Edvards Smiltēns uzskata, ka zemes tirgus regulēšanā esam jau daudz izdarījuši, pieņemot grozījumus likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, kas nosaka stingrākas prasības zemes pircējiem. Viņaprāt, lietderīgāk būtu nostiprināt Latvijas zemes fondu, kurš sācis darbību kopš pagājušā gada 1. jūlija un kura pārvaldnieks ir valsts akciju sabiedrība “Attīstības finanšu institūcija Altum”. 9
Latvijas zemes fonda vadītāja Ina Alksne saka – kopš sācis darboties fonds, ar tā starpniecību neviens ārzemnieks nav neko ne nopircis, ne pārdevis. “Toties mums pieteikušies tādi zemes pārdevēji, kuriem ārzemnieki piedāvājuši augstāku cenu, nekā spēj samaksāt fonds. Tik un tā viņi izlēmuši pārdot to nevis viņiem, bet valstij,” piebilst Ina Alksne.
“Es šāda referenduma rīkošanai neredzu jēgu, ņemot vērā mūsu starptautiskās saistības un Eiropas Savienības dalībvalsts statusu. Ja arī referenduma lieta nonāks līdz Saeimai, es noteikti nebūšu tās iniciators virzīšanai Saeimā,” saka Saeimas Zaļo un zemnieku savienības deputātu frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Tikmēr Armands Krauze, kurš ir arī Zaļo un zemnieku savienības valdes priekšsēdētājs un varētu pat noteikt, kā Augustam Brigmanim un pārējiem Saeimā pārstāvētajiem partijniekiem rīkoties, ir pretējās domās.
“Ja šis ierosinājums nonāks apspriešanai Saeimā, tad mums būs iespējams pavērtēt, kā darbojas un ko devis zemes tirgus regulējums, kas ar likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” grozījumiem tika noteikts pirms diviem gadiem,” spriež Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”/”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputāts Einārs Cilinskis. Tomēr arī viņš šaubās, vai šāda referenduma rīkošana varētu saņemt vajadzīgo atbalstu, ņemot vērā Latvijas starptautiskās saistības.
