Atis Lejiņš: Papildu nodokļi par diasporas pensijām jāmaksā nav! 0
Atis Lejiņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē skatījām iespējamos grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Galvenais jautājums, kurš saistīja manu uzmanību, – vai tām personām, kuras Latvijā atgriežas no mūsu diasporas Eiropas Savienības valstīs, tajā skaitā no kādreizējās politiskās trimdas, ir arī šeit jāmaksā papildu nodoklis, ar kuru apliktu no attiecīgās valsts saņemamo pensiju.
Diasporas likumā, kas tika pieņemts vēl iepriekšējā Saeimā, tika pausts, ka ne, jo tas nebūtu taisnīgi. Nodokļi par šīm pensijām jau vienreiz ir samaksāti attiecīgajā valstī, turklāt bieži stipri augstāki nekā Latvijā. Taču bija sagatavoti grozījumi vietējā ienākuma nodokļa likumā, citādi šie diasporas likuma nosacījumi nedarbotos. Kamēr grozījumi nav pieņemti, Finanšu ministrija uzliek VID par pienākumu atskaitīt papildu nodokļus.
Sēdē par to izcēlās domstarpības, izskanēja arī viedoklis, ka papildu nodoklis ir vajadzīgs, jo šie cilvēki esot “dzīvojuši labāk” par saviem tautiešiem tepat, pelnījuši lielāku naudu, kamēr mēs te, Latvijā, esam nabadzīgāki… Biju spiests atgādināt klātesošajiem trīs argumentus, atbalstot tādus grozījumus, kas no papildu nodokļa atbrīvo.
Pirmkārt. Tad, kad mūsu nodokļu sistēma tika radīta, neviens nedomāja par to, ka Latvija kļūs par izmirstošu valsti. Bet šodiena ir citāda. Mēs taču atceramies, ko Saeimā par statistikas prognozēm savā runā teica Valsts prezidents – 2050. gadā mūsu vairs nebūs divi miljoni, kā esam pieraduši domāt un teikt, bet tikai 1,4 miljoni. Tas ir ārkārtas stāvoklis. Arī ienākuma nodokļa likumam jābūt tādam, kas veicinātu mūsu tautiešu atgriešanos Latvijā, nevis otrādi.
Otrkārt. Nav nemaz tā, ka trimdinieki un citi aizbraucēji būtu “dzīvojuši Leiputrijā”. Viņi ir strādājuši un sūtījuši naudu atpakaļ saviem radiniekiem Latvijā, kuri to ir tērējuši šeit, apmaksājot PVN utt. Un tās ir milzīgas summas! Mērāmas miljardos!
Piemēram, Latvijas Universitātes 2014. gada pētījumā tika secināts, ka vairāk nekā puse no Latvijas izbraukušo sūta naudu valstī palikušajiem, parasti vecākiem vai bērniem. Latvijas Bankas aplēses vēlāk liecināja, ka tieši 2014. gadā vien uz Latviju varētu būt atsūtīti gandrīz 600 miljoni eiro, kas bija ap 2,5% no Latvijas IKP. Savukārt Pasaules banka minēja summu 740 miljonu eiro apmērā, kas attiecīgi būtu 3,7% no IKP. Un visu kopīgais secinājums bija, ka kopš Latvijas iestāšanās ES šis apjoms ar gandrīz katru gadu pieaug. Turklāt 60% ārvalstīs strādājušo šeit ir īpašumi, un arī par tiem nemitīgi maksāti nodokļi.
Treškārt. Ļoti svarīgs ir arī diskriminācijas aspekts. Te būtībā ir lieta Satversmes tiesai. Piemēram, ja es būtu savulaik palicis dzīvot ASV (vai pārcēlies uz Kanādu) un tagad atgrieztos Latvijā, man papildu nodokļi nebūtu jāmaksā. Tas pats attiecas arī uz tiem, kas atgriežas no Krievijas. Bet kā tas var būt, ka cieš tieši tie, kas atgriežas uz dzīvi Latvijā no Eiropas Savienības valstīm! Pat no Igaunijas…
Piemēram, pats ilgi strādāju Zviedrijā, maksāju ļoti augstus nodokļus – šodien par manu pensiju atvelk 25%, kas ir augstāka likme nekā Latvijā, pēc tam neto paliek apmēram 600 eiro mēnesī. Taču tas nenozīmē, ka gadā saņemu 12×600 eiro – Latvijā man vēl atvelk summu, kas līdzinās divu mēnešu pensijai. Vai tas šķiet taisnīgi? Zviedrija turklāt ir donorvalsts, uztur arī Latviju caur Eiropas Savienības kasi. Tad cik reizes, piemēram, es esmu maksājis nodokli par vienu un to pašu? Un tas pats attiecas uz daudziem mūsu tautiešiem, kurus vārdos tā aicinājām atgriezties.
Pret bija Jānis Dūklavs (ZZS), arī komisijas vadītājs Ralfs Nemiro (“KPV LV”). Atturējās Artūrs Rubiks (“Saskaņa”), Daniels Pavļuts (“AP”) un Inese Ikstena (“AP”). Taču mēs pārējie nepadosimies. Citādi tiešām jāvēršas Satversmes tiesā…
Nez kāpēc tik populāra ir šī absolūti nepatiesā pārliecība, ka tie, kas atgriežas no diasporas, ir kaut ko pirms tam atņēmuši Latvijas iedzīvotājiem. Kā tad paliek ar tām milzu summām, kas ir atsūtītas palicējiem? Piemēram, Lietuvā saprot, ka cilvēks ir svarīgākais, un tur šādi papildu nodokļi par diasporas pensijām jāmaksā nav.
Mēs šādi drīzāk tikai veicināsim to, ka mūsu tautieši, kas strādā ārzemēs, izvēlas slēpt ienākumus, lai izvairītos no dubultas un pat trīskāršas aplikšanas ar nodokļiem. Un galu galā es aicinātu atcerēties, ka daudzi no tiem, kas šobrīd ir pensijas vecumā, uz ārzemēm bieži devās ne jau pēc pašu izvēles. Tā bija būtībā politiska trimda, bēgšana no kara un vajāšanām. Un mēs tagad aicinām uz papildu sodīšanu. Varētu šķist, ka valsts netiek galā ar nodokļu zagļiem pašas teritorijā un nu mēģina uz reemigrantiem “atpelnīt” savu budžetu.
Arī tos, kas pametuši valsti vēlāk, aicinu nevainot par šādu izvēli. Vainīga bija “gāzi grīdā” un “nothing special” valdība.
Uzskatu, ka dārgāk Latvijai visās nozīmēs var izmaksāt tieši šī attieksme, izvēloties īstermiņā iekasēt drusku vairāk, bet reizē pašu cilvēkus padarot dusmīgus uz valsti.
