Valdība gatavojas veicināt mežacūku skaita samazināšanu ar atbalsta maksājumiem 1
35 eiro par katru nomedīto mežacūku – uz šādu summu varēs pretendēt tie mednieku kolektīvi, kas nomedījuši vairāk nekā 70% no Valsts meža dienesta (VMD) noteiktā pieļaujamā nomedīšanas apjoma jeb limita. Šis ir viens no būtiskākajiem Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotajā ziņojumā piedāvātajiem Āfrikas cūku mēra profilakses pasākumiem ar mērķi samazināt mežacūku populācijas blīvumu, kas tika izskatīti 18. februāra Ministru kabineta sēdē. Atrasts arī finansējums – akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” (“LVM”) ziedojums viena miljona eiro apmērā. Abas lielākās mednieku organizācijas ministrijas priekšlikumu maksāt par katru nomedīto mežacūku uzskata par nelietderīgu risinājumu, nosaucot to pat par izšķērdību, un rosina līdzekļus ieguldīt medību saimniecības infrastruktūras attīstībā.
Gatavi mobilizēt pat armiju
Nepieciešamību samazināt mežacūku skaitu ZM pamato ar citu valstu pieredzi Āfrikas cūku mēra (ĀCM) gadījumos – “valstīs, kurās šī slimība ir konstatēta, ir secināts, ka viens no lielākajiem šīs slimības masveidības un lielās izplatības iemesliem ir lielais mežacūku skaits skartajās teritorijās”.
Līdzās mednieku stimulēšanai ar 35 eiro par katru nomedīto ruksi ministrija mežacūku medībās grasās iesaistīt arī Latvijas armiju. “Notiks aktīvo mednieku skaita palielināšana, iesaistot Latvijas bruņotos spēkus, uz pasākumu īstenošanas laiku, norīkojot komandējumā, atbrīvot no dienesta karavīrus, kam ir mednieka apliecība,” teikts ZM ziņojumā, kurā nosaukti vēl vairāki ĀCM draudu profilaktiskie pasākumi.
Jau šajā medību sezonā medniekiem atļauts mežacūku medības ar dzinējiem rīkot par pusotru mēnesi ilgāk nekā parasti, jo termiņš pagarināts līdz 15. martam, bet VMD viņi varēs saņemt papildu medību atļaujas. Plānota mednieku informēšana un izglītošana par mežacūku populācijas apsaimniekošanu infekcijas draudu gadījumā ar filmām, bukletiem, publikācijām plašsaziņas līdzekļos un informatīvajām kampaņām.
Medību tiesību lietotājiem tiks dota iespēja saistībā ar LEADER programmu veikt investīcijas medību produkcijas uzglabāšanai un pārstrādei, kā arī blakusproduktu savākšanai un iznīcināšanai.
ZM uzskata, ka profilaktiskie pasākumi ļaus būtiski samazināt mežacūku populācijas skaitu, sasniedzot optimālo blīvumu – ne vairāk kā 10 mežacūku uz medību platības 1000 hektāriem. Pagaidām gan ministrija nevar nosaukt, kad un kādā veidā mednieki varēs, piemēram, saņemt atbalsta maksājumus par nomedītajām mežacūkām. No ziņojuma noprotams, ka šo miljonu eiro administrēs Lauku atbalsta dienests, pamatojoties uz medību tiesību lietotāju pieteikumiem un VMD sniegto informāciju.
Līdz 1. jūlijam ZM jāsagatavo un jāiesniedz Ministru kabinetā rīcības plāns, pēc kura tiks administrēti ĀCM profilaksei pieejamie līdzekļi.
Nav ļaunuma bez labuma
“Labi, ka šāds dokuments ir tapis, jo tajā ir vairākas vērtīgas lietas, par kurām vajadzēja runāt jau pirms kāda laika,” par ZM dokumentu saka Latvijas Mednieku savienības (LMS) valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis.
“Šie dati parāda to, par ko, šķiet, jau labu laiku nevienam nebija nekādu šaubu – lielākajā Latvijas daļā gan mežacūku uzskaite, gan limiti ir ievērojami uzpūsti. To apliecina katastrofāli zemā limita izpilde 60% apjomā jeb tikai 50% no kopējā mežacūku skaita,”spriež J. Baumanis. Pie vainas neesot tikai VMD, kas vietām nav pietiekami labi pārzinājis reālo situāciju, bet arī paši mednieki, kuri mežacūku skaitu norāda ar rezervi, lai nebūtu jālūdz papildu nomedīšanas atļaujas.
