Viens solis līdz izaugsmei 1
Diemžēl Latvijā nav nesākto biznesa ideju statistikas, kas parādītu, cik potenciālo uzņēmēju nesāka īstenot savas ieceres. Līdz ar to nav informācijas par to, kas tam bijis galvenais iemesls – bailes par neizdošanos, savu spēju nenovērtēšana, padomdevēja neesamība vai starta kapitāla trūkums. Tieši tāpat nav datu par to, kā un cik strauji varēja attīstīties mazie un vidējie uzņēmēji, kuriem īstajā brīdī pietrūka apgrozāmo līdzekļu, dažu tūkstoši eiro tehnikas uzlabošanai, kādam būtiskam jauninājumam vai inovāciju ieviešanai.
Kamēr bankām neesi interesants
Tieši šādā situācijā bija ķiploku audzētājs Jānis Veide no Vecumnieku novada, kurš savu saimniecisko darbību reģistrējis 2015.gadā. Kā stāsta J.Veide, sākums pirms pieciem gadiem bija smags. Ķiploki tika iestādīti pushektāru lielā platībā. Stādīšana un ražas novākšana notika ar rokām un darbos tika iesaistīta visa ģimene.
Pēc pieciem gadiem saimniecībā jau ir zemes apstrādes un ražas novākšanas tehnika, bet visi procesi pietiekami automatizēti. Pēdējā sezonā ķiploki iestādīti jau 3,72 hektāros zemes. Lai to īstenotu, bija nepieciešams aizņemties naudu. Kā atzīst J.Veide, viņa uzņēmums bankām nebija interesants. Naudas plūsma nepietiekama, zemes, ko varētu ieķīlāt, lai paņemtu kredītu, arī nav. Viņam, kā pilnīgi jaunam zemniekam, zemes īpašumā nav nemaz un saimniekošana notiek nomātās platībās.
Uzņēmējs startēja Eiropas Savienības projektos tehnikas iegādei, bet trūkstošos līdzekļus meklēja valsts attīstības finanšu institūcijā “Altum”, kurā pirms pāris gadiem atvēra programmu “Mazie aizdevumi lauku teritorijām”, kas tieši šādiem mērķiem paredzēta. Turklāt, viņš “Altum” līdzekļus šajā laikā ir saņēmis jau divreiz.
Saimnieks smaidot saka, ka beidzot uzņēmums sasniedzi tādu apgrozījuma līmeni, ka šogad iesniegts gada pārskats, kas varētu būt pievilcīgs bankām. Līdz ar to iespējas iegūt nepieciešamo finansējumu paplašināsies.
Mērķis – mazie aizdevumi lauku uzņēmējiem
Ko tad paredz šī programma. Kā stāsta “Altum” Programmu attīstības departamenta vadītāja vietnieks Gatis Sniedziņš, šis ir vienkāršs aizdevums mazam un vidējam uzņēmējam – lauksaimniekam, zivsaimniekam un jebkuram citam.
“Tās mērķi ir aizdevumu pieejamība uzņēmumiem ārpus lielajām pilsētām lauku teritorijās. “Altum” galvenais partneris ir komercbankas. Mums ir dažādi garantiju produkti komercbanku aizdevumiem visām nozarēm, gan lauksaimniekiem gan citu nozaru uzņēmumiem, bet ir situācijas, kad komercbankas nav gatavas finansēt klientus. Tam var būt ļoti dažādi iemesli – uzņēmums tikko sācis darboties un tam nav kredītvēstures, uzņēmums vēlas palielināt apjomus, bet trūkst nodrošinājuma aizdevumam u.c.”
Ļoti bieži tas skar dzīvesstila uzņēmumus, mazās saimniecības. Runa ir par visām iespējamām nozarēm, ko vien var iedomāties laukos. Sākot no tradicionālās lauksaimniecības – graudaugu un dārzeņu audzēšanas, beidzot ar maizes cepšanu, sukāžu gatavošanu, dažādu pakalpojumu sniegšanu, piemēram, mērniecības pakalpojumi, kafejnīcas, frizētavas u.c. Šī programma paredzēta ikvienai jomai, ko vien varam iedomāties laukos.
