Viens pārtikas produkts, ko īpaši ieteicams iekļaut uzturā smadzeņu veselībai. Kāpēc to nevar aizstāt ar uztura bagātinātājiem? 28
Ir viens pārtikas produkts, ko īpaši ieteicams iekļaut uzturā smadzeņu veselībai, un to nevar aizstāt ar uztura bagātinātājiem.
Neirologs apgalvo, ka nelielas izmaiņas uzturā var būtiski uzlabot smadzeņu veselību.
Viņa pirmais ieteikums ir ēst vairāk zaļo lapu dārzeņu, piemēram, spinātus un kāpostus.
Uzturvielas, kas palīdz augiem zaļot, ir noderīgas arī mūsu smadzenēm.
Neirologam un demences pētniekam Dīnam Šērzajam īpaši iecienīts ir 2018. gadā publicētais pētījums, ko finansēja Nacionālais novecošanas institūts un kurā tika analizēti vairāk nekā 900 vecāka gadagājuma cilvēku ēšanas paradumi Čikāgas apkaimē.
Tas atklāja, ka tiem cilvēkiem, kuri dienā apēda vienu vai divas tasītes zaļo lapu dārzeņu, piemēram, spinātus, kāpostus, kolrābjus un salātus, smadzenes bija par aptuveni 11 gadiem jaunākas nekā viņu vienaudžiem, kuri šādus dārzeņus neēda.
“Ja jums jāsāk ar kaut ko vienu, jo kuņģī ir ierobežota vieta, pievienojiet divas porcijas zaļo lapu dārzeņu savai ikdienas ēdienkartei,” viņš teica izdevumam Business Insider.
“Tādējādi jūs būtiski samazināsiet iekaisumu, oksidatīvo stresu un glikozes un lipīdu regulācijas traucējumus,” kas ir daudzu ar vecumu saistītu slimību pazīmes.
Viņš saprot, ka ir vilinoši izmantot kādu jaunu, ātri pagatavojamu eliksīru, kas sola uzlabot smadzeņu veselību, piemēram, modernus uztura bagātinātājus, dārgas tabletes vai jauna veida smūtijus.
Taču pēc gadu desmitiem ilgiem pētījumiem viņš ir secinājis, ka daži no visefektīvākajiem veidiem, kā uzlabot kognitīvo veselību, ir sen zināmi.
Mūsu alkas pēc jaunumiem var mūs novest nepareizā virzienā, novēršot uzmanību no zaļo lapu patiesi iespaidīgajām ķīmiskajām īpašībām. Ja ir kāda sudraba lodes sastāvdaļa jūsu smadzeņu veselībai, tā visticamāk slēpjas kokteilī no uzturvielām, kas klusi atrodamas koši zaļajās lapās un palīdz augiem augt.
Kāpēc no augiem iegūtais hlorofils ir spēcīgāks par zaļajām sulām un uztura bagātinātājiem?
Ēdot zaļus augus, mēs uzņemam zaļo pigmentu – hlorofilu, kas palīdz augu fotosintēzei t. i., uztvert saules starus un pārvērst tos enerģijā, lai augtu.
Hlorofils ir zaļš, jo augs absorbē saules sarkano un zilo gaismu, lai iegūtu enerģiju. Zaļā gaisma, kuru augs neatstāj sev, tiek atstarota atpakaļ, un mēs to uztveram kā zaļu.
Šajās zaļajās hlorofila molekulās ir daudz barības vielu, tostarp dzelzs, magnijs un slāpeklis – komponentes, kas ir būtiskas dzīvībai, neatkarīgi no tā, vai tā ir augu vai cilvēka dzīvība.
Daudzi zīmoli cenšas izmantot šo dabisko barības vielu kombināciju, pievienojot to uztura bagātinātājiem un, piemēram, ūdenim. Tomēr, tā kā hlorofils ir ļoti nestabils, bieži vien magnijs tiek aizstāts ar citiem elementiem, piemēram, varu vai cinku.
Eksperti uzsver, ka nav pietiekamu pierādījumu tam, vai šīs rūpnieciski ražotās hlorofila versijas vispār sniedz kādu labumu veselībai. Ir zināms, ka labvēlīgu ietekmi uz veselību var gūt, lietojot hlorofilu tā dabiskajā formā – vienkārši ēdot vairāk lapu dārzeņu.
“Hlorofils pats par sevi, iespējams, nav tik lietderīgs,” sacīja Kalifornijas Universitātes Deivisā asociētais profesors Trojs Magnijs, kurš pēta augu optiku, norādot uz to, ka nav pamatotu pētījumu, kas apstiprinātu hlorofila lietošanu kā uztura bagātinātāju.
Magnijs uzskata, ka tieši hlorofila molekulu ķīmiskie “celtniecības bloki” lapās, ko mēs ēdam, visticamāk, sniedz labumu cilvēka organismam. Ja ielūkotos ķīmijas mācību grāmatā, mēs atklātu, ka hlorofila molekulā esošie atomi un citas vielas, kas nepieciešamas pareizai augu vielmaiņai un augšanai, ir lieliski cilvēka veselības stiprinātāji.
“Elementi kā dzelzs, magnijs un slāpeklis ir būtiski hlorofila veidošanai,” paskaidroja Magnijs.
Magnijs ir būtisks elements mūsu muskuļu, nervu, kaulu veselībai un cukura līmeņa uzturēšanai asinīs, taču aptuveni puse no mums to nesaņem pietiekami daudz.
Dzelzs ir ārkārtīgi svarīgs, lai nodrošinātu skābekļa transportēšanu mūsu ķermenī, savukārt slāpeklis palīdz augt un uzturēt spēcīgu smadzeņu un imūnsistēmas darbību.
Cilvēki, kuri ēd vairāk zaļo lapu dārzeņu, uzņem arī pietiekami daudz citu uzturvielu, tostarp K vitamīnu, folātu, luteīnu un beta-karotīnu.
Eksperti uzskata, ka visas šīs uzturvielas, pateicoties lapās esošajiem spilgtajiem pigmentiem, var darboties sinerģiski, tādējādi aizsargājot mūsu smadzenes. Ir zināms, ka tās lieliski palīdz mazināt iekaisumu, uzlabot redzi un aizsargāt DNS.
