Trešdien ārstu biedrība vēlēs prezidentu. Vai Kozlovskai liek nepamatotus sķēršļus? 0
Portālam Veselam.lv šodien pienākusi ģimenes ārstes Līgas Kozlovskas sašutuma pilnā vēstule par to, ka, viņasprāt, viņu apmelojusi Latvijas Ārstu biedrības vadība, neļaujot likumīgi kandidēt uz biedrības prezidenta amatu. Savukārt biedrības vadība uzskata, ka noticis otrādi – apmelotie ir viņi.
Publicējam abu pušu viedokļus.
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidentes Līgas Kozlovskas vēstule
Ir noticis bezprecedenta gadījums. Latvijas Ārstu biedrības vadība ir melojusi sabiedrībai un apzināti veikusi rupju Biedrību un nodibinājumu likuma un Latvijas Ārstu biedrības Statūtu pārkāpumu, ierobežojot likumā un Statūtos noteiktās biedrības biedru tiesības vēlēt un tikt ievēlētiem.
Šā gada 15. novembrī publicētajā LETA paziņojumā par to, ka “Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) valde noraidījusi ģimenes ārstes Līgas Kozlovskas kandidatūru uz biedrības prezidenta amatu, jo par viņas izvirzīšanu nav parakstījies pietiekams skaits ārstu, kā arī iesniegtā dokumentācija neatbilda prasībām” neatbilst patiesībai. Tāpat, kā pārmetumi par Statūtu nezināšanu.
Par manu kandidatūru esot iesniegti 38 biedru paraksti? Bet tā nav taisnība. Pamatojoties uz LĀB Statūtu prasībām tika iesniegti 79 paraksti, pēc formas, kas tika atsūtīta e-pastā. Taču “par labu esam”, izrādās, tika atzīti tikai 38.
Nav skaidrs, uz kāda pamata tika noraidīta puse šo parakstu.
Runā visādi. It kā neesot maksājuši biedra naudas. Vai arī neesot biedri. Ja par kādu no kolēģiem oriģināla vietā ir tikusi iesniegta kopija, kā tas tiek uzsvērts, normāli būtu par to aizrādīt un palūgt oriģinālu, jo ir taču vairāk kā skaidrs, ka ir notikusi kļūda, samainot dokumentus. Diemžēl tā tas nenotiek.
Kolēģi par to ir izbrīnīti un sašutuši. Kad mūsu darbiniece zvanīja uz LĀB biroju un jautāja par iemesliem, tika atbildēts, lai iesniedzēji, runājot ar Pēteri Apini. Kuri ir tie ārsti, kurus Apinis atļaujas neatzīt, nav zināms. Tas ir klajš likuma un statūtu pārkāpums.
Ne Biedrību un nodibinājumu likumā, ne LĀB statūtos nav neviena punkta, kurš pieļautu to, ka biedra naudas nomaksa var būt saistīta ar biedra tiesību ierobežošanu. “Vēlēt un tikt ievēlētam” ir biedra pamattiesības un kandidātu izvirzīšana ir vēlēšanu sastāvdaļa. Gluži otrādi – likums nosaka to, ka biedra tiesības var tikt ierobežotas tikai īpašos gadījumos ar sapulces (nevis valdes) lēmumu un vienīgi tad, ja ir viņa paša piekrišana. LĀB statūtos ir punkts, kas dod tiesības valdei izslēgt biedru no biedrības, ja viņš 2 gadus nav maksājis biedra naudu. Taču gadījumā, ja biedrs tiek izslēgts, Biedrību un nodibinājumu likums prasa, lai valde biedram par to rakstiski paziņotu 5 dienu laikā. Biedram ir likumīgas tiesības pieprasīt, lai šis lēmums tiktu pārskatīts sapulcē.
Cik zinu, kolēģi nav saņēmuši šādas vēstules un nezina, ka būtu tikuši izslēgti.
Tas nozīmē to, ka viņiem ir tiesības gan vēlēt, gan izvirzīt kandidātus. Tādēļ es un mani kolēģi notikušo uzskatām par sava goda un cieņas aizskārumu un pieprasām LĀB prezidenta nekavējošu publisku atvainošanos LETA par šo nodarījumu, un paskaidrojumu sniegšanu par katru personu atsevišķi, pamatojoties uz to, ka ir ticis pārkāpts arī Latvijas Ārstu ētikas kodekss. Konkrēti: punkti 1.1. un 1.6.
“1.1. Ārstu darbības pamatprincips ir cieņa pret dzīvību, cilvēci un atsevišķu cilvēku tiesībām neatkarīgi no viņa tautības, rases, ticības, vecuma, dzimuma, politiskiem uzskatiem un stāvokļa sabiedrībā.