Kā “otru labo lietu” J. Baumanis nosauc mežacūku izplatības karti, kura dzīvnieku blīvumu atspoguļo ne tikai meža zemēs kā līdz šim, bet arī lauksaimniecības platībās. “Redzam, ka potenciāli bīstamākajā zonā Latvijas austrumu daļā – Krievijas un Baltkrievijas pierobežā – ar atsevišķiem nelieliem izņēmumiem jau šobrīd mežacūku blīvums ir tāds, kādu to nosauc PVD, un tur nekāda cūku samazināšana nav nepieciešama.”
Par atbalstāmu priekšlikumu LMS uzskata arī materiāli tehniskā nodrošinājuma pilnveidošanu un medību procesa nodrošināšanu, taču par nepieņemamu nosauc veidu, kā ZM iecerējusi izlietot šos līdzekļus. “Šo miljonu var iztērēt daudz prātīgāk investīciju jomas uzlabošanā, sakārtošanā un attīstībā, nevis kā šobrīd plānots – ieviest maksājumu par katru nomedīto mežacūku, ja ir nomedīts vairāk par 70% no limita. Nauda, kuru varētu ieguldīt attīstībā, tiks sadalīta visiem pa mazumiņam, un jēgas no tās nebūs nekādas,” norāda J. Baumanis. Ar piemēru viņš ilustrē izvēlētā atbalsta mehānisma nepilnības – kolektīvs, kura limits ir 10 mežacūkas, par trīs nomedītajiem dzīvniekiem var saņemt 105 eiro. “Kādu materiāli tehnisko nodrošinājumu par to var pilnveidot?! Ieliet bākā degvielu un nopirkt paciņu patronu?” jautā mednieku pārstāvis.
LMS 35 eiro maksājuma vietā ierosinājusi īpašu atbalsta programmu, kurā mednieki varētu pretendēt uz atbalsta maksājumu konkrētam mērķim – medījuma pirmapstrādes, uzglabāšanas, kā arī medījuma atlieku savākšanas vietu izveidei vai uzlabošanai. “Tad tie klubi, kuriem ir vislielākais mežacūku blīvums, būtu ieinteresēti intensīvāk medīt, lai saņemtu lielāku atbalsta maksājumu. Maksājumi tiktu maksimāli novirzīti uz vietām, kur ir lielākais mežacūku blīvums, un tiktu piešķirti konkrētam mērķim ar noteiktām saistībām,” skaidro J. Baumanis un piebilst, ka mednieku piedāvājumu pozitīvi novērtējušas ziņojuma sagatavošanā iesaistītās institūcijas – VMD, Pārtikas un veterinārais dienests, arī naudas devējs LVM –, tikai Zemkopības ministrijā šis priekšlikums neesot atradis dzirdīgas ausis. Līdzīgi LMS kolēģiem spriež arī Latvijas Mednieku asociācijas izpilddirektors Haralds Barviks, izsakot šaubas, vai ZM plānotie mežacūku populācijas samazināšanas pasākumi palīdzēs sasniegt cerēto mērķi.
Mednieki solīto maksājumu par mežacūku jau nosaukuši par astu naudu – kā gan pierādīs, ka cūka reāli nomedīta? Arī šis ir jautājums, uz kuru atbildes pagaidām vēl nav.
Latvijā mežacūku populācijas lielums šajā medību sezonā (1.04.2013. – 31.03.2014.) tika novērtēts 74 tūkstošu īpatņu apjomā.
Aptuveni 10% mežacūku populācijas apdzīvo teritorijas, kurās aizliegts medīt, tāpēc noteiktais pieļaujamais nomedīšanas apjoms – 66 tūkstoši – ir 90% no kopējā mežacūku skaita.
ZM prognozē, ka pēc šīs medību sezonas mežacūku skaits, sekmīgi veicot populācijas samazināšanas pasākumus, nepārsniegs 15 tūkstošus īpatņu.
Līdz pagājušās nedēļas beigām bija nomedīti 32,7 tūkstoši mežacūku, informē VMD.
