“Ģenerators, 50 eiro gadā un viss!” Kā Behmaņu ģimene paši ražo elektrību 47
Inita Šteinberga, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Skrundas novada “Trīsuļi”, kur dzīvo Behmaņu ģimene – Sandis un Eva ar divām meitiņām, ir viena no tām lauku mājām, kur nav ierīkota elektrības līnija. Kad Behmaņi iegādājās šo bijušo mežniecības māju, cerējuši, ka saņems repatriantiem solīto valsts atbalstu (atgriezušies dzimtenē pēc Anglijā nodzīvotiem desmit gadiem).
Taču – nekā! Par pastāvīgu elektrības pieslēgumu tiek prasīti vairāk nekā 20 tūkstoši eiro. Tas nu jaunajai ģimenei ar maziem bērniem nav bijis pa spēkam.
Nolēma, ka ražos elektrību paši. Behmaņu ģimene ir zaļā dzīvesveida piekritēji un savā saimniecībā lieto tā sauktās permakultūras metodes. Viens no principiem – pēc iespējas izmantot esošos resursus.
Saules paneļi un ģenerators
Lai baudītu visas ierastās ērtības, kur bez elektrības neiztikt, vispirms iegādāts ar degvielu darbināms ģenerators. Tad iegādāti divi lietoti saules paneļi – katrs nepilnu simts eiro vērtībā.
Tie novietoti piemājas ābeļdārzā un spēj apgādāt telpas ar gaismu spuldzītēs un darbināt ledusskapi. Gada saulainākajā daļā var iztikt itin labi, turklāt paneļi aprīkoti ar akumulatoriem.
“Mēs elektrību tērējam kā resursu, ko paši esam saražojuši – taupīgi un piedomājot. Gluži kā pašu audzētu pārtiku, kuru neapdomīgi neiznieko,” skaidro Eva. Viņa domā, ka pie pilnām ērtībām pieradušiem cilvēkiem būtu grūti pārslēgties šādā režīmā, taču ar laiku pierod.
Lielākā daļa darba gan vecākiem, gan meitai, kura iet skolā, noris attālināti un bez datora neiztikt. Arī mazā meitiņa multenītes skatās datorā.
Tādēļ iegādāti portatīvie datori, kuru akumulatorus uzlādē tad, kad nedarbina neko citu. Līdzīgi rīkojas arī ar telefoniem, darbarīkiem.
Ģimene lieliski iztiek bez televizora un trauku mazgājamas mašīnas. Arī elektriskie sildītāji ir lieki, jo saimnieka būvētā raķeškrāsns silda ļoti labi.
Kad ir lielākas elektrības tērēšanas – veļas mazgāšana, gludināšana, putekļu sūkšana u. c., tad tiek iedarbināts ģenerators. Pērn Sandis aprēķinājis, ka par degvielu ģeneratoram iztērēts ap 50 eiro. Tā arī ir visa nauda, ko maksājuši par elektrību!
Palielina jaudas
Kad šāds pašapgādes modelis izmēģināts, plānots iegādāties vēl vairākus saules paneļus. Plānos arī jaudīgāki akumulatori. Kā vēl vienu alternatīvās apgādes agregātu plānots uzstādīt vēja ģeneratoru.
Protams, bez naudas ieguldījumiem neiztikt, taču ģimene uzskata, ka tās ir investīcijas pašu neatkarībā. Dzīvojot laukos, ienākumi ir mazāki nekā pilsētā, taču arī izdevumi ir nesalīdzināmi mazāki. Turklāt šādi var dzīvot mierīgāk, nejūtot pastāvīgu draudošo parādu slogu, kā tas ir pilsētā. Laukos vienmēr ir kas ēdams krājumos (pat medus, gaļa, olas) un nav ikmēneša rēķinu par dzīvokli.
Māju apgādāšana ar pašu ražotu elektrību sevišķi iepriecina, piemēram, tādās reizēs, kad vētras dēļ tuvējā miestā vairākas dienas cilvēki dzīvo bez elektrības, bet “Trīsuļos” lampiņas deg un svecītes nemeklē.
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
