“Viens par visiem, visi par vienu!” Eiropas līderi atbild uz Trampa draudiem neaizsargāt NATO 145
Eiropas līderi ir aicinājuši uz lielāku vienotību un militāro sadarbību visā kontinentā, reaģējot uz Donalda Trampa izskanējušajiem komentāriem, kuros tika izteikti draudi iedragāt NATO pamatu, vēsta “The Guardian.”
Sestdien Tramps radīja sašutumu un bažas Eiropā, sakot, ka neaizstāvēs nevienu NATO dalībvalsti, kas nav sasniegusi ilglaicīgo mērķi – aizsardzībai atvēlējusi 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Viņš norādīja, ka pat mudinās Krieviju turpināt uzbrukumus.
Tramps mītiņā Dienvidkarolīnā sacīja: “Nē, es jūs neaizsargātu, patiesībā es mudinātu viņus darīt visu, ko viņi vēlas. Jums ir jāmaksā!”
Polijas premjerministrs Donalds Tusks pirmdien Parīzē, vizītē, kurā viņš apsprieda aizsardzības attiecību padziļināšanu ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, sacīja, ka Eiropas Savienībai (ES) un transatlantiskajai aliansei “nav alternatīvu”. “Iespējams, tieši šeit, Parīzē, visspilgtāk atbalsojas Aleksandra Dimā grāmatas “Trīs musketieri” vārdi “viens par visiem, visi par vienu”,” viņš norādīja.
NATO valstis teorētiski aizsargā alianses dibināšanas līguma 5. pants, kas uzliek par pienākumu visām dalībvalstīm reaģēt ar “tādu rīcību, ko tā uzskata par nepieciešamu, tostarp izmantojot bruņotu spēku”, lai atjaunotu drošību Atlantijas okeāna ziemeļu daļā.
Pirmdien daži Eiropas līderi ļoti atklāti kritizēja Trampu. Vizītes laikā Kiprā Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers sacīja:
“Šie paziņojumi nav atbildīgi, tie tikai palīdz Krievijai.”
Citi bija mazliet ieturētāki. Deivids Kamerons, Apvienotās Karalistes ārlietu ministrs, sacīja, ka Trampa izteikumi bija “nevietā”: “Protams, mēs vēlamies, lai visas valstis, tāpat kā mēs, aizsardzībai atvēlētu 2% no IKP, bet, manuprāt, viņa izteikumi nebija saprātīga pieeja.”
Igaunijas, Krievijas kaimiņvalsts, premjerministre Kaja Kallasa sacīja: “Es domāju, ka tas, ko teica prezidenta amata kandidāts Amerikā, arī varētu pamodināt dažus no sabiedrotajiem, kuri nav pietiekami daudz darījuši.”
Tusks, kurš vada NATO valsti ar vislielāko aizsardzības izdevumu īpatsvaru, sacīja: “Eiropas Savienībai, Francijai un Polijai ir jākļūst stiprām un gatavām aizstāvēt savas robežas, kā arī aizstāvēt un atbalstīt sabiedrotos un draugus ārpus savienības.”
Vācijas kanclers Olafs Šolcs norādīja uz nepieciešamību aktīvāk palīdzēt Ukrainai:
“Ne tikai ASV, bet arī visām Eiropas valstīm ir jādara vēl vairāk, lai atbalstītu Ukrainu. Ar līdz šim dotajiem solījumiem nepietiek. Ar Vācijas spēku vien nepietiek.”
Ukrainai izmisīgi trūkst artilērijas munīcijas, kas ir galvenais ierocis gandrīz divus gadus ilgajā karā. Tikmēr Krievija ir pārgājusi uz kara ekonomiku un ir sagaidāms, ka 2024. gadā tā saražos 4,5 miljonus šāviņu. Piegādes no ASV ir apstājušās, kamēr Eiropa ir cīnījusies, lai novērstu plaisu.
Berlīne, kas bieži tiek uzskatīta par Trampa retorikas mērķi, aizsardzībai tērē 1,57% no IKP, liecina NATO dati. Paredzams, ka Lielbritānija 2023. gadā saskaņā ar NATO datiem būs sasniegusi 2,03%, savukārt Francijai šī proporcija ir nedaudz mazāka – 1,9%. Polijas aizsardzības budžets veido 3,9% no IKP, jo valsts ir krasi palielinājusi izdevumus, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet ASV, pasaulē lielākā militārā lielvalsts, tērē 3,49%.
