Viens pret viens ar dabu orientēšanās sportā. Trenē arī drosmi! 0
Šajos laikos ar vārdiem “tautas sports” saprotam teju katra sporta veida atzaru, ar kuru, ja ir vēlme, var nodarboties neprofesionāli un šādi izkrāsot savu ikdienu dažādu enerģijas avotu krāsās. Latvijā un īpaši Ogrē gan profesionāli, gan tautas sporta līmenī pēdējos gados uzplaucis tieši orientēšanās sports, kas vienkopus attīsta fizisko sagatavotību, asina prātu un ļauj pavadīt brīvo laiku svaigā gaisā. Orientēšanās kluba Ogre vadītāja Iveta Holcmane, kura pati jau 40 gadu ir arī šā sporta veida trenere, atklāj: pateicīgās dabas daudzveidības dēļ orientēties ik gadu tieši uz Ogri brauc aktīvās atpūtas cienītāji no visas Latvijas.
Latvietis sirdī ir Sprīdītis
Orientēšanās sports balstīts uz cilvēka tieksmi atrasties brīvā dabā neatkarīgi no tā, vai sacensības notiek pilsētvidē vai mežā (apvidū zem klajas debess). Ar orientēšanās sportu var nodarboties jebkurā vecumā, tam nepieciešams viegli pieejams ekipējums, un sezona ir atklāta visa gada garumā. Latvijā orientēšanās sports interesē dažāda vecuma cilvēkus, bet pasaulē, piemēram, Skandināvijā un Austrālijā, iemīļots tieši senioru vidū.
Sporta veidā galvenais uzdevums ir konkrētā teritorijā pēc iespējas ātrāk iziet iepriekš atzīmētus kontrolpunktus, vadoties pēc piešķirtās teritorijas kartes un kompasa. Primitīvākā ir pavēles distance, kur noteiktā kārtībā jāiziet kontrolpunkti un jāatgriežas pēc iespējas ātrāk finišā. Pakārtoti šai sistēmai jau pieejamas dažādas sarežģītības pakāpes. Iespējams orientēties gan individuāli, gan komandās. Mežā orientierists parasti ir viens pret viens ar dabu, bet iespējams, protams, doties arī divatā un lielākās komandās.
Pastāv arī telpu orientēšanās, ko entuziasti piekopj ziemā, jo bieži vien laikapstākļi diemžēl neļauj orientēšanās sportā aukstajos ziemas mēnešos izmantot slēpes. Pērn Rīgā, Gaismas pilī un citās publiskās vietās, notika neskaitāmas sacensības.
“Cilvēkiem šķiet, kas tad tur tik grūts – jāpaskrien pa pāris telpām, stāviem, tas jau nav nekāds sports! Savs šahs un dambrete, arī sportojot iekštelpās, ir jāizspēlē. Vairākas reizes šurpu turpu uzskrienot no pirmā stāva uz piekto un atpakaļ – tas ir visīstākais sports,” atzīst trenere.
Tomēr, ja sniega kārta ir pietiekami bieza, arī ziemā šis sporta veids ir aktīvs zem klajas debess. Orientēšanās labākā īpašība ir dažādība – ar to nodarboties var skrienot, slēpojot, braucot ar divriteni un pat ar laivām, piemēram, ezeros izvietojot kontrolpunktus uz tajā esošajām salām. Šis sporta veids ir pietiekami atvērts cilvēka izdomai un iespējām.
Sports piemērots arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem, piemēram, Ogrē izveidotas Otakas, kur parkos cilvēki ratiņkrēslos var atzīmēties kontrolpunktos, kuros ir īpašs uzdevums – katram dalībniekam jānosaka attālums un leņķiskais lielums, kādā viens punkts atrodas no otra. Tas, kurš visprecīzāk to dabā spēj noteikt, arī uzvar.
No tūrisma attīstījies sporta veids
Orientēšanās sports pasaulē nav jauns. Aktualitāti guva divdesmitā gadsimta piecdesmito gadu beigās un sešdesmito gadu vidū, kad Latvijas orientieristu kustība strauji attīstījās un atdalījās no tūrisma, tādējādi izveidojot atsevišķu orientēšanās sportu – skrējienu uz kontrolpunktiem noteiktā apvidū, izmantojot karti un kompasu.
