VIENSĒTU STĀSTI: Saimniekam – zeme, saimniecei – sēta 0
Maija pirmajā pusē kārtīgus zemniekus darbi dzen. Arī Daini Druseiku no Brunavas pagasta “Paegļu” saimniecības. Pie traktora stūres sēdies agri no rīta, bet vienpadsmitos vakarā (agrāk nedrīkst bišu dēļ) braucamajam liks klāt miglotāju un dosies miglot rapšus.
Cik izdosies pagulēt, labāk nejautāt. Izgulēšoties tad, kad pavasara darbi būs apdarīti, nosaka saimnieks. Nevienu citu vēl neesot izdevies apmācīt sarežģītajā miglošanas tehnikā (gan “dzelžos”, gan pašā procesā). Tāpat saimniekam labāk nejautāt, vai viņam atliek laiks sētas sakopšanai. Tas gulstas uz kundzes Elgas pleciem, kura papildus strādā arī par pagasta feldšerīti, turklāt, kā liecina klienti, ar saviem pienākumiem tiek galā ļoti labi. Pretējā gadījumā viņa nebūtu atzīta par žurnāla “36,6 oC” konkursa “Mana feldšerīte” vienu no uzvarētājām.
Druseiku vairākstāvu ķieģeļu nams ir pietiekami lepns, taču tas tiek celts jau desmit gadus un kādu laiku vēl tikšot celts. Jo prioritāte ieguldījumiem joprojām ir zemnieku saimniecība: kvalitatīvos traktoros, cita veida tehnikā un projektos. Druseiku ģimene apsaimnieko 380 hektārus, no kuriem 180 ir pašu. Kvieši, rapši, dārzeņi (burkāni, pastinaki, sarkanās bietes u. c.). Bizness iet, taču darba daudz un daudz arī jāmācās. Saimnieks zinības apgūst joprojām, īpaši janvāri un februārī, kad kursus rīko dažādas zemnieku organizācijas un tehnikas, sēklu, minerālmēslu un citu laukiem svarīgu lietu tirgotāji. Kinotehniķis D. Druseiks par zemnieku pārtapa pirms 20 gadiem, joprojām slavē 90. gadu toreizējā zemnieku līdera Viļņa Baltā rīkotos kursus zemniekiem, kādu rudeni mācījies arī koledžā Anglijā, kur galvenais guvums bijis saimnieka domāšanas veids.
Saimnieks pukojas par simtlatnieku progammu, kas veicina tikai nevēlēšanos strādāt un lūgt pabalstus. Laukos trūkstot cilvēku, kas gribētu un varētu apgūt komplicētus traktorus un agrotehniku. Tāpēc pašam garas stundas jāsēž pie traktora stūres, jālūdz brāļa palīdzība: “Neskatoties uz visām zināšanām, gadās arī pašam kļūdas – tad lamāju sevi.” Arvien lielāks palīgs saimniecībā kļūstot 23 gadus vecais dēls Gints, kurš studē lauksaimniecību un gatavojas saimniecības pārņemšanai. Dēls teorijā esot gudrs, bet praktiskās lietas vēl daudz jāmācās, teic tēvs.
Bet vai dvēselei arī atliek laiks? Atliekot gan. Saimnieks pabijis gandrīz visās Eiropas valstīs, daļa braucienu gan bijuši saistīti ar lauksaimniecību. Savukārt saimniecei lielā aizrautība ir dārzu kultūra, ko apgūst un vēro gan ārzemēs, gan tepat Latvijā, kur šajā ziņā nepārspējama esot Nīca.
Turpat sētā zem dižiem kokiem paslēpusies arī kāda vienstāva koka ēka. To pirms gadiem 150 cēlis saimnieka vecvecvectēvs, kam zemi šādam nolūkam par labu darbu muižas apzaļumošanā atvēlējis barons. Šajā senajā mājā mīt saimnieka māte Maiga Druseika, kurai ļoti liels prieks par dēla un mazdēla lielajiem zemnieciskajiem apgriezieniem.
Uzziņa Raidījumu par Brunavas pagasta “Paegļu” saimniekiem klausieties Latvijas radio 1. programmā sestdien, 19. maijā, plkst. 16.05. Atkārtojums 26. maijā plkst. 6.03. |
