Viens kaimiņš miglo, otrs – cieš 1
Kaimiņš vairākas reizes sezonā kviešus un rapsi miglo ar herbicīdiem. Kādā attālumā no robežas drīkst lietot ķīmiju? KIRA KULDĪGAS NOVADĀ
“Problēma ir nopietna, bet ne viegli risināma. Ja privātīpašuma apsaimniekotājam šķiet, ka kaimiņš nelieto augu aizsardzības līdzekļus likuma robežās, viņam jāvēršas Valsts augu aizsardzības dienesta reģionālajā nodaļā,” informē Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Kurzemes reģionālās nodaļas vadītāja Olita Vigule.
Ja ir aizdomas par pārkāpumu, jāraksta oficiāls iesniegums VAAD, kurā jānorāda konkrēts datums, pēc iespējas precīzāks miglošanas laiks un vieta. To vēlams nosūtīt uz reģionālās nodaļas vadītājas O. Vigules e-pastu: [email protected] vai iesniegt personīgi Kuldīgā, Vakara ielā 9. Atkarībā no situācijas speciālisti rīkojas arī tad, ja saņemti telefona zvani.
Kurzemes reģionālajā nodaļā augu aizsardzību un mēslošanu uzrauga trīs inspektori Saldū, Ventspilī un Talsos. Līdzīgas sūdzības VAAD saņem bieži. Izmeklējot gadījumu, inspektors brauc gan pie cietušā, gan miglotāja, raksta pārbaudes aktu un noskaidro, kuram ir taisnība. Bieži vien tiek ņemti paraugi no strīda teritorijām, lai noskaidrotu, vai augu aizsardzības līdzeklis ir vai nav nokļuvis ārpus miglotās teritorijas. Katrs saimnieks aizstāv savu viedokli, tomēr taisnība ir tikai viena. Visu nosaka normatīvie akti, un atbilstīgi tiem lauksaimnieki drīkst izmantot augu aizsardzības līdzekļus.
Kopš šā gada apliecībām par tiesībām lietot ķīmiskos preparātus jābūt ne tikai saimniecības īpašniekam, bet arī traktoristam, kurš tos izsmidzina. Tāpēc ir pamats domāt, ka cilvēki kļūst zinošāki augu aizsardzības jomā. Normatīvajos aktos nav noteikts konkrēts attālums no robežas, kur kaimiņš nedrīkstētu izmantot ķīmiskos preparātus savu stādījumu vai sējumu miglošanai. Augu aizsardzības līdzekļi jālieto tā, lai tie nokļūtu tikai uz tiem kultūraugiem vai platībām, kur paredzēts. Lai preparāts netiktu ārpus vajadzīgās teritorijas, atbildīgs ir augu aizsardzības līdzekļu izmantotājs – saimnieks vai traktorists.
Tāpat kā cilvēkiem ir paredzētas zāles pret klepu, iesnām un nagu sēni, arī augiem vajag zāles pret nezālēm, slimībām, kaitēkļiem un citām sērgām. Pēdējā laikā mēslošanas līdzekļus bieži vien augiem dod caur lapām miglojot. Tāpēc jāpierod, ka miglotāju uz lauka redz ne vairs 1–2 reizes kā agrāk, bet gan 5–6 un pat vairāk reižu sezonā, uzsver Olita Vigule.
Visus Latvijā lietojamos augu aizsardzības līdzekļus, pirms tie nonāk tirdzniecības vietās, reģistrē un tad nosaka, cik reižu sezonā drīkst izmantot. Šīs ķimikālijas bieži vien rada smakas, par ko sūdzas cilvēki.Šajā sezonā VAAD Kurzemes reģionālajā nodaļā par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu nevietā un nelaikā izskatītas 16 sūdzības, ierosinātas četras administratīvo pārkāpumu lietas un sodītas četras personas. Diemžēl dažu sūdzību pamatā ir cilvēku sliktās kaimiņattiecības, un šādi tiek kārtoti personīgie rēķini.
Svarīgi
Mājaslapā www.vaad.gov.lv var iepazīties ar noteikumiem, kas jāievēro lauksaimniekam, izsmidzinot augu aizsardzības līdzekļus.
