Trūkst vienprātības, vai jēga balsot pret zemes izpārdošanu 9
Savākti vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju parakstu par Latvijas zemes saglabāšanu tikai Latvijas pilsoņu īpašumā. Taču politiķi norāda uz neiespējamību lemt par jauniem ierobežojumiem.
Pagājušajā nedēļā plašsaziņas līdzekļos skaļi tika pasniegta Andra Rikmaņa iniciatīva portālā “Manabalss.lv” vākt parakstus, lai zemi Latvijā varētu iegādāties tikai Latvijas pilsoņi. Pieteikumā uzsvērts, ka no šī gada maija (šis apgalvojums gan nav patiess) tiekot atcelti ierobežojumi zemes pārdošanai ārzemniekiem, atvērts zemes brīvais tirgus. “Zemes tirgus atvēršana apdraud Latvijas valsts un latviešu nācijas pastāvēšanu. Mēs būsim spiesti savā valstī nomāt zemi no citas valsts pilsoņiem,” spriež Rikmanis.
Šī ir jauna iniciatīva, bet ar to pašu mērķi jau divus gadus varēja balsot arī par līdzīgu priekšlikumu, par kuru nupat portālā “Manabalss.lv” savākti vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju parakstu. Iedzīvotāji varēja parakstīties par Latvijas zemes saglabāšanu tikai Latvijas pilsoņu īpašumā. Ar savākto parakstu skaitu pašlaik pietiek, lai ar šo ierosinājumu par referenduma rīkošanu varētu vērsties Saeimā. Parakstu vākšana portālā sākās 2013. gada decembrī, kad to pieteica toreizējais Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētāja vietnieks Armands Krauze. Tagad viņš ir Saeimas deputāts un Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētāja vietnieks.
Armandam Krauzem jautāju, vai pašlaik šai iniciatīvai vēl ir kāda jēga, ņemot vērā 2014. gada 3. jūlijā Saeimā pieņemtos likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” grozījumus, kuri satur noteiktas prasības zemes pircējiem. Saeimas deputāts atbild, ka no šīs idejas neatsakās arī pašlaik. Un cer, ka Saeimā tai būs pietiekams atbalsts, lai izsludinātu tautas nobalsošanu. Sarunas par referendumu sarīkošanu esot sākušās arī citās ES dalībvalstīs. Referendums esot sarīkots Lietuvā, kur vairākums atbalstījis iniciatīvu par labu Lietuvas pilsoņu tiesībām, taču tautas nobalsošanai neesot sasniegts nepieciešamais kvorums. Latvijā referendumu varētu rīkot, piemēram, kopā ar nākamgad gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām.
Armands Krauze reizē gan atzīst, ka pašlaik ceļš uz šī mērķa sasniegšanu būšot ļoti sarežģīts un grūts, ņemot vērā, ka Latvija ir ES dalībniece un ka par šādiem ierobežojumiem Latvijā būtu jābalso un tie jāatbalsta arī visās pārējās dalībvalstīs.
Politiskā atbalsta trūkst
Saeimas frakcijas “Vienotība” priekšsēdētājas vietnieks Edvards Smiltēns saka, ka līdz šim frakcijā par nepieciešamību rīkot šādu referendumu neesot sprieduši. “Pats gan domāju, ka ar šo iniciatīvu neko nepanāksim. Savulaik, kad, man pašam strādājot par parlamentāro sekretāru Zemkopības ministrijā, sākām domāt par zemes tirgus regulēšanu, arī radās banāla ideja aizliegt ārzemniekiem iegādāties zemi Latvijā. Ja šādu aizliegumu vēl varētu noteikt fiziskām personām, tad nekā – juridiskām personām, proti, uzņēmumiem. Mums jāapzinās, ka esam Eiropas Savienības brīvā tirgus dalībnieki,” spriež Saeimas deputāts. “Ja mēs tagad gribētu aizliegt, piemēram, kādam ārzemniekam vai ārzemju uzņēmumam nopirkt zemi Latvijā, tad tādas pašas tiesības būtu arī citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Piemēram, mūsu uzņēmums “Latvijas finieris” ir uzcēlis ražotnes Lietuvā un Igaunijā, ražošanas izveidošanai iegādājoties tur arī zemi. Ja paši gribam izmantot tiesības nopirkt zemi citās valstīs, tad nevaram liegt tās tiem, kuri šai pašā nolūkā grib iegādāties zemi Latvijā,” viņš piebilst.
