Viesistaba svaigā gaisā: terase vasarīgai atpūtai 0
Kas var būt skaistāks kā atpūta vasarā pie savas mājas svaigā gaisā. Piedevām – civilizēta, izjūtot pilnīgu komfortu, jo zālienā, kā zināms, krēslu kājas grims zemē un būs daudz citu neērtību. Tādēļ liela daļa saimnieku mājai piebūvē terasi, kas var būt novietota cieši pie mājas sienas vai arī atrasties pagalmā, dārzā vai pat uz verandas jumta. Pēc definīcijas terase ir speciāls, atpūtai domāts laukums, ko veido zemes līmenī vai arī nedaudz paaugstināti. Terases ir neaizvietojamas pie pirtiņām un vasarnīcām.
Terases konstrukcija var būt atklāta, pusslēgta un slēgta. Atklātā terase ir vienkāršs nosegts pagalma laukums, kam kā pretlietus materiālu bieži izmanto celtniecības tentus. Tos arī lieto terases konservācijai ziemas sezonā. Pusslēgta terase veidosies pie mājas sienas, un to bieži nosegs jumts. Slēgtas terases konstrukciju nosegs jumts un ierobežos vairākas mājas sienas.
Viesistaba svaigā gaisā
Terasēm ir vairāki stili – modernais, tradicionālais, pludmales un etnogrāfiskais. Visbiežāk terases veido mājas dienvidu pusē, kur visbagātīgāk spīd saule. Viens no populāriem terases izmantošanas veidiem ir vasaras viesistaba. Pēc būtības ārpus mājas tiek izveidota otra viesistaba ar mīkstajām mēbelēm, kafijas galdiņu, dažos gadījumos pat izbūvē vasaras kamīnu. Atšķirībā no iekštelpām vasaras atpūtas zonā izmanto dārza mēbeles no koka, metāla vai pinumiem. Šāda tipa terasi parasti nosedz jumta klājums, kas turpina mājas jumta klājumu un kam izmanto tos pašus materiālus. Vienīgi slīpums ir krietni lēzenāks. Lai terasē radītu komfortu, dārza mēbeles uzlabo ar mīkstiem spilveniem, kuru pārvalkus viegli mazgāt veļas mašīnā. Attīstoties tehnoloģijām, terases arvien grūtāk atšķirt no verandām. Piemēram, verandai var būt jumta segums un sienas no bīdāmām vai salokāmām stikla konstrukcijām. Aiztaisītā veidā tā būtu veranda, attaisītā – veidotos terase. Tāpat arī terasei aizsardzībai no vēja vai lietus var izveidot jumtu un aizvelkamus caurspīdīgos aizkarus. Aizsardzībai pret odiem noder moskītu aizkari. Bieži terasēm veido caurspīdīgus jumtus, kas laiž cauri saules starus un ir ļoti jauki mēreni siltā laikā. Tomēr vasaras svelmē zem šāda jumta nebūs patīkami. Tādēļ virs stiklojuma būtu ieteicams kāds viegli montējams tents vai salokāma markīze, kas īpaši karstā saulē vietu noēnotu. Jumta klājumu var pa brīdim aplaistīt, tādējādi padzesējot.
Terases grīda
Tā kā uz terases grīdas nonāk atmosfēras nokrišņi, parasti starp konstrukcijas dēļiem ir atstātas spraugas, pa kurām notecēt ūdenim. Zem terases grīdas ir mitrumu uzsūcoša grunts un ietaises liekā ūdens novadīšanai.
Terase ir viegla konstrukcija, un to ceļ uz atvieglotiem pamatiem. Vienkāršākie ir grants pamati 15 – 20 cm biezumā. Pamatus veido, noņemot augsnes virskārtu 20 cm biezumā, tad ber šķembu kārtu, ko pārsedz ar granti. Kārtu nepieciešams laistīt, lai grunts labāk nosēstos. Uz šāda pamata var klāt betona vai klinkera flīzes, kā arī likt antiseptizētas koka lāgas grīdām. Speciālisti iesaka pamatus klāt uz vertikāliem stabiņiem, kurus novieto ar soli 1 – 2 metri un virsū liek lāgas, kas veido stabilu nesošo karkasu. Stabiņi ļauj ātri izlīmeņot grīdas virsmu, kā arī vajadzības gadījumā to nedaudz sašķiebt. No viegli slīpas terases grīdas ātri notek ūdens un nelielu slīpumu cilvēks neizjūt kā traucēkli.
Vislētākais materiāls ir grīdas dēļi, kurus var likt uz 50 x 100 mm lāgām ar soli 60 cm. Tomēr, lai cik rūpīgi piesūcinātu grīdas materiālu ar koksnes aizsarglīdzekļiem, daudz vairāk par septiņiem gadiem tie nekalpos un zem atklātas debess dēļi sapūs. Ilgāk kalpotu lapegles vai tropiskās koksnes dēļi, vēl ilgāk termokosne vai dēļi no koka-polimēru kompozīta. Bieži izmanto betona flīzes, kas ir viens no ekonomiskākajiem terases veidošanas materiāliem. Flīzēm ir dažādi krāsu toņi un musturi. Tās tāpat liek uz smilšu spilvena, pāris centimetrus virs zālāja līmeņa. Flīzes vienkārsi montēt, tās ļauj ātri remontēt segumu vai pārvietot terasi uz citu vietu.
