Viens no trīs jaunajiem “Vivi” elektrovilcieniem izgājis no ierindas, kad bija sācis pārvadāt pasažierus 119
Ziņa papildināta pl. 20:03.
Vienam no trim pagājušajā nedēļā pasažieru pārvadājumos norīkotajiem jaunajiem elektrovilcieniem konstatētas tehniskas nepilnības, tādējādi pasažieru pārvadājumi šobrīd tiek veikti ar diviem jaunajiem elektrovilcienu sastāviem, aģentūrai LETA sacīja AS “Pasažieru vilciens” (PV) pārstāvji.
Kompānijā skaidroja, ka vienam vilciena sastāvam ir konstatēta strāvas noņēmēja darbības nepilnība, pie kuras novēršanas piegādātāja pārstāvji šobrīd strādā.
Vienlaikus PV pārstāvji arī piebilda, ka vienā jaunajā elektrovilcienā bija traucēta arī durvju darbība, taču šī tehniskā problēma ir novērsta.
Tāpat PV pārstāvji sacīja, ka atbilstoši ar Čehijas uzņēmumu “Škoda Vagonka” noslēgto līgumam elektrovilcieniem ir garantijas termiņš līdz 340 000 kilometru nobraukumam, bet ne ilgāk kā 30 mēnešus. Savukārt papildu vispārīgajam garantijas termiņam atsevišķām sastāvdaļām ir noteikti minimālie garantijas termiņi.
Vienlaikus garantijas laikā konstatētie elektrovilcienu defekti piegādātājam jānovērš iespējami īsā laikā no paziņojuma saņemšanas, tostarp “A” līmeņa defekti ir jānovērš 24 stundu laikā, savukārt “B” līmeņa defekti – 72 stundu laikā.
Piegādātājam ir pienākums par saviem līdzekļiem novērst visus garantijas laikā atklātos defektus, kā arī atlīdzināt saistībā ar defektiem radušos zaudējumus, ja tiek ievēroti elektrovilcienu ekspluatācijas noteikumi, elektrovilcienu uzturēšanas plāns, kā arī elektrovilcienu uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma ekspluatācijas noteikumi, atzīmēja PV pārstāvji.
Tāpat kompānijā norāda, ka interaktīvajā vilcienu kustības kartē, kas ir pieejama PV mājaslapā “www.vivi.lv” un mobilajā lietotnē “Vivi Latvija”, ikonu veidā ir atspoguļots, ar kuru ritošo sastāvu tiek izpildīts reiss – “Škoda” elektrovilcienu, elektrovilcienu vai dīzeļvilcienu, piebilstot, ka pašlaik tiek strādāts lai gan tīmekļvietnē, gan mobilajā lietotnē vilcienu kustības sarakstā pasažieri varētu identificēt, kurus reisus tiek plānots izpildīt ar “Škoda” elektrovilcieniem.
Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) pēc koalīcijas sanāksmes žurnālistiem sacīja, ka jaunas tehnikas ieviešanas procesā tā mēdzot gadīties. Patlaban PV un “Škoda Vagonka” speciālisti strādā, lai atklāto defektu pēc iespējas ātrāk novērstu garantijas ietvaros.
“Tas ir prognozējami, jārēķinās, ka ieviešot jaunu tehniku, šādi defekti parādīsies, svarīgi tos ātri novērst. Pat tik detalizēti testētiem un sertificētiem vilcieniem var gadīties šādas ķibeles,” teica Briškens.
LETA jau vēstīja, ka piektdien, 15.decembrī, PV sāka pasažieru pārvadājumus ar trim jaunajiem elektrovilcieniem Tukuma, Aizkraukles un Skultes virzienā, savukārt 16.decembrī jaunie elektrovilcieni sāka kursēt arī Jelgavas virzienā.
Šobrīd PV īpašumā ir trīs elektrovilcieni, bet kopumā Latvijā ir nogādāti 20 elektrovilcienu sastāvi. Vienlaikus vilcienu ražotāja – Čehijas uzņēmuma “Škoda Vagonka” – mērķis ir līdz šā gada beigām nodot PV kopumā līdz 19 no elektrovilcienu sastāviem.
Vienlaikus PV pārstāvji skaidroja, ka visus 32 elektrovilcienus uzņēmums varētu saņemt līdz 2024.gada vidum. Plānots, ka Čehijas uzņēmumam “Škoda Vagonka” līdz 2023.gada beigām PV ir jāpiegādā 23 elektrovilcienus, bet 2024.gadā deviņus elektrovilcienus.
Pēc visu jauno elektrovilcienu saņemšanas un to ekspluatācijas sākšanas kompānija plāno ieviest intervāla grafikus elektrovilcienu maršrutos. Attiecīgi darba dienu rītos un vakaros, kas tradicionāli ir noslogotākais laiks, vilcieni kursēs ik pēc 15 līdz 20 minūtēm.
Tāpat ziņots, ka pirmie divi Čehijas uzņēmumā “Škoda Vagonka” ražoto jauno elektrovilcienu vagoni Rīgā tika nogādāti pirms vairāk nekā pusotra gada – 2022.gada jūnijā.
Katrs elektrovilciens sastāv no četriem vagoniem. Viena elektrovilciena garums ir 109 metri. Katrā vilcienā ir sēdvietas 436 pasažieriem un stāvvietas 454 pasažieriem. Vilcienos ir viena līmeņa iekāpšana no paaugstinātajām pasažieru platformām.
Visa projekta kopējās izmaksas paredzētas 257,889 miljonu eiro apmērā.
PV apgrozījums šogad deviņos mēnešos bija 44,256 miljoni eiro, kas ir par 19,2% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, bet kompānijas peļņa samazinājās par 21% – līdz 458 074 eiro.
PV ir izveidots 2001.gadā, nodalot iekšzemes pasažieru pārvadājumus no “Latvijas dzelzceļa” veiktajām funkcijām. Iepriekš PV bija 100% “Latvijas dzelzceļa” meitasuzņēmums, taču 2008.gada oktobrī tas tika pārveidots par valsts uzņēmumu.
