Viens mājoklis, divas adreses 1
Adresācijas projekta ietvaros Rīgas pilsētā nomainītas adreses jau 10 434 ēkām un zemes vienībām, vēl apmēram 4000 maiņas gaidāmas.
Adrese no Pļavas ielas 2 pārtop jaunā, un tā ir Zaķu iela 2, Stirnu ielas būves “pārceļas” uz Žagatu, Medņu vai Pīļu ielu, dažas kādreiz A. Čaka ielai piederīgās ēkas turpmāk meklēsim pēc jaunās adreses Tallinas, Laboratorijas, Sapieru, Stabu vai Matīsa ielā. Tas viss notiek adrešu sakārtošanas projekta ietvaros, ko Rīgas pilsētas būvvalde sāka 2014. gadā.
Dispečers redz abas
Trīs mēnešu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par pāradresāciju uz namiem jābūt jaunās adreses numurzīmēm. Taču pārejas posmā var atgadīties arī pārpratumi.
“Jums jānāk uz Kvēles ielu 25!” sacīja seniore, ar kuru norunāju tikšanos, lai izvaicātu viņu par ilgo Dziesmu svētku dalībnieces pieredzi. Meklējot pērn decembrī namu ar viņas nosaukto adresi, nogāju pa šo ielu labu gabalu, pajautāju arī dažiem pretimnācējiem, bet neviens nezināja. Apkārt daudz ēku, kam visām viens numurs – 15, atšķiras tikai korpusu numerācija – I, II, III, IV, V utt. Izrādījās, bija jāmeklē 15. numura III korpuss, kas bija vecā adrese. Tā kā uz žurnāliem, ko seniorei piegādāja pastnieks, bija atzīmēta jau mainītā adrese – 23, kundze tika man nosaukusi to…
Bet kas notiek, kad mainītās adreses nama iedzīvotājam jāizsauc, piemēram, ātrā palīdzība? Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve Ilze Bukša atbild, ka pirms pāris gadiem problēmas bija. Bet tagad viss ir kārtībā, jo gan NMPD dispečers, gan automašīnas vadītājs, kas brauc uz izsaukuma vietu, redz abas adreses – kā jauno, tā iepriekšējo. Jo NMPD ir to organizāciju vidū, kas elektroniski saņem informāciju par aktuālajām adresēm. Tāpat to saņem arī Valsts ieņēmumu dienests, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (tā uztur Iedzīvotāju reģistru, kura datus izmanto arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra), Tiesu administrācija, Nodarbinātības valsts aģentūra, “Latvijas Pasts” u. c.
Sūtījums jānogādā pēc norādītās adreses
“”Latvijas Pastam” ar adresācijas maiņu ir vistiešākā saskare,” saka “LP” pārstāve Gundega Vārpa. “Uzņēmums uztur adrešu reģistru, un jebkādas izmaiņas adresācijas sistēmā vistiešākajā veidā ietekmē “LP” darbu, attiecīgi – arī faktiski ikvienu iedzīvotāju, kam nodrošinām korespondences piegādi.”
Viņa uzsver, ka adresācijas sistēma daudzviet Latvijā, arī Rīgā, pilnīgi noteikti ir jāsakārto: “Rīgā nereti vērojamas situācijas, kad vienam dzīvoklim ir divas dažādas adreses un katra no tām ir citā ielā. Vai arī ieeja ir no vienas ielas, bet adresē – pilnīgi cita iela.” Adrešu maiņas gadījumā “LP” veido paralēlos adrešu reģistrus un apmāca pastniekus. “Būtisks jautājums arī – kā šī jaunā adresācija tiek ieviesta dzīvē; cik ātri un sinhroni tiek nomainītas ielu nosaukumu un numuru plāksnītes; vai vienlaikus tiek mainītas gan ielas nosaukumu, gan numura plāksnītes utt.”
G. Vārpa atminas, ka “LP” bija problēmas sūtījumus piegādāt laikā, kad kāds no Pierīgas reģioniem no māju nosaukumu adresācijas pārgāja uz ielu un māju numuru adresāciju, bet fiziskas un juridiskas personas pēc inerces turpināja sūtīt korespondenci ar iepriekšējām adresēm: “Pastniekiem nācās vienlaikus atcerēties gan jaunās, gan vecās adreses, bet īpaši grūti bija jaunajiem darbiniekiem, kuri iepriekšējo adresācijas sistēmu vienkārši nezināja.”
Kā pozitīvu adreses sakārtošanas piemēru “LP” pārstāve min situāciju Rīgas centrā, kur maiņa notikusi namam, kam iepriekš adrese bija Tērbatas iela 41/43, bet tagad ir Ģertrūdes iela 24. “Šobrīd ir skaidri un saprotami, kur atrodas konkrētais nams un kur ir tā ieeja,” teic G. Vārpa. Viņa uzsver, ka pastniekam ir jāpiegādā sūtījums tieši pēc tās adreses, kas norādīta uz sūtījuma: “Protams, adrešu maiņas gadījumos pārejas periodā, kamēr notiek maiņas praktiska realizācija, mēs uzturam dubultu reģistru un adreses salīdzinām. Taču tas noteikti nav uz visiem laikiem. Saprātīgajam pārejas periodam – trīs mēnešiem – beidzoties, sūtījumi tiek piegādāti pēc sūtītāja norādītās adreses.”
Kur mainīs adreses šogad un nākamgad
“Pašlaik adresācijas projekta ietvaros Rīgas pilsētā nomainītas adreses jau 10 434 ēkām un zemes vienībām,” informē Rīgas būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns. “Vēl tiek plānots mainīt adreses aptuveni 4000 ēkām un zemes vienībām. 2018. gadā adrešu sakārtošanas projekts skars Grīziņkalnu, Avotu ielas apkaimi, Maskavas “forštati”, Ķengaragu, Šķirotavu, Rumbulu, Dārziņus un Zolitūdi. 2019. gadā adresācijas maiņu paredzēts īstenot vecpilsētā un centrā.”
Visi, kurus skar adrešu sakārtošanas projekts, informāciju, kas viņiem darāms, var meklēt būvvaldes mājas lapā. Toskait, ka jaunās adreses īpašniekam par to nepieciešams paziņot personām, ar kurām ir nodibinātas tiesiskās attiecības un kuras adreses maiņas fakts var interesēt, piemēram, “Lattelecom”, “Latvenergo”, bankām u. c. uzņēmumiem. Protams, jāatceras par adreses maiņu informēt gan tuviniekus un draugus, gan arī tos, ar kuriem jāveic lietišķā sarakste. Tiem, kam ir ieroča glabāšanas atļauja, par jauno adresi jāpaziņo Valsts policijai. Tās pārstāve Sigita Pildava man apstiprināja, ka cilvēki, kam ir ieroči, par to zina, un izdara to laikus.
Adrešu maiņas gadījumā vislielākie izdevumi ir komersantiem, kam vajadzīgas veidlapas, vizītkartes u. tml., un tiem, kas lieto kases aparātus, jānodrošina arī izmaiņu veikšana kases aparātos.
