Vientuļi, bet populāri 0
Zinu tikai dažus krodziņus vai kafejnīcas Latvijā, kas stāv nomaļus no lielceļiem, no lielām ēstgribētāju plūsmām, bet nesaprotamā kārtā veiksmīgi pastāv. Kā? Lielākoties garšīgās virtuves un attieksmes dēļ apmeklētāji paši atrod un regulāri brauc tur pusdienot. Tāds ir arī “Melderītis” – viesu māja un bistro pie Melderīša dīķa, pusceļā starp Virešiem un Gaujienu.
Šeit iespējams apskatīt un lejupielādēt foto no “LA” dienas Apē.
Kāpēc? – vaicāju arī kādai gaujienietei, kura trīs kilometrus atbraukusi pēc divām siltām porcijām līdzņemšanai. “Te lētāk un garšīgāk nekā mājās,” saņēmu atbildi. Zupas vai otrā ēdiena porcijas lielumu un komplektāciju ar salātiem izvēlas pasūtītājs.
Saimniece Anna saka, ka ziemas dienā viņa pabaro apmēram 70 gribētājus, bet pagājušovasar – ap 150. Vēl tikai pirmais gads rit, bet kādreizējā patukšā viesu māja, pārtopot par bistro, pulcē arvien vairāk ēdāju no Gaujienas, Virešiem, netālā dolomīta karjera. Arī no Vidzemes šosejas pa kādam ieskrienot. “Ak, ja varētu pārcelt šo māju lielceļa malā,” nopūšas optimistiskā saimniece.
Anna un Ivans Kucini atbrauca no Ukrainas darbā uz kolhozu 1981. gadā. Pēc privatizācijas viņi bezmaz vai vienīgie šai apkārtnē palika bez darba, bez zemes, bez kolhoza mantas. Tagad abi ir zemnieku saimniecības “Ozoliņi” īpašnieki ar kārtīgu lauku sētu un fermu ar 40 slaucamām govīm, un nodarbina astoņus vietējos. “Ja visi strādātu kā mēs, kāda bagāta mūsu Latvija tad būtu!” viņa nosaka.
