“Vienotībai” jāsargā trauslie panākumi: panākumu atslēga – Kariņš 0
Lai “Vienotības” kārtējais kongress, kurā liela daļa runu bija veltītas partijas spējai atgūt sabiedrības uzticību un piecelties no ļoti zema punkta, “nebūtu kā tāds vēsturnieku kongress”, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs aicināja paskatīties nākotnē. Tajā, viņaprāt, “Vienotību” sagaida trīs galvenie uzdevumi – pašvaldību vēlēšanas, spēja noturēt Krišjāņa Kariņa valdību, kā arī gatavošanās nākamās Saeimas vēlēšanām. E. Rinkēvičs nenosoda kolēģus, kuri lepojas ar partijas panākumiem un tās atgriešanos reitingu tabulas otrajā vietā. Arī viņš uzskata, ka var priecāties un “mazliet sevi paslavēt, bet mums ir jāturpina augt”. Partijas līderis Arvils Ašeradens, kuru uz diviem gadiem amatā ievēlēja atkārtoti, arī aicināja ielāgot, ka šie panākumi ir ļoti trausli.
“Vienotība” ir viena no pērn pirms Saeimas vēlēšanām izveidotās apvienības “Jaunā Vienotība” dalīborganizācijām.
Apvienībā tā ir kopā ar reģionālajām partijām “Tukuma pilsētai un novadam”, Kuldīgas partiju, “Valmierai un Vidzemei”, Jēkabpils reģionālo partiju un Latgales partiju, kura apvienībai pievienojās pēdējā pēc ilgām pārdomām, vai labāka izvēle nebūtu toreiz valdošā Zaļo un zemnieku savienība. Latgales partijas līderis Aldis Adamovičs ir vienīgais no reģionu pārstāvjiem, kuru ievēlēja Saeimā. Parlamentā “Vienotībai” ir mazākā frakcija ar astoņiem deputātiem, bet kopš bijušās veselības ministres Andas Čakšas (bija ZZS) pievienošanās partijai tā Saeimā var rēķināties arī ar devīto balsi. A. Čakša, kura apmeklēja arī kongresu, būs ārpusfrakciju deputāte. Pirms gada “Vienotības” reitings sabiedrības domas aptaujās balansēja ap piecu procentu barjeru un nebija zināms, vai tā vispār iekļūs Saeimā. Tagad “Jaunā Vienotība” ir premjera partija, kura vada arī Finanšu un Ārlietu ministrijas.
Panākumu atslēga – Kariņš
“Augustā pirms diviem gadiem “Vienotība” sašķeltības dēļ krita savstarpējo strīdu un intrigu atvarā, tā lēnām sāka grimt politiskās aizmirstības tumšajā dzelmē,” sestdien kongresā, kas notika Spīķeru koncertzālē, sacīja A. Ašeradens, kurš partijas vadību toreiz pārņēma tai bezcerīgā situācijā. Viņš uzskata, ka “Vienotība” ir spējusi atgūties trīs faktoru dēļ – tā ir partijas jaunā vērtību deklarācija, kas atspoguļo modernas un tālredzīgas Ziemeļeiropas valsts vērtības, tas ir arī reģionālo partiju atbalsts.
Taču ļoti būtisks bijis K. Kariņa lēmums uzņemties premjera pienākumus.
“Viņš ir spēcīgs valdības vadītājs ar nevainojamu reputāciju, Eiropas Parlamenta pieredzi, ar spēju ieklausīties partneros un vadīt sarežģītas sarunas, vienkārši komunicēt komplicētus jautājumus, pacietīgi un dzelžaini virzīt procesus uz izvēlēto mērķi,” uzskaitīja A. Ašeradens. Vairāki runātāji norādīja, ka piecu ideoloģiski atšķirīgu politisko spēku koalīcija ir ļoti sarežģīta, vēl grūtāk to ir vadīt, ja valdošajai partijai Saeimā ir tikai astoņas balsis.
