Arī citās Eiropas valstīs cīnās pret “legālajām” narkotikām 0
Par legālajām narkotikām dēvētās apreibinošās vielas izdzēsušas vairākus desmitus dzīvību Eiropā. Pirmie upuri fiksēti arī Latvijā. Ārsti norāda – “legālās” narkotikas ir bīstamākas par nelegālajām. Taču par spīti letālajām sekām jaunieši turpina tās lietot, tādējādi mērķtiecīgi laupot ne tikai saprātu, bet arī dzīvību. Vārds “legāls” šīm dzīvībai bīstamajām vielām piestiprināts tamdēļ, ka to sastāvā tiek izmantoti dažādi ķīmiskie elementi, kas citādā formā un veidā tiek izmantoti samērā plaši, piemēram, tīrīšanas līdzekļu sastāvā.
Tikmēr sabiedrība ir sašutusi par varasiestāžu mazspēju izskaust apreibinošo vielu tirgoņus, kaut gan nevienam nav noslēpums, kur tās tiek tirgotas un kas to dara.
Eirokrāti sarosās
Saskaņā ar ES aprēķiniem ik nedēļu tirgū parādās vismaz viena jauna legālā narkotika. Vielu miksētāji ir spējīgi apiet līdzšinējos likumus, savas vielas nodēvējot par, piemēram, “minerālmēsliem” vai “pētniecībai paredzētām ķimikālijām”. Tiklīdz kāda viela tiek pasludināta par aizliegtu, narkotiku radītāji, nedaudz izmainot savu brūvējumu sastāvu, var turpināt tirgot gandrīz identisku apreibinošo vielu. Tas, kā norāda likumdevēji, ārkārtīgi sarežģī vielu aizliegšanu, sak, kamēr aizliegsim vienas, tiks saražotas desmit citas. Tiesa, pieaugot legālo narkotiku upuru skaitam, valstu politiķi sākuši rosīties un domāt, kā tomēr neļaut narkotiku brūvētājiem un tirgotājiem bendēt vieglprātīgo jauniešu veselību un laupīt dzīvību.
Eiropas Savienības amatpersonas arī ir sapratušas, ka šī ir problēma, kam ir nepieciešams risinājums Eiropas mērogā – pastāvot iekšējam tirgum bez robežām, ar cīņu vienā valstī vien nepietiek. Eirokrāti studē citu valstu pieredzi apreibinošo vielu aizliegšanā. Tā, piemēram, tiek skatīti ASV likumi, saskaņā ar kuriem tiek aizliegtas visas zāles, kuru uzbūve ir “pamatā līdzīga” (angļu valodā likumā rakstīts “sustantially similar”) jau par nelegālām atzīto vielu ķīmiskajai struktūrai. Tāpat varētu tikt pieņemts likums, lai vielu tirgoņi internetā vai oficiāli reģistrētos veikalos pierāda, ka viņu produkcija netiek lietota kā narkotika.
Šīs nedēļas sākumā Eiropas Parlamenta Pilsoņu brīvības, tieslietu un iekšlietu komitejas deputāti nāca klajā ar likumprojektu, kurā teikts, ka legālo narkotiku tirgum jābūt ierobežotam. EP deputāti rosina noteikt likumus, saskaņā ar kuriem pishotropo vielu tirgoņiem varētu piespriest pat desmit gadu cietumsodu. Jaunais likumprojekts paredz, ka turpmāk viela ES tirgū varēs tikt aizliegta desmit mēnešu laikā, nevis divu gadu laikā, kā tas bijis līdz šim. Savukārt dažu nedēļu laikā būs iespējams piemērot viena gada aizliegumu. Par šiem likuma grozījumiem Eiropas Parlaments pirmajā lasījumā balsos aprīļa sesijā.
Citur jau liegumi spēkā
Legālo narkotiku tirgošanu ierobežojoši likumi pieņemti Polijā un Īrijā. Tur aizliegts arī Latvijā daudz apspriestais “spaiss”, kā arī maisījumi, kam doti tādi nosaukumi kā “sniega bumba”, “baltais ledus”, “maģija”, “šķidrais ekstazī”, “BZP” un citas.
2012. gada vidū arī Jaunzēlandē tika pieņemti likumi, kas ierobežo legālo narkotiku tirdzniecību. Jaunzēlandē ir izveidots saraksts ar bīstamajām vielām, ko iegādāties var tikai personas, kas ir vecākas par 18 gadiem. Saskaņā ar Jaunzēlandes valdības pieņemto likumu dažādu ķīmisko vielu tirgotājiem un ražotājiem jāpierāda, ka viņu produkcija ir droša un nesatur psihotropās vielas, pirms tā var nonākt veikalu plauktos un pirms tirgoņi var saņemt licences savu vielu tirgošanai. Tāpat uz ķīmisko vielu pakām jānorāda visa ar vielu saistītā informācija, tostarp jābrīdina par veselības riskiem. “Statistika apliecina, ka kopš likuma stāšanās spēkā ar sintētisko narkotiku saistīto ārstu izsaukumu skaits sarucis par 75 procentiem,” jau mēnesi pēc likuma apstiprināšanas parlamentā paziņoja Jaunzēlandes veselības ministrs Pīters Dunns. Šobrīd Jaunzēlandē pagaidu licences izsniegtas par 42 apreibinošo vielu tirgošanu. To brūvētājiem par licences iegūšanu jāmaksā 10 tūkstoši dolāru, bet katru produktu pirms tā nonākšanas tirgū izvērtē Jaunzēlandes Nacionālais inžu centrs.