Iveta Holcmane atceras, ka astoņdesmitie gadi šajā sporta veidā bija tā sauktie ziedu laiki: attīstījās tūrisms, bija daudz vieglāk izzināt nu jau bijušās Padomju Savienības teritoriju, un šķita, ka iespēju parādās arvien vairāk. Deviņdesmito gadu sākums bija izdzīvošanas laiks, kad vārti uz ierastajiem orientēšanās laukiem bija liegti, bet, par spīti tam, cilvēki vēl joprojām izmantoja padomju laikā no armijas mantotās kartes, un liela daļa no tām vēl joprojām ir aktīvas un turpina izglītot cilvēkus šajā sporta veidā.
Vēlāk, attīstoties tehnoloģijām, parādījās elektroniskās atzīmēšanās sistēmas, karšu zīmēšanai tika izmantoti piemērotāki materiāli. Tagad lielākoties tiek izmantotas no satelītiem skenētas apvidus kartes. “Atceros, ap 2000. gadu šā sporta veida popularitāte mazliet noplaka, iespējams, tāpēc, ka parādījās neskaitāmi jauni sporta veidi. Bet apmēram desmit gadus vēlāk arvien lielāks jauniešu, bērnu un arī pieaugušo skaits atgriezās pie orientēšanās sporta un vēlējās to iepazīt no jauna. Tagad vēl joprojām jūtams tāds uzplaukuma periods,” skaidro trenere.
Kur meklēt domubiedrus?
Ar šo sporta veidu var nodarboties jebkurš savā brīvajā laikā. Dažādu apvidu kartes visā Latvijas teritorijā atrodamas Orientēšanās federācijas reģistrā. Kartes var piederēt arī individuālam kolekcionāram. Tomēr visdraudzīgākais veids, kā savā pilsētā atrast domubiedrus un iepazīties ar šo sporta veidu, ir bez maksas pievienoties orientēšanās klubam.
Klubi ir biedrības, kurās var iestāties jebkura vecuma cilvēks. Izlases un federācijas vairāk strādā ar jauniešiem, kuri attīsta prasmes jau profesionālā līmenī, un katrā klubā parasti ir kāds jau profesionāla līmeņa orientierists, tomēr tautas sporta līmenī kopā ar profesionāļiem klubos darbojas jebkura vecuma interesenti. “Profesionālu sportistu klātbūtne palīdz izvirzīt mērķi un paraugu, kam līdzināties, tāds ir arī, manuprāt, veiksmīgākais kluba modelis, kad prasmīgākie motivē iesācējus un palīdz viņiem,” skaidro trenere.
Ogres orientieristu klubā darbojas ap 70 cilvēku dažādā vecumā. Treniņi notiek vienreiz nedēļā. Klubs apvieno visus entuziastus, bet treniņus dalībnieki bieži vien organizē arī atsevišķi – mazākās kompānijās un pēc saviem ieskatiem. Klubs ir kā vieta, kur atrast biedrus, līdzīgi domājošos un dažādās grupiņās tad trenēties savā laikā.
Orientēšanās ir izturības sporta veids, kur lielu lomu ieņem tieši skriešana. Ārpus aktīvajiem treniņiem savu fizisko slodzi var uzlabot sporta zālē, kas kluba biedriem vienreiz nedēļā pieejama bez maksas.
Kluba priekšrocība ir dažādu līmeņu sportisti, kuriem katram ir sava pieredze un zināšanas, ar kurām dalīties. “Piemēram, Ogrē aktīvi kluba dzīvē iesaistās seniori, kuri kādreiz nopietni nodarbojušies ar sporta veidu, tagad uz treniņiem atved arī darba kolēģus, kuri 50 gados tikai sāk pievērsties šīm sportiskajām aktivitātēm. Bieži vien ar orientēšanos sāk nodarboties arī bērni, un tad viņu mammas pievienojas klubam, lai varētu sportot un baudīt skaistās Ogres dabas āres kopā ar atvasēm,” stāsta Iveta Holcmane.
Ogres klubā pieredzējušākie dalībnieki arī zīmē kartes, kuras profesionāli izmanto bērni treniņos sporta skolā un kluba biedri savos brīvā laika treniņos. “Pērn klubs uzzīmēja mazas orientēšanās kartes pagasta skolu audzēkņiem un viesojoties tās uzdāvināja, lai arī tālāk no pilsētas centra iepazīstinātus ar šo sporta veidu,” ar prieku atminas kluba vadītāja.
Pievienoties klubam iespējams, meklējot internetā orientēšanās kluba mājaslapu, kurā norādīti vadītāju un treneru kontakti. Ogres sporta skolā bērni var sākt trenēties no astoņu gadu vecuma, bet klubā – jebkura vecuma aktīvās atpūtas cienītājs.