1.6. Pašreklamēšanās, citu cilvēku interešu aizskaršana nav savienojamas ar Ārstu ētikas kodeksa principiem.”
21. novembrī ir nolikta atkārtota biedru sapulce. Saskaņā ar likuma prasībām šāda sapulce ir tiesīga pieņemt lēmumus neatkarīgi no klātesošo biedru skaita, ja tajā piedalās vismaz divi biedri. Secinājumi rodas paši. Es sapulcē, protams, piedalīšos un lūgšu paskaidrojumus, taču pieļauju arī iespēju, ka pie vārda netikšu, jo, izlasot LĀB mājaslapā atrodamo sapulces dienas kārtību, ir redzams, ka debates tur nav paredzētas ne par vienu jautājumu, bet pēc šīm manipulācijām prezidenta kandidāts es, laikam, vairs neskaitīšos un vārdu man tādēļ varēs nedot. Par to varētu liecināt arī fakts, ka sapulces laiks ir speciāli piemeklēts nedēļas vidū un plkst. 16.00. Tā, lai lauku ārstiem būtu pēc iespējas grūtāk ierasties.
Tomēr es ceru, ka tā tas nenotiks, jo tad būtu skaidrs, ka ārstiem vairs nav biedrības un cerēt uz to, ka SIA “Pēteris Apinis”, bez publicistikas darīs arī kaut ko, lai aiztāvētu ārstu tiesības ir veltīgi.
Cienījamie kolēģi! Latvijas Ārstu biedrībai no šīs situācijas ir jārod cieņas pilna izeja. To var izdarīt tikai “pagriežoties ar seju pret ārstu sabiedrību”, ieklausoties ierindas biedros un atzīstot savas kļūdas. Ņemot vērā to, ka ir pārkāpti biedrības Statūti un notikusi nelikumīga biedru tiesību ierobežošana, es un mani kolēģi redzam tikai vienu izeju. Valdei ir jāatceļ 21. novembrī paredzētās vēlēšanas un jānovērš jebkura iespēja, ka šāda situācija vēlreiz varētu atkārtoties.
Tā kā 21. novembrī sapulces dienaskārtībā ir paredzēti Statūtu grozījumi. Piedāvātais grozījumu projekts ir jāapstiprina, papildinot to ar vēl vienu labojumu. Svītrot punktu 7.2., kas paredz nepamatotus ierobežojumus prezidenta amata kandidātam.
1988. gadā dibinot LĀB, tās prezidentam, bija knapi pāri 30 un tas neradīja šķēršļus biedrības straujai attīstībai, bet pirms četriem gadiem pēc Pētera Apiņa spiediena LĀB Statūtos tika atcelta norma par to, ka prezidents nevar tikt ievēlēts vairāk kā divus termiņus pēc kārtas, kā arī skaidri formulēta negatīva nostāja pret jaunajiem kolēģiem un nevēlēšanās pielaist tos biedrības vadībā.
Prezidenta kandidātam ir jābūt vismaz 40 gadus vecam un jāsavāc 50 atbalstītāju paraksti. Es pret to iebildu toreiz un iebilstu arī tagad. Ja kandidāts ir priekšnieks – viņam šos parakstus savākt būs samērā vienkārši. Piemēram, par manu kandidatūru tika savākti 79 paraksti no dažās dienās, bet jaunam ārstam, pat aktīvam un zināmam, tas ir gandrīz neiespējami. Tas nav demokrātiski, liedz mums jaunas idejas, jaunus skatījumu uz dzīvi un neveicina attīstību. Es zinu vismaz 10 kolēģus, kas būtu cienīgi ieņemt LĀB prezidenta amatu, taču iepriekš minēto prasību dēļ, daudziem no viņiem šī iespēja ir liegta un tas nav pareizi. Tie ir stagnācijas simptomi un viens no iemesliem, kāpēc es piekritu kandidēt uz šo amatu.
Nākamais grozījums, kas acīmredzot ir jāveic statūtos, lai izvairītos no ieslīgšanas stagnācijā, jāatjauno norma par to, ka prezidents nevar tikt ievēlēts vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas.
Pēc šiem priekšdarbiem var izsludināt jaunas vēlēšanas, un esmu pārliecināta, ka rezultāts būs pozitīvs.
Lieks paldies bērnu infekcionistiem, Latvijas pediatru asociācijai, Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatikas un psihoterapijas klīnikas kolektīvam un citu specialitāšu ārstiem par atbalstu manai kandidatūrai un cerību, ka biedrības darbu organizatoriski un ideoloģiski var pavērst uz ārstu interešu aizsardzību un nostiprināšanu, kā to prasa Statūti.