Tagad arī Britānijā likumdevēji aktīvi sākuši runāt par “legālo” narkotiku ierobežošanu. Arī viņi solās sīki izstudēt Jaunzēlandes pieredzi. Britānijā pēdējos gados aizliegtas aptuveni 200 līdz tam par legālajām narkotikām dēvētās vielas. Pērn no psihotropo vielu lietošanas dzīvību zaudēja 97 cilvēki, kamēr 2009. gadā tādu bija tikai 12.
Britānijā izveidota īpaša komisija, kuras sastāvā ir policisti, izmeklētāji, veselības un tieslietu eksperti, kā arī vietējo pašpārvalžu pārstāvji un kurai ir uzdots līdz šā gada pavasarim nākt klajā ar ierosmēm apreibinošo vielu aizliegšanai, ziņo raidsabiedrība BBC. Britānijas laikraksts “The Independent” raksta, ka valstī varētu tikt izveidota licenču piešķiršanas sistēma, kas ļautu tirgot tikai tās vielas, kas nerada draudus cilvēka veselībai vai dzīvībai.
Sabiedrība jāizglīto
Svarīgāka par “legālo” narkotiku tiesiskiem liegumiem ir sabiedrības, jo īpaši gados jaunu cilvēku, izglītošana par to, ka šīs vielas, legālas vai nelegālas, ir bīstamas dzīvībai. Un te vislielākā loma ir vecākiem un ģimenei, norāda eksperti Īrijā, kur likumsargi aktīvu vēršanos pret “legālajām” narkotikām uzsāka jau pirms teju četriem gadiem. Piemēram, Dublinas Svētā Jāņa slimnīcas ārsts un psihiatrs Kolins O’Gara sarunā ar Īrijas laikrakstu “Independent” pusotru gadu pēc šo apreibinošo vielu aizliegšanas norādīja, ka liegums nav ietekmējis to ražošanu un lietošanu. “Pirms pieciem gadiem narkotiku apkarotājiem lielākās problēmas radīja kokaīns, bet tagad tās ir vielas, kas radītas stūra bodēs. Mēs esam aptuveni turpat kur iepriekš – cīnāmies pret nopietniem narkotisko vielu apjomiem,” sacīja O’Gara, nosodot vecākus, kuri pārāk maz runā ar savām atvasēm par apreibinošo vielu, tostarp alkohola un cigarešu, postošo ietekmi. Cilvēki pērk legālās narkotikas un tās lieto, pat nenojaušot, cik bīstamas vielas tajās ievietotas un cik vājš var izrādīties viņu organisms pret ārkārtīgi indīgajām ķimikālijām.
Latvijas plašsaziņas līdzekļi jau ziņoja, ka pērn oktobra sākumā no “legālo narkotiku” smēķēšanas mirušā īru puiša Džimija Gičarda māte atļāva sava dēla pirmsnāves foto izmantot akcijās pret “legālajām” narkotikām arī Latvijā. Viņa internetā publicēja sava dēla pirmsnāves foto, cerot, ka tā pie prāta vedīs cilvēkus, kuri panāks šo apreibinošo vielu aizliegšanu.
20 gadus vecais Džimijs bija uzsmēķējis Lielbritānijas veikaliņā nopirktās “legālās” zālītes. Puisim apmēram stundu pēc tam bija sirdslēkme. Savu dēlu bezsamaņā atrada viņa tēvs, kurš izsauca ātro palīdzību. Slimnīcā ārsti mātei pateica, ka smadzeņu bojājumi ir neatgriezeniski un nav jēgas dēla dzīvību mākslīgi uzturēt.
Kā intervijā LNT raidījumam stāstīja māte, sākotnēji viņa vēlējusies doties uz veikalu, kur Džimijs nopirka narkotikas. Draugi ieteikuši to nedarīt, bet gan sākt “Facebook” kampaņu un censties panākt likumu izmaiņas, lai šīs vielas vairs netirgotu visās Eiropas valstīs, tostarp arī Latvijā. “Likumdevējiem ir jāpievēršas šai problēmai un jānostājas cilvēku, nevis tirgotāju pusē. Es apstāšos, kad likumi tiks izmainīti un kad neviens cits bērns vairs nevarēs nomirt tā kā mans dēls. Cilvēkiem liekas, ka tas ir droši, jo to var nopirkt veikalā. Tas nav kā slepus iet pie kāda dīlera. Tu vari brīvi ieiet veikalā, un tas rada šo pārliecību. Bet tā nav, tas nav droši un vecākiem jābrīdina bērni uzmanīties no tā un neiegādāties šīs lietas. Bērnam ir jābūt izpratnei, kāpēc to nedarīt pat tad, ja viņa draugi to dara, ir jābūt personībai, jāpasaka “nē” un jāiet prom, jo, iespējams, šajā kompānijā ir vēl kāds, kurš negrib lietot, bet baidās to pateikt,” teica Džimija māte Kārena.
Uzziņa
Saskaņā ar 2011. gada aptaujas “Eirobarometrs” datiem, vairāk nekā 5% bloka jauniešu 15 – 24 gadu vecumā lietojuši legālās narkotikas. Vislielākais apreibinošo vielu lietotāju skaits bijis Īrijā, kur tā dēvētās legālās narkotikas vismaz vienu reizi lietojuši 16 procenti no valstī dzīvojošajiem jauniešiem. Savukārt Britānijā, Polijā un Latvijā šādu jauniešu skaits bijis teju desmit procenti.
Bet no kopējā visu ES jauniešu skaita, kuri kaut reizi pamēģinājuši apreibinošās vielas, 23% ir no Britānijas, 17% – no Polijas, 14% – no Francijas, 12% – no Vācijas, 8% – no Spānijas.
