbojas arī Tūrisma informācijas punkts. Muzejam Viesītē dots Sēlijas kultūrvēsturiskā novada vārds. Viesīte ģeogrāfiski novietota Zemgales Sēlijas daļā, seno sēļu cilts apdzīvoto teritoriju vidū. Kurzemes – Zemgales hercogistē Sēlija atradās uz augšu pa Daugavu, tāpēc to mēdz saukt arī par Augšzemi (Augškurzemi, Augšzemgali). Senākā no baltu ciltīm – sēļu cilts – apdzīvojusi arī Lietuvas ziemeļu teritorijas – Aukštaitiju. Muzeja logo ir aka kā spēka avots, kas iztek no pagātnes dzīlēm. Tas ir ceļojums laikā un telpā.
