Viens radars – tas pats bez jēgas 0
Dižais dakteris, kurš uzskatīja un mācīja, ka slimības izārstējamas, vien rūpīgi pētot simptomus un sīkākās nianses, te pieminēts tādēļ, ka tieši viņa vārdā nosaukto ielu Valsts policija (VP) pagājušajā nedēļā izvēlējās autovadītāju joprojām šausmīgās un bezatbildīgās uzvedības ilustrēšanai. Lūk, fragmenti no VP preses relīzes.
“Trīs bērnudārzi, skola, veco ļaužu pansionāts un slimnīca – tās ir iestādes, kas atrodas aptuveni 600 metru garajā Hipokrāta ielas ceļa posmā, kurā noteikts 30 km/h ātruma ierobežojums. Taču, neskatoties uz šiem apstākļiem, vadītāji šeit traukušies pat ar ātrumu 92 km/h. Policija aicina ievērot noteikumus un būt modriem, jo konkrētajā vietā koncentrējas liels bērnu, jauniešu un veco ļaužu skaits.
Policija norāda, ka šī ir paaugstināta riska vieta un ne velti atbildīgās institūcijas ir noteikušas atļautā braukšanas ātruma ierobežojumu – 30 km/h darba dienās laikā no pulksten 7 līdz 19. Jau vairāk nekā mēnesi ar mainīgu intensitāti un darba laiku Rīgā, Hipokrāta ielā, strādā viens no VP četriem pārvietojamiem radariem. Taču cilvēki joprojām turpina pārsniegt ātrumu – vidēji vienā dienā Hipokrāta ielā fiksēti 300 līdz 350 pārkāpumi.”
Skarba ziņa. Bet kaut kā pietrūkst. Kur sekas? Hroniska nepaklausība – pie kā tad tā noved? Uzdodu vēstījuma autorei Litai Jubertei (Valsts policijas sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste) papildjautājumu un pavisam drīz saņemu atbildi.
“Sveicināti! Grūti spriest par konkrēto vietu/adresi, tāda veida statistikas dati netiek apkopoti, taču visā Hipokrāta ielā kopumā 2012. gadā bijuši 33 ceļu satiksmes negadījumi.”
Opss! Policija vairs nemaz nekautrējas atzīt, ka tās rīcībā nav datu par negadījumu vēsturi konkrētajā radara uzstādīšanas vietā. Visa Hipokrāta iela ir reizes piecas garāka par šo zonu, un tās no radara tālie krustojumi ar Gaiļezera un Malienas ielu arī bīstami, gabaliņš gar trolejbusa galapunktu ne mazāk uz ātrumu vilinošs…
Vai nederētu tomēr papētīt, diagnozi precizēt? Ko nevar vai negrib policija, var mēģināt katrs pilsonis. CSNg statistika ir publiski pieejama (e-pakalpojumu portāls www.latvija.lv). Tiesa, grūti pārskatāmā formā, bez meklēšanas funkcijām. Gandrīz visa diena pagāja, no pērnajiem aptuveni 6000 Rīgas negadījumiem Hipo-krāta ielu atlasot. Man nesanāca 33 avārijas, bet gan 27. Varbūt kādu nepamanīju. Toties to atšifrējumi gan ir daiļrunīgi.
Cietušais gada laikā tikai viens. Sabiedriskā transporta līdzeklī kritis pasažieris. Negadījums ar iesaistītu gājēju – arī viens. Nonācis iedaļā “CSNg bez cietušajiem”, tātad saskarsme bijusi pavisam viegla. Abi šie negadījumi notikuši vēlās vakara stundās, kad ne radars, ne zīme “30” nedarbojas un tātad līdzīgus atkārtojumus novērst nevar.
Un vispār – ārpus drošības sargu darba laika notikuši 22 no 27 negadījumiem. Vakaros, naktīs, brīvdienās. Secinājums skaidrs un absolūts – bīstamākais laiks Hipo- krāta ielas rajonā nav plkst. 7 – 19, kā secinājušas par zīmes uzstādīšanu “atbildīgās institūcijas”.
Arī tie daži negadījumi, kas notikuši darba laikā, nekādi nav saistāmi ne ar gājējiem, ne ātrumu. Tās ir vieglas, kā saka, “kosmētiskas” transporta līdzekļu sadursmītes, kuru reģistrēšana saimniekiem, šķiet, bijusi vajadzīga apdrošināšanas gadījumu noformēšanai (minu, jo šādu datu īsajos latvija.lv izklāstos nav).
Tiktāl runā statistika. Apskatot “bīstamo posmu” uz vietas, secinājumi līdzīgi. Gājēju kustības pāri Hipokrāta ielai šeit praktiski nav. Ja kādam vajag – ir regulēta pāreja. Droša. Pieminēt pansionātu – bezkaunība. Tā iemītnieki ārpus ēkas (vismaz ziemā, vismaz uz ielas pusi) nav manāmi. Skola un bērnudārzs strādā galvenokārt ar tās teritorijas bērniem, kas atrodas uz otru – Eizenšteina ielas pusi. Tur, iekšpagalmos, arī delveru kustība. No Hipokrāta ielas puses tikai daži tiek atvesti un aizvesti, un viņu vecāku auto, kam ērtu stāvvietu te nav, ir vienīgais reālais mērenu nekārtību avots. (Iela gan pietiekami plata, lai uz tās stāvētu.) Novēršanas līdzeklis – dažu nelielu stāvvietu labiekārtošana, izbūve. Radars? Pa tukšo… Lai gan – no pilsoņu makiem izvilktos vismaz Ls 3000 dienā kāds varbūt par rezultātu dēvē.
Kopumā – pat vienu fotoradaru policija (nu jau bez ļaunā un savtīgā “Vitronic”) nav spējusi jēdzīgi, braucēju vairākumam saprotami un akceptējami izvietot. Ne dārgā ierīce, ne tendenciozais skaidrojums kustības drošību neuzlabo. Nepamatota ierobežojuma pārkāpumi turpinās.
Pavisam cits no pagājušās nedēļas negadījumiem gan bija plašas relīzes vērts – traģiskā avārija Ogrē, kurā piedalījās policijas (pašvaldības) ekipāža ar ieslēgtām bāk- ugunīm. Un divi atgādinājumi – esiet uzmanīgi un piekāpīgi, sirēnas dzirdot; bet – esiet trīskārt piesardzīgi, tās lietojot! Operatīvais transports noteikumus drīkst pārkāpt, vien apkārtējo drošību garantējot. Šādu vēsti un aicinājumu VP ziņu lapā diemžēl neatradām.