Mazie aizdevumi bez nodrošinājuma
Kā atzīst Stoļerovas pagasta zemnieku saimniecības “Madalesija” īpašnieks Juris Garda, bankā vieglāk dabūt dažus simtus tūkstošu, ja pretī liec tehniku, zemi vai citu nodrošinājumu. Savukārt salīdzinoši nelielas summas saimniecībai pašai sakrāt ir grūti.
Bioloģiskajai saimniecībai, kas nodarbojas ar piena lopkopību un kuras ganāmpulkā ir 20 liellopi un tā apsaimnieko aptuveni 46 ha lielu platību, bija nepieciešams neliels aizdevums augsnes apstrādes disku iegādei. Un šādā brīdī uzņēmums nonāk sprukās – dažus tūkstošus eiro, bez nodrošinājuma dabūt nevar. Tādēļ viņš vērsies pie ”Altum”, ar kuru sadarbojas jau aptuveni sešus gadus.
Kās Skaidro G. Sniedziņš, aizdevumu līdz 25 000 eiro var saņemt bez papildu nodrošinājuma, tikai ar privāto galvojumu. Nav vajadzīgs ieķīlāt nekustamo īpašumu, vai kā nodrošinājumu izmantot jauniegādāto tehniku. Tieši tādēļ lielākā daļa sadarbības partneru izvēlas mazākus aizdevumus bez nodrošinājuma, jo citur viņiem šādas iespējas neviens nepiedāvā.
J. Garda uzsver, ka tas ir būtisks atspaids, kas viņam ļāvis ietaupīt gan darbu, gan laiku, mazāk kultivējot augsni.
Jauna biznesa sākšana
Kad beidzot no darba ņēmēja, esi nolēmis kļūt par darba devēju, sākt jaunu uzņēmējdarbību, nauda nepieciešama ik uz soļa. Piemēram, ražošanas telpu iekārtošana, aprīkojuma iegāde – viss maksā naudu, sākot no datora un beidzot ar aizsardzības līdzekļiem, sākot no friziera krēsla un beidzot ar cementa maisītāju. Taču kredītvēstures nav, naudas plūsmas, ko uzrādīt bankai nav.
Arī šādā situācijā, palīdzību var meklēt minētajā “Altum” programmā. Madonas novada uzņēmums “Timber Art” ir viens no nedaudziem šādiem piemēriem, kad, saņemot atbalstu, uzņēmums strauji uzsācis ražošanu, iekarojis tirgu un izgājis plašajā pasaulē, veiksmīgi eksportējot savus ražojumus. Un tas viss viena gada laikā!
Kā stāsta uzņēmuma īpašnieks Aivis Lejiņš, ideja par mucu pirtīm tika realizēta pakāpeniski. Cita uzņēmuma paspārnē tika izstrādāts piedāvājums, lai pārbaudītu, vai pēc tā būs pieprasījums tirgū. Saprotot, ka cilvēkiem ir interese, 2019.gada martā tika nodibināta SIA “Timber Art”.
Lai iegādātos ražošanas iekārtas, uzņēmums pieteicās Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai finansējumam LEADER aktivitātē. Taču, lai iegūtu nepieciešamo finansējumu, jāiegulda, savi līdzekļi, vai tie jāaizņemas. Tādēļ tika pieņemts lēmums vērsties “Altum”, startējot programmā “Mazie aizdevumi lauku teritorijām”.
Kopējais nepieciešamais finansējums bija 50 000 eiro, no tiem aptuveni puse iegūta “Altum”. Pateicoties šim finansējumam, tika nopirktas ražošanas iekārtas un jau vasaras sākumā uzņēmums sāka ražot pirmās termokoka pirts mucas.