“Uz pirmo nodarbību jebkurš var ierasties, neko nezinot un nemākot, tikai tērpies piemērotā un ērtā sporta tērpā. Būtu vēlams, lai līdzi ir kompass, bet, ja nav, iedosim. Pirmajā orientēšanās skrējienā noteikti iedosim pārinieku – pieredzējušu kluba dalībnieku vai treneri,” iedrošina kluba vadītāja.
Orientēšanās federācija rūpējas, lai katrā apvidū būtu vismaz kāds orientēšanās klubs, kurš ar šo sporta veidu iepazīstina interesentus un var izsniegt kartes tiem, kuri labprāt sporto arī vienatnē.
Jo daudzveidīgāka daba, jo interesantāk
Ogre ir bagāta ar daudzveidīgu dabu, kas šajā sporta veidā noteikti spēles laukumu padara tikai interesantāku. “Latvijā notiek dažādas tautas sacensības, bet tieši Ogres maršruti piesaista apkārtējo novadu iedzīvotājus, arī no Rīgas, Iecavas, Bauskas un citām pilsētām. Mūsu kartes nav vienkāršas kā Rīgas apkaimē, jo tajās iekļautas arī purvainākas vietas, teju neizbrienami brikšņi, kalnains reljefs, kaut vai mūsu brīnišķīgie Zilie kalni. Šī pilsēta ir bagāta ar dažādu dabu, tādēļ šajā pusē arī sportisti labprāt brauc trenēties un entuziasti – piedalīties tautas sacensībās,” skaidro trenere.
Ogrē trīs gadus arī pilsētas teritorijā ir izvietoti neskaitāmi kontrolpunkti, kas apzīmēti ar mazu, oranžu trijstūrīti. Painteresējoties Ogres novada sporta centrā vai pie kluba vadītājas, iespējams saņemt karti un sākt piedzīvojumu jau šodien.
Kam jāpievērš uzmanība
Lai gan šim sporta veidam nepastāv vecuma un fiziskās sagatavotības ierobežojumi, no medicīnas viedokļa cilvēkam jābūt pārliecinātam par savu izturību un drošību atrasties vienam, piemēram, mežā vairākas stundas.
“Tas vairāk attiecināms uz senioriem, kuri biežāk sirgst ar sirdskaitēm, astmu vai citām hroniskām slimībām, kas ietekmē izturību un fizisko slodzi. Šobrīd ikviens var veikt dažādus fizioloģijas testus un pārliecināties par savu veselību,” piekodina trenere. Šāds ieteikums pastāv tāpēc, ka orientēšanās sports ir viens no tādiem, kurā iespējama situācija, kad cilvēks ilgāku laiku var atrasties viens apvidū, kur citi sacensību dalībnieki atrodas pārāk tālu, lai krīzes situācijā spētu uzreiz palīdzēt. Ja cilvēks sirgst ar kādu hronisku slimību vai viens nejūtas droši, ar sporta veidu var nodarboties divatā, kas orientēšanos padarīs tikai interesantāku un pašiem dalībniekiem drošāku.
Orientēšanās veicina drosmi
Šis sports ir viens no tiem, kura priekšrocība ir vienkāršība. Viss, kas nepieciešams, ir sezonai piemērots sporta tērps, karte un kompass. Visa gada garumā ar to var nodarboties brīvā dabā, attīstot drosmi, patstāvību un pārliecību par sevi. Kluba vadītāja atklāj, ka šīs iezīmes īpaši pamanāmas bērnos, kuri agrā vecumā sāk nodarboties ar šo sporta veidu.
Orientēšanās ir arī lieliska korporatīvu pasākumu sastāvdaļa, piemēram, sarīkojot sacensības kolēģiem vai ģimenes locekļiem. Sports nodrošina jaunu vietu iepazīšanu un kalpo kā lielisks aktīvās atpūtas veids visai ģimenei. Trenere piebilst, ka ģimenes ar bērniem pēdējos gados iecienījušas slēpņošanu – orientēšanos, kur kontrolpunktos bērniem jāveic kādas aktivitātes un uzdevumi, kā arī visu sacensību garumā jāmeklē apslēptie dārgumi.
Šis sports pabaros gan latvieša ziņkāri, mīlestību uz dabu un neizsīkstošo sacensību garu. Ja orientēšanās ir ieinteresējusi, tad iedvesmoties jaunam hobijam šogad būs iespējams arī pasaules orientēšanās čempionātā, kas notiks nekur citur kā pie mums – Latvijā.