Cerot uz Jūsu izpratni un atbalstu,
savu atbalstītāju vārdā,
Ar cieņu,
dr. Līga Kozlovska,
Latvijas Lauku ģimenes ārstu
asociācijas prezidente
Latvijas Ārstu biedrības argumenti
Līgas Kozlovskas izplatītajā vēstulē, kurā Latvijas Ārstu biedrības valde apvainota melos, ir daudz nepatiesas informācijas un nespēja atzīt juridiskās neprecizitātes, iesniedzot iesniegumu par kandidātu, vēstī LĀB mediju projektu vadītāja Sendija Burka – Šaicanova. Katram, kurš vēlas iestāties jebkurā organizācijā, ir vērts iepazīties ar organizācijas statūtiem, lai izvairītos no šādām kļūdām un pārmetumiem.
Vienlaikus Latvijas Ārstu biedrība atgādina, ka līdzšinējais prezidents Pēteris Apinis šajās vēlēšanās nekandidēs, tāpēc pārmetumi par vairākkārtīgu ievēlēšanu prezidenta amatā ir nevietā.
13. novembrī Latvijas Ārstu biedrības valde izskatīja iesniegumus prezidenta amata kandidātiem. Uz biedrības prezidenta amatu tika pieteikta ģimenes ārste, līdzšinējā LĀB viceprezidente Ilze Aizsilniece un ģimenes ārste, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas priekšsēdētāja Līga Kozlovska. Līgas Kozlovskas iesniegums un pievienotā dokumentācija neatbilst Latvijas Ārstu biedrības Statūtu prasībām.
2018. gada 21. novembrī ir paredzēta Latvijas Ārstu biedrības biedru sapulce, kurā tiks ievēlētas biedrības profesionālās institūcijas, revīzijas komisija, valde, prezidents un divi viceprezidenti.
Saskaņā ar biedrības statūtos noteikto par prezidentu var ievēlēt sertificētu ārstu, kas vecāks par 40 gadiem. Kandidātu biedrības prezidenta amatam jāizvirza vismaz 50 Latvijas Ārstu biedrības individuāliem biedriem, kuriem ar parakstiem apstiprinātu iesniegumu jāiesniedz Latvijas Ārstu biedrības valdei ne vēlāk kā divas nedēļas pirms biedru sapulces, kurā ir paredzētas biedrības prezidenta vēlēšanas.
Statūtos noteiktā termiņā, tātad līdz 7. novembrim Latvijas Ārstu biedrības valde saņēma iesniegumus par diviem kandidātiem Latvijas Ārstu biedrības prezidenta amatam.
Iesniegumu par Ilzi Aizsilnieci kā Latvijas Ārstu biedrības prezidenti bija parakstījuši 55 Latvijas Ārstu biedrības individuālie biedri. Latvijas Ārstu biedrības valde savā 13. novembra sēdē, izskatījusi un izvērtējusi saņemto iesniegumu atbilstību biedrības statūtu prasībām, konstatēja, ka iesniegums par Ilzes Aizsilnieces izvirzīšanu biedrības prezidenta amatam atbilst Latvijas likumdošanai un Latvijas Ārstu biedrības statūtu prasībām.
Iesniegums par Līgas Kozlovskas izvirzīšanu tika atzīts par neatbilstošu Latvijas Ārstu biedrības statūtiem, jo to nebija parakstījis nepieciešamais Latvijas Ārstu biedrības biedru skaits un oriģinālu vietā iesniegtas arī dokumentu kopijas, savukārt daži izvirzītāji bija parakstījušies vairākas reizes. No nepieciešamajiem 50 biedru parakstiem par Līgu Kozlovsku bija parakstījušies 38 Latvijas Ārstu biedrības individuālie biedri. Jāpiebilst, ka brīdī, kad tika saņemti iesniegumi par kandidātiem – 7. novembrī –, aktīvo Latvijas Ārstu biedrības biedru skaits bija 2532.
Latvijas Ārstu biedrības valde norāda, ka Latvijas Ārstu biedrības statūti ir pieejami publiski kā Latvijas Ārstu biedrības mājaslapā, tā publicēti žurnālā „Latvijas Ārsts”, bet pēc pēdējiem statūtu grozījumiem arī valsts datu informatīvajā sistēmā. Skaidrojumu par to, kādi dokumenti jāiesniedz, izvirzot Latvijas Ārstu biedrības prezidentu (ar detalizētu skaidrojumu par parakstu leģitimitāti), tika personiski elektroniski nosūtīti visiem Latvijas ārstiem, kā arī publicēti žurnāla „Latvijas Ārsts” oktobra numurā.