Turklāt, atšķirībā no citiem Latvijas tirgū pieejamiem līdzīgiem piedāvājumiem, šis uzņēmums izmanto termiski modificētu koksni, kurai ir izcilas ūdens atgrūšanas spējas un izturības pret deformācijām.
A.Lejiņš skaidro, ka koksnes termiskā apstrāde ir ekoloģiska. Zāģmateriāli tiek apstrādāti augstā temperatūrā ar ūdens tvaikiem. Koksne kļūst izturīga pret sēnītēm, līdz ar to, nav jāizmanto līdz šim ierastie ķīmiskie preparāti koksnes aizsardzībai.
Kamēr pirmie ražojumi bija eksperimenta stadijā, galvenokārt tika domāts par vietējo tirgu. Taču jau dibinot uzņēmumu bijis skaidrs, ka ražojumus eksportēs. Nepilna gada laikā “Timber Art” savā klientu kartē ir atzīmējis, piemēram, Vāciju, Zviedriju, Islandi.
Latvijā klienti pārsvarā izvēloties pirtis. Savukārt ārzemnieki vairāk interesējas par kempingu mājiņām.
A.Lejiņš piebilst, ka pašlaik viņam pieprasījumu netrūkst. Ņemot vērā, ka lielākā daļa pamatmateriālu – koksne, jumta segumi u.c., tiek pirkti Latvijā, tad pašreizējā krīze to iegādi neietekmē.
Pirms Jāņiem pieprasījums par 200% pārsniedzis ražošanas jaudu. Uzņēmējs cer, ka pieprasījums saglabāsies par spīti krīzei un tā nebūs ilga.
Vērtējot sadarbību ar “Altum”, A.Lejiņš vien norāda, ka aizņēmuma lielākā daļa jau ir atdota un atlikuši maksājumi pāris simtu eiro apmērā mēnesī, kas uzņēmumam esot ļoti minimāls maksājums.
Kal ratus ziemā, uzņēmuma izaugsmi krīzē
Šobrīd Latvijā un faktiski visā pasaulē ir ārkārtas stāvoklis. Daudzi biznesi buksē, citi ir apstājušies pavisam. Uzņēmēji vēršas pie valdībām, saucot pēc palīdzības. Arī “Altum” ir iesaistīts uzņēmējdarbības glābšanā, garantiju un apgrozāmo līdzekļu aizdevumu sniegšanai Covid-19 negatīvi ietekmētajiem uzņēmumiem. Taču vai katram uzņēmumam ir jālūdz ārkārtas palīdzība? Ir mazākas un ir ilgākas krīzes, bet neviena krīze nav mūžīga. Tādēļ arī šis brīdis ir jāizmanto, lai plānotu sava uzņēmuma izaugsmi un attīstību un uzņēmēji šādas iespējas saredz.
Piemēram, jau minētais Jānis Veide no Vecumnieku novada atzīst, ka šobrīd prognozēt, kā attīstīsies viņa ķiploku audzēšana, ir neiespējami. Vai cilvēkiem samazināsies pirktspēja un viņa ražai būs mazāks noiets, vai gluži pretēji – pieprasījums un cena augs. To šobrīd pateikt esot grūti. Taču apstāties un gaidīt viņš negrasās. Jau tagad viņam ir plāns, kā vēl attīstīt un modernizēt uzņēmumu.
Viņš plāno veidot angāru, kur glabāt ražu. Turklāt, angāru var aprīkot tā, lai būtu telpas arī ķiploku žāvēšanai, kas šim produktam ir ļoti būtiski. Tas uzņēmumam pavērtu jaunas iespējas arī pēc krīzes, gan kvalitātes nodrošināšanā, gan arī ķiploku realizācijai ziemā.
Raksts tapis sadarbībā ar valsts attīstības finanšu institūciju “Altum”