Premjers un arī “Jaunās Vienotības” priekšsēdis K. Kariņš savukārt paslavēja A. Ašeradenu par prasmi ar savu mieru un pašaizliedzību vadīt partiju tik grūtā periodā. Runā valdības vadītājs daudz uzmanības pievērsa nākamā gada valsts budžeta veidošanas procesam, liekot saprast, ka tam ir jātop spējā rast kompromisus, neceļot nodokļus.
Tiem skeptiķiem, kuri premjeram pārmetot, ka viņš pārāk daudz sapņojot, K. Kariņš atbildēja: “Jā, es sapņoju. Ir jāsapņo lielas domas. Jātur stingri kurss, un tad mēs varam izdarīt labas lietas mūsu mīļajai Latvijai.” Ekonomikas attīstībai un nevienlīdzības mazināšanai ir jābūt nākamā gada valsts budžeta prioritātēm, uzskata Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis. Viņš arī aizvadītajos gados palika uzticīgs “Vienotībai” un tagad priecājas kopā ar citiem, ka “aizvadītais gads ir bijis restarta gads ne tikai partijai, bet arī Latvijai”. Tas noticis līdz ar 13. Saeimas vēlēšanām un Egila Levita ievēlēšanu par Valsts prezidentu.
Domāt par paaudžu maiņu
Visi runātāji arī norādīja uz turpmāk darāmo – valdībā svarīga būs administratīvi teritoriālās reformas pabeigšana, saistot to arī ar skolu tīkla sakārtošanu. Izglītībai un pašvaldībām bija veltītas arī paneļdiskusijas. Vienā no tām bijušais izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis sacīja – laikam jau neesot populāri slavēt iepriekšējo citas partijas premjeru, bet viņš vēloties pateikties bijušajam valdības vadītājam Mārim Kučinskim (ZZS) par atbalstu, ko kā ministrs K. Šadurskis saņēmis jautājumā par pedagogu algu celšanu un izglītības kvalitātes prasību noteikšanu.
“Vienotība” plāno aktualizēt arī tematu par klimata pārmaiņām, kam bija veltīta trešā diskusija.
A. Ašeradens savukārt aicināja padomāt par paaudžu maiņu partijā, kas “Vienotībā” notiekot lēnāk nekā vairākos citos politiskajos spēkos.
Intriģējošas bija valdes vēlēšanas, kurās uz 14 vietām pretendēja 26 kandidāti. Pirms tām A. Ašeradens mudināja padomāt par dzimumu līdztiesību, jo iepriekšējā valdē bijusi tikai viena sieviete – Laimdota Straujuma, kura tagad uz valdi vairs nekandidēja.
Zināms, ka atsevišķi biedri pirms kongresa aģitēja par labu vairākām sievietēm arī sociālajos tīklos, bet, dažuprāt, tas radījis pretējo efektu. Valdē ievēlēja tikai divas sievietes. Vēlēšanās bija arī kvota reģionu pārstāvjiem, lai no katra reģiona būtu pa vienam pārstāvim. Valdē būs: Raimonds Čudars (Vidzeme), Edgars Ikstens (Kurzeme), Edmunds Jurēvics (Rīga), Krišjānis Kariņš, Vilnis Ķirsis, Ainars Latkovskis, Olafs Pulks, Jānis Reirs (Zemgale), Edgars Rinkēvičs, Uģis Rotbergs, Jānis Rozenbergs, Kārlis Šadurskis, Elīna Ieva Smule (Latgale) un Inese Vaidere. Taču zem svītras palika, piemēram, Saeimas priekšsēdes biedre Inese Lībiņa-Egnere, kurai Saeimas frakcijas vadītājs A. Latkovskis pat deva iespēju kongresā uzstāties viņa vietā frakcijas vārdā. Par “Vienotības” domes priekšsēdētāju ievēlēja Hosamu Abu Meri, kurš bija “Vienotības” frakcijas vadītājs 12. Saeimā.
