Viens taupīja, otrs audzē ārējo parādu! Kā savu un partijas biedra Kariņa darbu krīzē vērtē bijušais premjers Dombrovskis? 104
Abu pēdējo krīžu laikā Latvijas premjerministra krēslā sēdēja un sēž partijas “Vienotība” politiķi. 2009. gadā tas bija šī brīža Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis, tagadējās krīzes laikā – Krišjānis Kariņš.
Abu politiķu izejas stratēģijas no krīzes krasi atšķiras, jo Dombrovskis piekopa taupības politiku, šobrīd Kariņš audzē valsts ārējo parādu, atļaujas lielu budžeta deficītu. Kā valdību abās krīzēs komentē pats Dombrovskis?
“Šīs ir ļoti atšķirīgas krīzes – globālā finanšu un ekonomiskā krīze, un tas, ar ko saskārās Latvija tajā kontekstā un šī brīža Covi-19 pandēmijā. Globālā finanšu ekonomiskā krīze, pirmkārt, bija tieši ekonomiskā krīze. Kāpēc Latvija bija viena no smagāk cietušajām valstīm? Tāpēc, ka Latvijā arī pirmskrīzes periodā tā saucamajos treknajos gados bija izveidojusies ļoti liela ekonomiskā nesabalansētība, līdz ar to, kad apstājās globālie finanšu tirgi, sākās globālā recesija, tad Latvija nonāca ļoti smagā situācijā, jebkādas budžeta finansēšas iespējas no tirgus nebija iespējamas,” politiķis atceras.
Latvija tolaik bija atgriezta no finanšu tirgiem un vienīgā iespēja piesaistīt finansējumu budžeta deficīta segšanai bija no starptautiskajiem aizdevējiem, Starptautiskā Valūtas fonda, Eiropas komisijas divpusējiem aizdevējiem, līdz ar to no turienes arī izrietēja taupības pasākumi.
Starptautiskie aizdevēji bija gatavi Latvijas budžeta deficītu finansēt līdz noteiktai robežai.
“Tālāk pēc globālās finanšu ekonomiskās krīzes Latvija kopumā tomēr ir īstenojusi atbildīgu fiskālo politiku, līdz ar to pašreiz ir manevra iespēja,” saka Dombrovskis.
Vai tas nozīmē, ka Kariņa valdība nav bezatbildīga?
“Salīdzinām precīzus ciparus – manā laikā runājām daudz par taupību, budžeta deficīta ierobežošanu. Pašlaik Kariņa valdība runā daudz par to, kādā veidā ekonomika tiek atbalstīta. Ja mēs paskatāmies budžeta deficītu, tad tas 2009. gadā pat pēc visiem taupības pasākumiem bija 9,8% no IKP, 2021. gadā – 9,5%,” Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks norāda.
Viņš atklāj, ka starta pozīcijas esot bijušas visatšķirīgākais pirms globālās ekonomiskās un pandēmijas krīzes.
