VIENSĒTU STĀSTI: Kā acis vaļā, tā mute vaļā 0
Retais latvietis nezina, kas ir suitu sievas. Marija ir viena no viņām – 15 Alsungas suitu sievām, garā “ē” un “o” vilcējām, teicējām un piebalsotājām, kuras prot apdziedāt teju ikvienu pasaulē. Viņa savā 81 gada vecumā ir vecākā no suitu dziedošajām sievām.
Suitu ekipējumā ar dziesmu
Ruč’ mums sagaida uz lieveņa teju pilnā suitu ekipējumā – tautastērpā, ar uzsietiem “radziņiem” un jau sagatavotu dziesmu. Alsungas novada “Gobas” nav Marijas dzimtās mājas, bet te pavadīti jau teju 60 gadi no viņas garā mūža. Marija smej, ka vietējie jau nemaz nezina, kā viņu sauc. Ja kāds taujājot pēc Marijas no “Gobu” mājām – vietējie raustīs plecus. Te tik Ruč‘ dzīvo, un daudzi vecie “Gobu” viensētas saucot par “Dadžu” mājām, jo to kādreizējam saimniekam uzvārds bijis Dadzis.
Kad “Gobas” celtas, to vairs nezina neviens, jo saglabātajos papīros vairs nevarot atrast celšanas gadskaitli. Vecā māja arī ir gandrīz vai pārbūvēta – te ieviestas labierīcības, labots un uzlabots. Bet no neiznīdējamiem kokiem – gobām tad ar laikam esot tas nosaukums cēlies šīm mājām.
Te uzaudzis arī dēls Imants un meita Iveta. Imants tepat netālu ar sievu dzīvojot, bet Iveta Rīgā. Lielie mazbērni – Mārtiņš un Ieva ar mazmazdēliņu Krišjāni atbrauc ciemoties.
Spēlē kopš bērna kājas
Marija gan dzimusi Bicmaņu ciemā, “kur tie lielie dziedātāji bij”. No visām 15 mājām sievas sanākušas kopā dziedāt. Lai paglābtos no izsūtīšanām, pirmie arī izveidojuši kolhozu. Marijas māte bija slaucēja, bet tēvs – zirgkopis. Marija sākusi strādāt kā gans, tad kļuvusi par fermas pārzini un palīdzējusi mammai. Un vēlāk jau kantorī strādājusi. Kamēr nav pievienoti klāt nabagāki kolhozi, pat dikti turīgs kolhozs bijis, nekas nav trūcis un labi klājies. Arī izsūtīts uz Sibīriju neviens netika.
Tik vietējo sievu sanākšana un padziedāšana pajukusi, Marijas māte ar Mariju devušās uz mēģinājumiem Alsungas kultūras namā, bet pārējās ciema sievas gan nav nākušas. Dziedot jau no bērnības. “Mamma teica, ka biju liela bļāvēja. Kā acis vaļā, tā mute vaļā un tā ar nav aizvērusies,” tā par sevi smejas Ručiņš, kā viņu pārējās Alsungas sievas mīļi dēvē. Marijas ģimene kopš bērnības bijusi ar mūziku, jo dziedājuši visi un spēlējuši, ko vien mācējuši spēlēt.
“Mans tēs bij kāzu mūzikants agrākos laikos. Viņam bij ari garmošk. Un man nopirk pašai tad bajān, un kaimiņam bij akordeons, un ta es ar sav garmošk un viš ar akordeon, mēs gāj pa to ciem spēlēt tais talkās. Es no bērn kājs jau spēlēj. Bez mācīšanās, tā no tēv tik, jo man tā muzikālā dzird, ta es var paspēlēt,” atceras Marija.
Darba arī šodien Alsungas suitu sievām netrūkst, esot ļoti pieprasītas. Izbraukāts uz daudzām valstīm, pat tālajā Japānā būts. Vienmēr jābūt gatavai dziedāt.
Ruč’am māja ir teju 14 km no Alsungas, kur notiek Alsungas suitu sievu mēģinājumi. Ilgus gadus Marija pati braukusi ar auto, bet nu līdz mēģinājumiem aizved viena no jaunākajām suitu sievām.
Iešot, kamēr vien varēšot. Kad jau būs štoks jāņem, tad metīšot mieru.
Raidījums par Mariju Steimani no Gobām skanēs 2. martā plkst. 16.05 Latvijas Radio 1.
