Vientulība ir būtisks sirds slimību riska faktors visos vecumos – tas ir jau pierādīts, atzīst kardiologs 11
Psihosociāla atsvešinātība kā kardiovaskulāras slimības riska faktors. Vai tā ir taisnība? Tā vismaz pasaules prese raksta, ka tas, kas dzīvo laimīgu ģimenes dzīvi, ir mazāk pakļauts iespējām nonāk tavā sirds slimību klīnikā, nekā tas, kurš ir vientuļš. Vai tas, kurš ir sociāli aktīvāks, ir mazāk pakļauts sirds slimību riskiem, šādu jautājumu TV24 raidījums “Dr. Apinis” uzdeva Kārlim Trušinskim, Medicīnas doktoram, invazīvajam kardiologam.
Jā, tā ir taisnība. Tas nav stāsts tikai par laimīgu ģimenes dzīvi, ir diezgan daudzas dimensijas atsvešinātībai, sākot no izglītības, ienākumiem, rajona, kur dzīvo, tava vecumu un tā tālāk – bet tas ir pierādīts, norāda speciālists.
Ir daudzas publikācijas, kas parāda, piemēram, pēc klasiskajiem riska faktoriem, kas ir vecums, asinsspiediens, holesterīns, smēķē, nesmēķē cilvēks, fiziskās aktivitātes, ka šim cilvēkam augstāks risks vai zemāks saslimt ar sirds slimībām.
Bet tad, ja mēs pieliekam vēl klāt sociālo atsvešinātību, patiesībā vēl precīzāk uzzinām, kam tiešām ir šis risks lielāks.
Cilvēkiem, piemēram, ar vienādu holesterīnu, asinsspiediena rādītājiem jau pierādīts, ka riska grupā būs tas, kam ir kādi sociālās atsvešinātības elementi dzīvē.
Trušinskis pilnībā piekrīt, ka viens jautājums ir arī par to, ka sociālā atsvešinātība ir saistīta ar vecumu – mēs cīnāmies par dzīvildzes labākiem šiem rādītājiem, bet
jautājums joprojām ir atklāts, “Ko mēs darīsim 70, 80, 90 gados? Tas ir aspekts, par ko mums intensīvi jādomā.”
Speciālists ilustrē kādu pozitīvo un negatīvo piemēru: “Es Holandē pusgadu īrēju istabu pie astoņdesmitgadīgas kundzes, viņa gandrīz nekad nebija mājās. Otrs, jaunieši no Z-paaudzes, zūmotāji, –
vientulības problēmas patiesībā ir arī jaunākiem cilvēkiem, tam gan ir citi iemesli, bet šī ir precīzi izvirzītā problemātika gan pasaulē, gan šeit.”
