“Vienotības” profesori Druvietes pusē 1
Latvijas Universitātes prorektore Ina Druviete ir vīlusies savos partijas biedros no “Vienotības”, ar kuriem kopā ir jau kopš “Jaunā laika” dibināšanas 2002. gadā. Šajos gados I. Druviete esot respektējusi arī lēmumus, kuri politiķei nav bijuši pieņemami. Taču šoreiz viņa nevarot samierināties, ka valdība, kuru vada “Jaunā Vienotība”, Latvijas Universitātes rektora amatā neapstiprināja Indriķi Muižnieku. “Šis pāridarījums universitātei nav piedodams,” piebilda I. Druviete, pēc kuras domām valdības lēmuma “pamatojums ir baltiem diegiem šūts”.
I. Druviete vēl ir “Vienotībā” un izšķirties par piederību partijai vēlas bez steigas un bez skaļiem paziņojumiem, “dziļi cienot kolēģus, ar kuriem kopā šajos gados esmu strādājusi partijā un kuriem esmu pateicīga par visu to labo, kas ir bijis”. Kad pagājušajā nedēļā medijos parādījās ziņas, ka I. Druviete apsver iespēju pamest “Vienotību”, tā esot bijusi tikai atbilde uz žurnālista jautājumu, vai viņa tā varētu rīkoties.
I. Druviete “Latvijas Avīzei” arī uzsvēra, ka viņa nekādā gadījumā nestātos citā partijā, ja arī izlemtu aiziet no “Vienotības”.
Pagājušajā nedēļā bija lasāmi arī maldinoši virsraksti, ka I. Druviete domājot par citu partiju. “Es neplānoju nekādu politisko darbību, bet gan vēlos nodoties akadēmiskajai un zinātniskajai darbībai,” paskaidroja LU prorektore. Viņa apstiprināja, ka tagad vēlas izmantot uzkrātās atvaļinājuma dienas, bet šajā laikā viņai nebūšot vienaldzīgs LU notiekošais – “visu savu enerģiju veltīšu Latvijas Universitātes jubilejas sagatavošanai”. Šā mēneša beigās 27. septembrī “Arēnā Rīga” plānots lielkoncerts un balle par godu LU simt gadiem “Gadsimta nakts “Carpe Noctem””. Savukārt 30. septembrī Latvijas Nacionālajā operā iecerēts LU gadsimta svinīgais koncerts.
Čepāne dziļi apbēdināta
“Esmu dziļi apbēdināta, ka Latvijas Universitātes simtgades priekšvakarā tai ir nodarīts tāds kaitējums,” “LA” sacīja LU profesore Ilma Čepāne, kura ir “Vienotībā”, bet aktīvi tajā vairs nedarbojoties. I. Čepāne sekojusi līdzi arī valdības sēdei pagājušajā nedēļā, kurā pēc izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) ierosinājuma neapstiprināja I. Muižnieku LU rektora amatā. Ministrijas ieskatā LU rektora vēlēšanās ir pārkāpta likumā un LU Satversmē noteiktā kārtība.
I. Čepāne kā juriste šādus pārkāpumus nav saskatījusi.
Viņa redzējusi, ka uzmanības centrā bijuši nevis juridiskie argumenti, bet gan politiskās ambīcijas. Neesot arī pieņemams veids, kādā Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderis Jānis Bordāns kā tieslietu ministrs ir uzbrucis kolēģiem no partijas “KPV LV”, kuri tikai darījuši zināmu savu īpašo viedokli. Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens, kurš ir jurists, vaicāja, “vai Ministru kabinets var būt arbitrāžas tiesa”.
Savukārt labklājības ministre Ramona Petraviča pajautāja, kurš uzņemsies atbildību un segs zaudējumus, ja sāksies tiesvedība un I. Muižnieks tajā uzvarēs. Uz to J. Bordāns atbildēja: “Kolēģi no “KPV LV” izmisīgi cenšas izvairīties no atbildības. Ja ir grūti strādāt, tad nevajag nākt uz to darbu, ko jūs nevarat paveikt.” I. Čepānei bijis iespaids, ka arī “Vienotības” ministri nav jutušies pārliecināti par šo Ministru kabineta lēmumu, premjers Krišjānis Kariņš (“JV”) iepriekš sacīja, ka uzticas ministriem, liekot saprast, ka viņi arī uzņemas atbildību par piedāvātajiem priekšlikumiem.
Jāpieņem JKP
Bijušais izglītības un zinātnes ministrs, Rīgas Tehniskās universitātes profesors Kārlis Šadurskis (“Vienotība”) “LA” atzina, ka varot saprast premjeru K. Kariņu, “jo viņam ir jāstrādā ar tiem ministriem, kādi ir, – ja Jaunā Konservatīvā partija aizietu no valdības, tad vienīgā alternatīva ir valdība ar Zaļo un zemnieku savienību”.
Viņš varot saprast arī I. Druvieti, kurai emocionāli ir grūti pieņemt “klaji prettiesisku rīcību”, ar ko domāts ministru lēmums neatbalstīt LU Satversmes sapulces lēmumu par LU rektora ievēlēšanu. Iepriekš neoficiāli bija izskanējis – partijas biedri I. Druvietei neformālās sarunās pārmetuši, ka publiski labi nav izskatījusies Baibas Brokas iekārtošana darbā LU pēc tam, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs bija veicis pie viņas kratīšanu. “Var patikt vai nepatikt Baibas Brokas skandāls, bet tam nav nekāda sakara ar Indriķa Muižnieka ievēlēšanu,” uzskata K. Šadurskis, kurš aicina I. Druvieti nesteigties ar aiziešanu no partijas.
Cer, ka LU situācija stabilizēsies
“Vienotības” priekšsēdētājs Arvils Ašeradens vada arī Saeimas Izglītības un zinātnes komisiju. Viņš teica, ka negribot politizēt šo situāciju. Politiķim neesot patīkami, ka aiziešana vai neaiziešana no partijas tiek saistīta ar valdības lēmumu, par kuru arī A. Ašeradenam esot atšķirīgs viedoklis.
Viņš “LA” paskaidroja, ka likumā ir paredzēta Latvijas Universitātes autonomija, kas nozīmē, ka rektoru ievēl LU Satversmes sapulce. Viņaprāt, ja būtu saņemta kaut viena Satversmes sapulces dalībnieka sūdzība, tad valdība varētu iebilst, bet šoreiz Izglītības un zinātnes ministrija ir atradusi citus iemeslus. “Nu, redzēsim. Ceru, ka LU situācija stabilizēsies, tā tiks galā ar savas simtgades jubileju un varēs strādāt,” piebilda A. Ašeradens. Viņam svarīgi, lai šajā jomā notiktu arī iecerētās pārmaiņas.
I. Čepāne tāpat atzina, ka esot svarīgi, lai tiekot veiktas reformas, taču tagad esot bažas, cik veiksmīgi tās varēšot notikt, ja nav dialoga un ir izveidojies tāds saspīlējums.
Uz vaicāto, vai “Vienotība” nav piekāpusies JKP valdības stabilitātes vārdā, A. Ašeradens atbildēja: “Mēs strādājam ļoti sarežģītā koalīcijā.” Iepriekš J. Bordāns bija licis saprast, ka JKP varētu būt pielaidīgāka valsts budžeta pieņemšanas laikā, ja partneri respektēs JKP nostāju vairākos citos jautājumos – tajā skaitā par LU rektoru.
