0
Jāpārbauda procesā
Šonedēļ pirmais solis tuvāk līguma īstenošanas realitātei ir sperts. Tam jāvārdu teikusi EP atbildīgā Starptautiskās tirdzniecības komiteja, 25 deputātiem balsojot “par”, 15 – “pret” un vienam atturoties, pēc tam sekos lielais visa Parlamenta balsojums 15. februārī plenārsesijā Strasbūrā. Tas nebūs viegli, jo vēl aizvadītajā mēnesī Parlamenta Sociālo lietu komiteja to noraidīja, sakot, ka līgums pietiekami neparūpējas par jaunām darba vietām un strādājošo darba apstākļiem.
No Latvijas ievēlētais deputāts Artis Pabriks (“Vienotība”), kurš ir galvenais ziņotājs un atbildīgais par līgumu Parlamentā, pauž, ka ir jāpanāk līguma spēkā stāšanās, cik ātri vien iespējams, jo plašākas tirdzniecības iespējas veicinās ražošanas attīstību un darba vietu rašanos un, redzot to darbībā, būs arī skaidrs, vai ir nepieciešami vēl kādi pilnveidojumi.
CETA būs pamatīgs pārbaudījums ES vienotībai un politiķu diplomātijas spējām. Līgumu joprojām apšauba arī dažādas sabiedriski aktīvas grupas, vides aktīvisti, kas norāda uz tā vājajām vietām un turpinās izvērst kampaņas arī tā ratificēšanas laikā nacionālajos parlamentos.
Arvien neziņa par ASV
Eksperti lēš, ka pēc CETA stāšanās spēkā ES ekonomikā ik gadu ieplūdīs ap 12 miljardu eiro, tas radīs arī jaunas darba vietas. Taču kritiķi norāda, ka līgums strādās vien lielo kompāniju interesēs un mazajiem uzņēmējiem no tā nebūs liela labuma. Iespēja beidzot noslēgt brīvās tirdzniecības līgumu ar Kanādu, lai gan tam vēl ir vajadzīga virkne apstiprinājumu, tomēr Eiropas politiķiem ir bijis liels atvieglojums, kas vismaz daļēji atvaira runas par Briseles vājumu šādu lielu starptautisku projektu īstenošanā.
Rietumu analītiķi norāda, ka līgums ir ļoti svarīgs laikā, kad ASV prezidents Donalds Tramps grasās atteikties no šādas partnerības ar Eiropu, kas arī ietekmē Eiropas lomu pasaules kontekstā. Tramps, kā jau esam vēstījuši, ir parakstījis paziņojumu par Savienoto Valstu izstāšanos no Klusā okeāna reģiona brīvās tirdzniecības līguma, kurā apvienojušās 12 valstis, to vidū Austrālija, Kanāda, Japāna, Singapūra un Vjetnama un citas.
Līdz ar to arvien reālākas ir bažas, ka arī ES ar ASV brīvās tirdzniecības līgumu noslēgt neizdosies, uz ko politiķi Briselē lika lielas cerības un vēlējās to noslēgt vēl prezidenta Baraka Obamas varas laikā. Lēš, ka līdzīgi kā brīvās tirdzniecības līgums ar Kanādu šādas jaunas attiecības ar ASV dotu jaunas iespējas uzņēmējiem, radītu jaunas darba vietas un iepludinātu miljardiem eiro lielas investīcijas.
D. Trampa pozīcija joprojām nav skaidra, lai gan jau savas priekšvēlēšanu kampaņas laikā viņš neskopojās ar solījumiem šo jau vairākus gadus ilgstošo procesu pārtraukt, jo tas neesot ASV interesēs.
Viedokļi
Eiropas tirdzniecības komisāre Sesīlija Malmstrēma: “Eiropas Savienībai ir jāturas pie līdzīgi domājošām valstīm, tādām kā Kanāda, īpaši laikā, kad jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps atbalsta protekcionisma platformu. Runājot par ASV, mums ir sabiedrotais un draugs, kurš šobrīd attālinās no starptautiskās skatuves, aicinot samazināt tirdzniecību un vairāk pievēršoties protekcionismam.”
Eiropas Parlamenta Starptautiskās tirdzniecības komitejas vadītājs, deputāts no Vācijas Bernds Lange: “Līgums ar Kanādu ir Eiropas tirdzniecības progresa vēstījums. Lai arī citas politiskās grupas balsoja “par” vai “pret” ideoloģisku motīvu vadītas, mēs pamatīgi izdiskutējām visus apsvērumus.”
Eiropas Parlamenta Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu zaļo kreiso spēku konfederālās grupa pārstāve, nīderlandiešu deputāte Annemarija Minera: “Es esmu vīlusies un uztraukusies, ka Starptautiskās tirdzniecības komiteja līgumu ar Kanādu ir atbalstījusi. Tas dažādu iemeslu dēļ ir briesmīgs līgums. Tajā ir ne tikai ļoti maz pamata tik lieliem solījumiem kā jaunām darba vietas un ekonomikas izaugsme, bet tas arī radīs lielu risku darbaspēka, patērētāju tiesībām un dabas aizsardzībai. Tas arī ir trauksmes zvans citiem līgumiem, kas šādā ceļā tiks veidoti, jo tas bija ļoti necaurspīdīgs process.”
