Vientulīgās kopdzīves CV 0
“Dirty Deal Teatro”, kas jau četrus gadus radošiem eksperimentiem atvērts Spīķeros, Lauris Gundars iestudējis Margaritas Perveņeckas lugu “Man patika dedzināt”, kas nosaukta par eksistenciālu komēdiju.
Stāsts nav par kādu kūlas dedzināšanas trakuma pārņemtu subjektu, kā maldīgi varētu spriest pēc nosaukuma, bet gan par diviem četrdesmitgadniekiem, kuri aiz sava egoisma nepamana partnera cilvēcisko būtību un nesaprot kopā dzīvošanas jēgu.
Vanita (Anna Putniņa) un Gerds (Jānis Vimba) ir pilnīgi atšķirīgi cilvēki, kuru atrašanos vienā dzīves telpā noteicis gadījums – draugu ballīte. Viņa strādā sirdij ne visai tīkamu darbu un, askētiski dzīvodama, krāj mūža sapnim – mājai. Viņam bērnībā paticis dedzināt, taču tagad īsti nekas vairs neaizrauj, arī darbs slimnīcā, kur jāapčubina mirēji, un sava veiksmīgā brāļa ēnā viņš dzīvē jūtas kā zaudētājs.
Izcilas galējības, tomēr, atklājoties šo personu dzīvesstāstiem, tajos atrodams ļoti daudz kas arī no mūsu jaunības maksimālisma, centieniem, sapņiem, kam nepiepildoties kļūstam par nogurušiem un neapmierinātiem īgņām. Veidojot savu varoņu CV, M. Perveņecka apzināti pārspīlē, taču dara to talantīgi, jo divu parastu vidusmēra cilvēku saskar-sme nespētu radīt tik spēcīgu līdzpārdzīvojumu. Izrādē Vanitas un Gerda attiecības liek ieraudzīt pašiem sevi kādā dzīves posmā, un tas ir dramaturģiskā materiāla nopelns, ko režisors salicis kopā no diviem atsevišķiem stāstiem. Abu varoņu dzīve kaut kā lielāka, īstāka gaidās noteikusi arī askētisko skatuves iekārtojumu. Neizpakotu mantu kastes, saliekamās kāpnes, vadi, lampas, veļas aukla, kas pārdala telpu uz pusēm, ļaujot sievietei un vīrietim pazust katram savā pasaulē gan tikai attiecībā vienam pret otru, jo skatītāji, apsēdināti abās pusēs spēles laukumam, redz šim iedomātajam patvērumam cauri.
Lauris Gundars precīzi salicis akcentus, lai paspilgtinātu teksta uztveramību, bet izrādes veiksme lielākoties tomēr atkarīga no aktieru saspēles, viņu jutekliskuma.
Annas Putniņas apspiestajam sievišķīgumam un mērķtiecībai Jānis Vimba pretī liek puicisku padevīgumu, vienlaikus saglabājot vīriešiem neraksturīgu noslēpumainību, jo gluži nejauši sevī atklājis jaunas spējas.
Jaunais aktieris arī šajā izrādē apliecina savu raksturotāja potenciālu, kas pārsteidza pērn jauno režisoru E. Seņkova un J. Djakonova iestudētajā “Hedā”. Manuprāt, J. Vimba ir nobriedis vēl psiholoģiski sarežģītāku tēlu atklāsmei.
Kopumā vērtējot jauno iestudējumu, šķiet, pienācis brīdis Margaritas Perveņeckas darbiem pārcelties no eksperimentālām uz akadēmiskām skatuvēm. Pārāk mazs ir skatītāju skaits, kam iespējams tos noskatīties “Dirty Deal Teatro”, un nepietiekama motivācija talantīga dramaturga izaugsmei.
