Foto: Freepik

Alga no 650 līdz 1000 eiro mēnesī. Kā var veidoties tik liela algas atšķirība vienā amatā? 4

“Pētot darba sludinājumus, ievēroju, ka vairāki uzņēmumi par pilnas slodzes darbu norāda algu ar ļoti lielu starpību, piemēram, iespējamā alga ir no 1300 līdz 2000 eiro mēnesī vai no 650 līdz 1000 eiro mēnesī. Rodas neizpratne, vai un kā var veidoties tik liela algas atšķirība vienā amatā,” – jautā Kaspars L.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
“Viņš ļoti labi apzinās, ka daudzi no viņa grib atbrīvoties.” Eksperts nosauc brīdi, no kura Putina dienas būs skaitītas
Lasīt citas ziņas

“Jautājumi, kas saistīti ar darba samaksas organizāciju, tajā skaitā darba algas apmēra noteikšanu saskaņā ar Darba likuma 62. pantu ir darba devēja kompetencē. Atšķirībā no valsts budžeta finansētajām iestādēm ārējie normatīvie akti komercsabiedrībām neregulē darbinieku amatu kvalifikācijas noteikšanu, nenosaka darba samaksas apmēru intelektuālā vai fiziskā darba darbiniekiem un/vai darba normas atsevišķiem amatiem,” skaidro Valsts darba inspekcijas Darba tiesību nodaļas vadošā juriskonsulte Zaiga Strode.

“Nosakot darbinieku darba samaksas apmēru uzņēmumā, darba devējs izvērtē uzņēmuma ekonomisko situāciju, darba tirgus apstākļus un citus faktorus.”

Vienlīdzības princips

CITI ŠOBRĪD LASA

Organizējot darba samaksas sistēmu uzņēmumā, darba devējam jāievēro Darba likuma 7. pantā noteiktais vienlīdzīgu tiesību princips, kas ikvienam darbiniekam garantē vienlīdzīgas tiesības uz darbu, taisnīgiem, drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem, kā arī taisnīgu darba samaksu.

“Minētais nozīmē, ka darbiniekiem, kas strādā tādu pašu vai vienādu darbu, kuriem ir vienādi vai līdzīgi darba pienākumi, ap­stākļi, kādos viņi veic darbu, ir jāsaņem vienāda darba samaksa neatkarīgi no dzimuma, vecuma, invaliditātes, politiskās pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes vai citiem faktoriem. Nosakot darba algu uzņēmumā, darba devējs var vērtēt arī darbinieka personīgos faktorus, piemēram, izglītību, kvalifikāciju, darba stāžu un citus faktorus, un noteikt šādiem darbiniekiem augstāku darba algu,” stāsta Zaiga Strode.

Par darba algu puses vienojas, slēdzot darba līgumu. Saskaņā ar Darba likuma 40. panta otrās daļas 6. punktu nolīgtās darba samaksas apmērs un izmaksas laiks jānorāda darba līgumā vai darba devēja iekšējos normatīvajos aktos.

Puses var vienoties, ka pēc pārbaudes laika darbinieka darba algas apmērs mainīsies. Šo vienošanos var ietvert darba līgumā tā parakstīšanas brīdī.

Ja darba alga norādīta darba līgumā, tās apmēru var grozīt, pusēm noslēdzot rakstveida vienošanos. Darba devējam nav tiesību vienpusējā kārtībā bez darbinieka piekrišanas samazināt darba līgumā norādīto darba algu. Taču, ja vienošanās par darba algu notikusi mutvārdos, starp pusēm var rasties nesaskaņas un pārpratumi. Ja strīda situāciju nebūs iespējams atrisināt uzņēmumā, darbiniekam savu tiesību aizstāvībai būs jāvēršas tiesā.

Laika un akorda alga

Darba likums nosaka divu veidu darba samaksas sistēmu – laika algu un akorda algu.

“Ja darbiniekam nolīgta laika darba alga, darba līgumā norāda precīzu darba samaksas likmi noteiktā laika periodā (stundā, dienā, mēnesī vai citā laika periodā). Akorda algas aprēķins piemērojams darbiniekiem, kuri strādā atbilstoši darba devēja noteiktajām izstrādes normām un izcenojumiem. Izstrādes normas un izcenojumus nosaka darba devējs, informējot darbinieku rakstveida formā, piemēram, darba līgumā vai citā iekšējā normatīvajā aktā.

Darbinieks saņem darba algu atbilstoši padarītajam darba daudzumam.

Darba devēja pienākums ir noteikt tādas izstrādes normas, lai darbinieks normālā darba laika ietvaros varētu nopelnīt vismaz valsts noteikto minimālo darba samaksu,” norāda Zaiga Strode.

Uzziņai:

• 2018. gada 1. novembrī Saeima pieņēma grozījumus Darba likuma 32. panta trešajā daļā, nosakot, ka darba sludinājumā piedāvātajai vakancei jānorāda attiecīgā amata darba algas kopējās mēneša vai gada summas bruto vai paredzētās stundas tarifa likmes samaksas amplitūda.

Reklāma
Reklāma

• Darba likuma 61. panta pirmā daļa nosaka, ka darbiniekam nevar noteikt zemāku darba algu par valstī noteikto minimumu. Saskaņā ar 2015. gada 24. novembra Ministru kabineta noteikumiem nr. 656 Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros 2020. gadā ir 430 eiro.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.