Viens par visiem, visi par vienu – Rodrigo Ābols par Latvijas spēku 0
Latvijas hokeja izlase, gatavojoties pasaules čempionātam, pirmajā no divām pārbaudes spēlēm “Arēnā Rīga” pret Krieviju zaudēja ar 2:4. Priekšzīmi komandas biedriem ar cīņassparu rādīja uzbrucējs Rodrigo Ābols, kurš apliecināja, ka nevienam nav gatavs griezt ceļu.
Tas no malas tikai tā izskatījās vai biji diezgan uzvilcies?
Kad man pret (Iļju) Kovaļčuku iedeva noraidījumu, šķiet, ka nebija, lai gan video neesmu redzējis. (Sergejs) Plotņikovs mazliet rupji nospēlēja – ar elkoni galvā. Neļāvu sev kāpt uz galvas. Kad gāju Kristapu Sotnieku aizstāvēt, nepareizo paņēmu tā asi, varēja man arī divas minūtes iedot. Spēles situācijas, nebija tā, ka kāpu uz ledus ar domu kādu nosist.
Emocijas var skaidrot arī ar to, ka sen nebija spēlēts?
Nē, tādas spēles reizēm sanāk. Plotņikovs KHL izslēgšanas spēlēs pāris reizes izkāvās, pret Sotnieku rupji nospēlēja, gribēju aizstāvēt komandas biedru. Tāds ir mūsu moto – viens par visiem, visi par vienu. Nebija jau nekas tāds, ko nevar redzēt regulārā turnīra spēlēs.
Bobs Hārtlijs teica, ka visiem jāseko Ābola piemēram, ar kādu cīņassparu tu devies laukumā.
Patīkami dzirdēt. Negāju ar domu kauties, tas nav mans spēles stils. Taču Latvija pret Krieviju – principiāls mačs, es pats par sevi esmu nepiekāpīgs un, ja kāds kaut ko izdara, es to tā neatstāšu, nepaiešu malā. Ja tā visi spēlē, tas arī pretiniekam traucē, izsit no psiholoģiskā ritma, atbraukuši no “SKA”, “CSKA” un domā, ka var darīt, ko grib.
Bijāt 2:0 vadībā, bet zaudējāt. Kas pietrūka?
Pavirši nospēlējām. Viņi mums iedeva divus vārtus un mēs – viņiem. Ja grib labi spēlēt pret šādām izlasēm, jābūt līmenī visas 60 minūtes, nevis divas trešdaļas. Pēdējā periodā mazliet fiziski noplakām, jo nebijām spēlējuši mēnesi, daži pat divus. Uz noguruma fona sākām paviršas kļūdas taisīt. Vēl ir trīs spēles, lai atgūtu spēles garšu un brīvību.
Kopumā ar spēles zīmējumu varat būt apmierināti?
Domāju, ka jā. Ir grūti pirmo maču aizvadīt pret šādu izlasi, turklāt viņi pirms tam bija pāris mačus spēlējuši. Viņi ir meistari, māk spēlēt, mēs centāmies taktiski pareizāk spēlēt, nevis apspēlēt uz meistarību.
Pats pēc veiksmīgas sezonas Zviedrijā izlasē esi ieradies ar lielāku pārliecību?
Lielas atšķirības no pagājušā gada nav. Jā, pirms gada nezināju, kas un kā būs, savu vietu izcīnīju, un var teikt, ka no tā sagatavošanās posma sākās pārliecība. Cenšos neko daudz savā spēlē nemainīt, neuzlikt pārāk augstus mērķus, lai pēkšņi nav aprāviens un šoks.
Pirms spēles tika iemūžināts Sergeja Žoltoka numurs, pērn bija ceremonija par godu Artūram Irbem. Šādi brīži jūs paceļ spārnos?
Jā. Sergejs un arī visi pārējie spēlētāji ir Latvijas hokeja leģendas, visi devuši savu ieguldījumu. Lepnums, ka viņi latvieši. Es Sergeju atceros tikai no pēdējās sezonas, kad viņš spēlēja “Rīga 2000” kopā ar manu tēti, tad sāku vairāk saprast. Ļoti labs spēlētājs, līderis, Latvijā bieži tādi neizaug.
