Aizsargājamo ainavu apvidū uzbūvē mājiņas un ierīko pārgājienu takas 0
“Latvijā ir tik daudz skaistu vietu! Nevajag aprobežoties tikai ar Gaujas Nacionālo dabas parku vai Ķemeriem, Gaiziņu un Slīteri, ar ko lielai daļai cilvēku zināšanas par atpūtu dabā beidzas,” teic Dabas aizsardzības pārvaldes vides inspektore Rūta Zepa un aicina doties uz Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidu Ziemeļvidzemē.
Brauciet uz Veclaiceni
Kornetu–Peļļu gravas dziļākajās iedobēs atrodas nelielu, šauru, garu un dziļu savā starpā savienotu ezeru virkne. Pavisam šajā virknē ir 16 ezeri, 15 no tiem atrodas Latvijā, viens – Igaunijā. Pēc platības lielākais – 36,1 ha, garākais – 2,7 km un ar lielāko dziļumu – 35 m ir Raipals. “Visi šie ezeri ir šauri, salīdzinoši gari un dziļi. Raipals starpkaru periodā tika uzskatīts par Latvijas dziļāko ezeru – 35 metri.
Mazais Baltiņš vēl šodien ir Igaunijas otrs dziļākais ezers. Šim ezeram valstu robeža iet tieši pa vidu, tāpat kā Ilgāja ezeram,” stāsta vides inspektore. “Te var braukt gan putnus vērot, gan makšķerēt, taču galvenais šeit ir ainava. Tas skats, ko var ieraudzīt no Dēliņkalna, Drusku pilskalna, Saules kalna, ne ar ko nav sliktāks par ainavu Gaujas senlejā. Ja vien cilvēki zinātu, cik šeit ir skaisti,” piebilst R. Zepa.
Drusku pilskalns ir viens no augstākajiem pilskalniem Latvijā, kura augstums sasniedz 247 metrus virs jūras līmeņa. No netālu esošā Dzerves kalna, kur uzbūvēts skatu tornis, var saredzēt Igaunijas augstāko kalnu Munameģi.
“Te var braukt skatīties putnus, makšķerēt. Taču galvenais te tomēr ir ainava – Latvijai kādreiz tik raksturīgie meži, tīrumi, pļaviņas. Šī mozaīkveida ainava Latvijā izzūd, un šie aizsargājamie ainavu apvidi kā Veclaicene, piemēram, ir teritorijas, kur mēs mēģinām šo ainavu vēl saglabāt,” skaidro vides inspektore.
Viņa arī uzsver, ka Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū ierīkotas piecas marķētas takas, lai apmeklētāji nejauši neizmīdītu aizsargājamos biotopus vai lai neapmaldītos. “Te netika taisītas laipas un tilti, vienkārši lai var iziet vai izbraukt ar velosipēdiem. Un lai cilvēki nejauši neaizietu tur, kur nevajag, – piemēram, pa kādu nogāzes mežu, bojājot zemsedzi.”
Dabai draudzīgas naktsmītnes
Līdz šim Veclaicenes dabas skatu baudītājiem lielākās grūtības sagādāja atrast naktsmājas. Tagad Alūksnes un Apes pašvaldības šo problēmu atrisinājušas, uzbūvējot piecas tā saucamās dabas mājas, kas kalpo kā pieturvietas gan tiem, kas iet vienas vai divu dienu pārgājienā, gan arī kā naktsmītnes ilgākam laikam. Dabas mājas uzbūvētas ezera krastos un ir mežu ieskautas. Pie dažām var nokļūt, tikai ejot kājām vai braucot ar velosipēdu.
Mājas aprīkotas ar “Jotul” tipa krāsniņām, galdiem, krēsliem, 10 matračiem, āra tualetēm, ugunskura vietu un grila režģi. Dabas mājas var rezervēt elektroniski www.veclaicene.lv, kā arī apmeklējot kādu no pašapkalpošanās informācijas punktiem. Tās nav par velti, Alūksnes pašvaldība noteikusi maksu 50 eiro. “Mūsu mērķis nav pelnīt ar šīm mājiņām. Par šo naudu tiks atalgoti cilvēki, kas pieskata teritoriju,” teic Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers.
Var nakšņošanai izmantot arī teltis, bet, kā norāda vides inspektore R. Zepa, aizsargājamā teritorijā nevar gluži katrā vietā nakšņot un kurināt ugunskuru. “Atpūtas vietas tiek iekārtotas vietās, kas ir mazāk jutīgas, kur neiznīcina kādu biotopu. Un jārēķinās arī ar privātīpašniekiem. Veclaicenē atpūtas vietas ierīkotas saskaņotās vietās.”
