“Kad ieraudzīju, kas noticis, man palika slikti!” 80 gadus vecais mednieks par pastrādāto nelikumību Latgales mežos 69
Artis Drēziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Rēzeknes tiesa pagājšnedēļ piesprieda 80 gadus vecajam rīdziniekam Valdim Z. četru mēnešu cietumsodu nosacīti un 7310 eiro naudas sodu par nelikumīgi nomedītu alni Baltinavas novadā.
Pagājušā gada 17. jūlijā sirmais kungs bija aizbraucis uz sava medību kluba “Vientuļie vilki” platībām, lai izmantotu savu atļauju nomedīt stirnu buku. Aizgājis uz mežu, uzkāpis tornī, bet stundu pirms pusnakts no 78 metru attāluma nošāvis alni, ko tajā laikā vispār aizliegts medīt.
Tiesā mednieks te raudāja, sakot, ka “lēkšot savā mīļā Daugavā, jo negribot aiziet kapā kā kriminālnoziedznieks”, te kļuva nikns, nosakot: “Maita, un es domāju, ka viņš ir mans draugs!”, ar šiem vārdiem acīmredzot domājot medību kolektīva vadītāju.
Apsūdzētais tiesā izlēma iztikt bez advokāta un pierādījumu pārbaudes. Teica, ka uz mežu gājis izlūkos. Redzējis stirnu buku, kas pa garu zāli gājis uz riņķi, bet viņš nešāvis. Buks pazudis.
Nogaidījis divas stundas, jau gribējis doties prom, kad pamanījis vienreiz, otrreiz, trešo reizi brūnu stirnas purniņu zālē un pie sevis nodomājis: “Esmu labs šāvējs, trāpīšu tev cauri visai zālei!”
“Tikai pēc šāviena parādījās aļņa galva. Acīmredzot tas tur visu laiku bija gulējis. Neesmu taču idiots, lai šautu alnim. Kad ieraudzīju, kas noticis, man palika slikti,” teica mednieks.
Zvanījis mednieku kolektīva “Vientuļie vilki” vadītājam Ojāram Lācim, lai ņemot spainīšus, cirvīšus un braucot šurp pēc aļņa. Bet O. Lācis, saprotot, ka notikušas nelikumīgas medības (jo alni tad šaut nedrīkstēja), piezvanījis Valsts meža dienesta Austrumlatgales virsmežniecības medību inspektoram Igoram Pozņakovam, kurš devies uz notikuma vietu.
Valdis sākumā raudājis un negribējis atzīties. I. Pozņakovs izsaucis policiju.
“Tur bija zāle līdz kaklam. Buku tur diez vai vispār varēja redzēt. Visticamāk, mednieks ieraudzīja alni un blieza virsū. Pieredze viņam liela, trāpījums bija ideāls,” man saka I. Pozņakovs.
“Tagad varu uz ceļiem krist un lūgties, saprotu jau, ka pret sauli un zālē šaut nedrīkst,” pēdējā vārdā sacīja apsūdzētais.
Tiesnesis Gunārs Strucinskis apsūdzētajam piesprieda četru mēnešu cietumsodu nosacīti ar pārbaudes laiku uz sešiem mēnešiem, medību tiesību atņemšanu uz gadu un soda naudu 7310 eiro par labu valstij.
Ja mēneša laikā naudu nesamaksās, pie darba ķersies tiesu izpildītājs. Apmēram 1000 eiro vērto ieroci, kas atrodas policijā, notiesātajam būs tiesības pārdot – tas netika konfiscēts.
Lūk, cik izmaksāja pensionāram nelikumīgi nomedīts alnis, kura gaļas vērtība ir 500–700 eiro.
“Man nebija citu iespēju kā zvanīt medību inspektoram. Mednieki jau vairākus gadus gribēja no Valda tikt vaļā, jo sistemātiski ar viņu bija problēmas. Pēc šī gadījuma no savām rindām viņu izslēdzām vienbalsīgi. Bijām ļoti nikni.
Medījumu, ko šaut, pietiek, bet jāievēro likums. Nevar tā: kā zvērs, tā jāšauj,” man saka mednieku kolektīva “Vientuļie vilki” vadītājs O. Lācis.
Šajā 40 vīru mednieku kolektīvā Valdis Z. bijis vienīgais rīdzinieks, palicis vēl no padomju laikiem. Gudrs, inteliģents cilvēks.
“Šķiet, viņš bija iedomājies, ka var braukt pie mums no Rīgas un izmantot mūsu labvēlību un Latgales dabas resursus, šaujot pa labi un pa kreisi…” spriež mednieku kolektīva vadītājs.
