“Vienotību” salīdzina ar bēgļu laivu Vidusjūrā un mēģina ārstēt ar pašiedvesmu 8
“Tas jaunais laiks, kas šalkās trīs…” – šo Raiņa dzejas vārsmu 2002. gadā par savu vadmotīvu izvēlējās jaundibinātā partija “Jaunais laiks”. Tās politiskā mantiniece “Vienotība” šobrīd pievēršas citam Raiņa pantiņam: “Pastāvēs, kas pārvērtīsies…” Tas tika citēts sestdien notikušajā partijas kongresā, tomēr pat no runām nav īsti skaidrs, kādas pārvērtības tad īsti gaidāmas.
Pirms “Vienotības” kongresa tika baumots, ka tas varētu būt piemērota vieta un brīdis, lai valdības vadītāja Laimdota Straujuma varētu paziņot par savu atkāpšanos un “dotu vietu jaunajiem”. Kolēģi izplūstu pateicības vārdos, dāvinātu ziedus un veltītu nerimstošus aplausus… Taču L. Straujuma skaidri lika saprast, ka šādā “teātrī” neiesaistīsies. “Netīro veļu nemazgāsim,” pirms kongresa intervijā “LA” norādīja “Vienotības” ģenerālsekretārs Artis Kampars. Ja arī kāds bija plānojis “pārvērtības”, tad pagaidām tās nācās atlikt, aizpildot laiku ar diezgan teorētiskiem stāstiem par to, kādas spožas ekonomiskās pārvērtības Latviju varētu gaidīt, sasniedzot valsts simtgadi.
Straujuma sekos sirdsbalsij
Neskatoties uz bieži piesauktajiem partijas kašķiem, kongress Salaspils kultūras namā “Enerģētiķis” sākās ar ārišķīgiem draudzības apliecinājumiem. Vispirms, foto zibšņu pavadīta, zālē ienāca Straujuma un smaidot sasveicinājās ar pirmajās rindās sēdošajiem, neaizmirstot paspiest roku arī pašas atlaistajam satiksmes ministram Anrijam Matīsam. Pēc brīža ieradās arī partijas vadītāja Āboltiņa, kuras sveicieni bija vēl sirsnīgāki – arī Straujuma saņēma buču uz vaiga. Tālāk – abu amatpersonu uzrunas. Līdzīgā toņkārtā – kāds “Vienotībai” grib nodarīt ļaunu, bet neļausimies tam.
“”Vienotība” ir ierauta bezatbildības, baumu, nenovīdības un intrigu lavīnā. Jau labu laiku, sekojot virsrakstiem ziņu lentēs par “Vienotību”, rodas iespaids, ka organizācijas darba kārtībā ir vienīgi iekšēji strīdi, krēslu dalīšana un ar biedriem saistīti skandāli. Tāpēc šodien mēs nedrīkstam runāt puspatiesībās nedz par sevi, nedz mūsu organizāciju kopumā, jo tieši tāpat kā naids rada naidu, sīki meli rada lielus melus, kas iznīcina patiesību un ticību,” – tā S. Āboltiņa. “Taču nemeklēsim vainīgos kādos ārējos spēkos vai konkurentos, vērtēsim paši sevi. (..) Neviens cits no malas nevar mūs ne šķelt, ne vienot, ja paši to nevēlamies. Viss ir tikai mūsu pašu rokās.” Viņas pēdējā laika kritiskā attieksme pret valdību un tās vadītāju neesot nekas īpašs. Vēl vairāk – tas esot partijas vadītājas pienākums: “Manas kritikas un priekšlikumu mērķis nav kādu nomelnot vai apvainot. Vēlos panākt no mūsu komandas mērķtiecīgu darbu, nevis runas vai darbības imitāciju.”
Laimdota Straujuma savu runu sāka ar tēlainu metaforu: “Naktī uz pirmdienu būs atkal vētra. Jāstāv stingri uz abām kājām, lai neaizpūš mūs visus jūrā!” Viņa zinot, ka daļa klausītāju gaidot skaļus paziņojumus. Turpinājumā premjere strauji mainīja intriģējošo tēlaino noskaņu un pārgāja pie ierēdnieciskā valodā ieturētas valdības paveikto darbu un iecerēto mērķu uzskaites. Runas nobeigumā viņa vēlreiz norādīja, ka spiedienam neļausies: “Kādreiz ir tā, ka mēs ne vienmēr zinām, kas ir tas pareizākais lēmums un pareizākais ceļš, pa kuru iet. Vienmēr ir kāda izvēle. Man personīgi svarīgākais tādos pārdomu mirkļos ir bijis ieklausīties sirdsbalsī. No malas kādam tas var šķist nepareizi, bet katru reizi tikai uz manas sirdsapziņas paliks tālākās manu lēmumu konsekvences.”
Partijas opozicionāri paklusē
“Vienotība” izceļas ar to, ka iekšējie opozicionāri, kas ikdienā savas kritiskās domas pauž presē un interneta sociālajos tīklos, kongresos parasti izvēlas paklusēt vai arī krietni mīkstina savus izteikumus. Jau ievadā no kāda runātāja izskanēja vēlējums – ja nav nekā pozitīva, ko teikt, tad labāk neteikt neko. Lielā mērā tas tika pildīts, ja neskaita Jura Vidiņa uzstāšanos pašā kongresa izskaņā.
Interesanti, ka daļa biedru debates nemaz nesagaidīja. Tā, piemēram, pēc pusdienlaika zālē vairs nebija manāmi Lolita Čigāne, Anrijs Matīss, Ilze Viņķele, Ina Druviete un citi. Nekas sakāms šoreiz nebija arī Eiroparlamenta deputātei Sandrai Kalnietei, bet bijušais eirokomisārs Andris Piebalgs, kas ticis minēts kā iespējamais nākamais “Vienotības” līderis, uz kongresu vispār nebija ieradies.
