Zemes īpašnieki varēs prasīt tiesā atzīt viņu tiesības uz nezināmas 
piederības ēkām, kas savulaik uzceltas uz viņu zemes. Zemes īpašnieki tāpat varēs prasīt dzēst no Valsts zemes dienesta uzturētā Nekustamā īpašuma valsts kadastra uz viņa zemes savulaik uzceltas, citam īpašniekam piederošas, bet dabā vairs neesošas ēkas.


Lasītākie

RAKSTA REDAKTORS

“Ārsts atnāk ar kafiju, bez steigas…” Paciente dusmīga, kāpēc “Veselības centrs 4” atļaujas necienīt cilvēku laiku

7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām

7 iemesli, kāpēc jūs nespējat zaudēt svaru pat, ja pārtiekat tikai no vienas salāta lapas

Lasīt citas ziņas

To paredz Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma grozījumi, kurus pagājušajā nedēļā Saeima pieņēma trešajā un galīgajā lasījumā.

Ar šiem likuma grozījumiem mēģinās rast atrisinājumu kopš zemes reformas sākuma milzušajai nenoskaidrotas piederības ēku un būvju problēmai.

Rīgā rīkos piketu ārsta Medņa atbalstam, kamēr padome lems par viņa ārsta sertifikāta anulēšanu

“Kad mēs izbeigsimies, būs jākaro jums pašiem!” “Azov” pārstāvji īpašā intervijā ar latviešu žurnālistiem runā par aktuālo

“Tas būs brīdinājums Rietumiem!” Rajevs par Putina jaunāko eksperimentu

Kopš zemes reformas sākuma Nekustamā īpašuma valsts kadastrā ir reģistrēti aptuveni 77 000 šādu nevienam nepiederošu ēku, kas atrodas uz citiem īpašniekiem piederošas zemes. Taču līdz šim problēmas atrisinājumu kavēja atšķirīgie uzskati par to, kam būtu tiesības pieteikties uz šādām padomju laikā vai agrāk celtām ēkām, par kurām arhīvos nav atrodami nekādi piederību apliecinoši dokumenti. Līdz šim 10. Saeimā valdošais bija viedoklis, ka šādas ēkas labāk būtu atzīstamas par bezsaimnieka mantu, uz kuru varētu pretendēt arī valsts, vietējā pašvaldība vai cits īpašnieks. Tas savukārt veicinātu jaunu dalīto īpašumu (zeme – vienam, ēka uz tās otram īpašniekam) veidošanos. Tieslietu ministrijā un Valsts zemes dienestā aizstāvēja uzskatu, ka tiesības pretendēt uz šādām ēkām tomēr ir zemes īpašniekiem.

Likuma grozījumi paredz arī par kopīpašumiem reģistrēto datu uzskaites sakārtošanas vienkāršošanu. Turpmāk vienam no kopīpašuma īpašniekiem būs tiesības bez pārējo piekrišanas pieprasīt grozīt kadastrā reģistrētos datus, tostarp nekustamā īpašuma nosaukumu, adresi, apgrūtinājumus, zemes un būvju lietošanas veidu. Pašlaik, piemēram, viena kopīpašnieka ilgstoša prombūtne un aizliegums bez viņa piekrišanas grozīt kadastra datus kavē valstij sakārtot par īpašumiem reģistrētos datus.

Likuma grozījumi paredz valdībai līdz 2012. gada 31. decembrim noteikt zemes kadastrālās uzmērīšanas datu un dokumentu labošanas kārtību. Kļūdaini noteikta zemes īpašuma robežas posma mērīšanai un dokumentu labošanai nebūs vēlreiz jāpārmērī viss zemes gabals un no jauna jāizgatavo zemes robežu plāns.