Foto – Timurs Subhankulovs

– Sāksim ar to, ka man patīk dzīvi un demokrātiski pasākumi. Kongress noslēgsies ar izziņoto jaunievēlēto valdi un partijas priekšsēdētāja vārda nosaukšanu.

– Jūs, Čigānes kundze, kāpsiet uz tribīnes, teiksiet – Āboltiņa jāmaina, jāvēlē jauns priekšsēdētājs?

– Tā neteikšu. Tāpēc, ka uzturēt un darbināt politisku organizāciju ir ļoti grūti. Uzņemties šādu atbildību – tur vajag baigo raksturu. Tie cilvēki, kas gatavi to uzņemties, ir pelnījuši cieņu par savu drosmi. Es nepiederu tiem, kas ies ar bomi un kaut ko dauzīs, jo zinu, cik smagu darbu Latvijā prasa saturēt kopā politiskas organizācijas.

– Čigānes balss būs par atkārtotu Āboltiņas ievēlēšanu?

– Balsojums par priekšsēdētāju ir slēgtais, un pašlaik es to nekomentēšu.

V. Krustiņš: – Kāda loma pašreiz partijā ir Ēlertes kundzei? Pirms vēlēšanām izdotā bukletā speciāli viņai izsniegta tāda kā garantijas vēstule. Sandra Kalniete, piemēram, raksta, ka ar Ēlerti nešauboties var plecu pie pleca cīnīties ierakumos. Sarmīte nenodos! Kad tā lasām, uzreiz domājam – ā, tagad ir arī nodevēji? Pozitīvas atsauksmes devis arī Valdis Dombrov­skis. Viņai esot nelokāma pārliecība, kamdēļ daudziem Ēlerte neesot ērta.

– Man arī bija bukletiņš, Ojārs Ēriks Kalniņš uzrakstīja, ka esmu sirsnīga un čakla.

– Daži biedri pārāki par citiem?

– Nē, tā nav.

– Visi rakstījuši pozitīvi par Ēlerti, bet partijas priekšsēdētāja – ne? Savulaik kādā intervijā viņa norādīja, ka Rīgas vēlēšanas “Vienotībai” bijušas “totāla kļūda”. Tas vedina jautāt, vai “Vienotībā” iekšā ir grupa cilvēku, kam ir pavisam citi uzskati par šo partiju, tās nākotni, kursu? Kāda “Lietussargu grupa” vai sorosītu novirziens?

– Es neesmu nevienā grupā.

– Bet tas saistās ar sociologa Freimaņa jautājumu – kas īsti rullē Straujumas valdību? Un kura grupa rullē? Atbilde nozīmē izpratni, kādu līniju “Vienotība” ieturēs.

– Partiju rullē cilvēku izpratne, kas ir labākais konkrētā brīdī.

– Kuru cilvēku izpratne? Kā sauc fiziskās personas?

– Organizāciju virza dažādu cilvēku viedokļi un saspēle. Valdē piedalās padsmit cilvēki. Citiem arī savs vārds sakāms. Demokrātiski būvētu partiju nevada viens diktators, kurš visu nosaka. Ir normāli, ja vienreiz uzvar vienas idejas, citreiz – citas. Bez šaubām, lai panāktu, ka ideja uzvar, ir domubiedri. Nav ko apvainoties, ja ideju nepieņem, un jāpriecājas, ja to izdodas realizēt. Man četros gados “Vienotībā” bijis gan tā, gan tā. Neņemu ļaunā, ja man nav sanācis un ja bijuši dusmīgi kolēģu iebildumi. Tas licis padomāt, ko darīju aplam, ko citureiz darīt pareizāk. Tā ka “Vienotība” ir dzīvs process. Piekrītu, ar kļūdām, neveiksmēm, droši vien gadās pa muļķībai, bet – process. Katliņš burbuļo.

– Mēs esam iedzīvotāji, kuriem šī katliņa burbuļošana dzīvi dara labāku vai sarūgtina. Tāpēc nav vienalga, kā burbuļo.

– Tas dzīvi var darīt arī interesantāku. Tad panākam, ka vairāk cilvēku seko līdzi un kāds varbūt pat iesaistās politikā! No bērnības atceros, cik liels riebums tajā iekārtā pret politiku bija maniem vecākiem. Jebkas ar padomju varu saistīts viņiem bija nepieņemams. Kaut kādā ziņā to esam pārdzīvojuši, tomēr nepatika pret politiku gruzd. Tas, ka burbuļo katliņš, krīt šļakatas, liek cilvēkiem domāt līdzi.