“Vienotībā” valda “būt vai nebūt” sajūta 15
Šā gada 4. jūnijā gaidāmais ārkārtas kongress lielā mērā izšķirs “Vienotības” tālāko likteni – atgūt vēlētāju uzticību vai nogrimt politiskajā vēsturē. Tādēļ pašreiz partijas biedru rindās valda satraukuma pilns noskaņojums – “būt vai nebūt”. Tā šonedēļ, uzsākot “Vienotības” priekšsēdētāja amata kandidātu debates, atzina vairāku partijas nodaļu pārstāvji.
Izvēli rīkot priekšsēdētāja amata kandidātu Edvarda Smiltēna un Andra Piebalga publiskas debates reģionos partijas vadība skaidro ar nolūku stiprināt atklātību un demokrātiskos principus gan partijā, gan valstī. Taču acīmredzams ir arī mēģinājums ar šo pasākumu pierādīt skatītājiem, ka partija joprojām ir dzīva, aktīva un spēcīga, ka tai ir enerģiski līderi un aktuāls piedāvājums vēlētājiem. Tādēļ pirmā diskusiju kārta Cēsīs vairāk atgādināja nevis cīņu par partijas vadīšanu, bet gan premjera kandidātu priekšvēlēšanu debates Latvijas Televīzijā. Nekas netika atstāts nejaušībai. Grāfa fon Zīversa auditorija jaunajā Vidzemes koncertzālē Cēsīs bija pārtapusi par īstu televīzijas studiju – profesionāli operatori, gaismotāji, scenogrāfi un skaņotāji režisora Armanda Zvirbuļa vadībā nodrošināja, lai abi kandidāti izskatītos un izklausītos nevainojami, bet diskusijas vadīšanai bija pieaicināts šā žanra guru Jānis Domburs.
Abu kandidātu piedāvājums partijas reformēšanai īpaši neatšķīrās. Smiltēns uzsvēra nepieciešamību audzēt biedru skaitu, īstenot ciešāku sadarbību starp partijas vadību un ar nodaļām, problēmas nepaslaucīt “zem tepiķa”, jo tās kā melni traipi pamazām saēd partiju. Savukārt Piebalgs izvirzīja konkrētus īstermiņa mērķus (pusgada laikā jāatgūst 10% reitings, nākamajās pašvaldību vēlēšanās jāiegūst vismaz 5% mandātu), kā arī piedāvāja mainīt statūtus iekšējo konfliktu mazināšanai un izveidot atsevišķu struktūru partijas kļūdu izvērtēšanai. Kopumā Piebalga piedāvājums šķita konkrētāks un pārdomātāks (it sevišķi, kad diskusija no partijas lietām novirzījās uz problēmām medicīnā). Savukārt Smiltēns demonstrēja enerģiju un orientēšanos partijas “iekšējā virtuvē”. Viņš iepriekš rūpīgi apbraukājis reģionālās nodaļas, bet uz Cēsīm atvedis sev līdzi veselu atbalstītāju komandu – māsu Kristīni, mammu Dzidru, sievu Kristīni un sabiedrisko attiecību speciālisti. Lai nu kā būtu, visas četras dāmas cītīgi provocēja zālē aplausus pēc katra Smiltēna runas uzsvara. Taču arī Piebalgam auditorijā bija savi atbalstītāji. Visskaļāk viņam plaukšķināja partijas Salaspils novada domes priekšsēdētājs un “Vienotības” Salaspils nodaļas vadītājs Raimonds Čudars.
“Es personīgi tiešām dotu priekšroku Andrim Piebalgam, kurš šķita kompetentāks un piedāvāja konkrētas idejas, kā virzīties uz priekšu. Edvardam savukārt bija liels spars, kas arī ir apsveicami,” pēc pasākuma man teica Čudars. Viņš atzina, ka arī Salaspils “Vienotības” nodaļas biedri gaida pārmaiņas organizācijā.
Čudara kolēģis un partijas biedrs Jaunjelgavas novada mērs Guntis Libeks uz diskusiju Cēsīs nemaz nebija ieradies. Nejauši satikts Rīgā, viņš neslēpa rūgtumu par notiekošo “Vienotībā” un atzina, ka jau pirms vairākiem gadiem zaudējis sajūtu, ka no reģionālās nodaļas varētu ietekmēt partijas procesu. “Kamēr partijas domi vadīja Sandra Kalniete, nodaļas vēl kaut cik ņēma vērā, bet tagad dome kļuvusi tikai par tādu diskusiju klubiņu. Pirms runā par jauniem statūtiem, vajadzētu vismaz ievērot pašreizējos un to, ka svarīgos lēmumos, piemēram, par dalību koalīcijā, tiek ņemts vērā arī domes viedoklis. Arī partijas Simtgades plāns nodaļām tika prezentēts, mums ļāva par to izteikties, bet priekšlikumus vērā neņēma. Tāpat partijai jāmaina ģenerālsekretārs vai arī pašreizējam ģenerālsekretāram Artim Kamparam jāmaina savs darba stils,” procesus partijā skarbi vērtēja Jaunjelgavas mērs. Viņš neatklāja, kuru no kandidātiem atbalstīs, bet nojaušams, ka Jaunjelgavas pusē lielākas cerības tiek liktas uz Piebalgu. Jaunjelgavieši apvainojušies gan uz Smiltēnu kā bijušo Izglītības ministrijas parlamentāro sekretāru, gan uz pašreizējo izglītības ministru Kārli Šadurski, jo skolu tīklu reformas ietvaros draudēts slēgt Jaunjelgavas vidusskolu. “Ar vadītāja nomaiņu ārkārtas kongresā nekas nemainīsies. Izšķiroša būs jaunās vadības darbība pēc kongresa, un rezultātus mēs redzēsim nākamajās pašvaldību vēlēšanās,” teica Libeks.
Pretējs noskaņojums valda Garkalnes nodaļā. “Šobrīd jūtamies kā sapurināti pēc panīkuma perioda, pateicoties Liepājas nodaļai, kas panāca ārkārtas kongresa sasaukšanu jau vasarā, nevis rudenī. Jāatzīst, ka līdz šim darba organizēšanā bija problēmas. Piemēram, mēs post factum tikām informēti par pieņemtajiem lēmumiem, bet netikām iesaistīti pašā pieņemšanas procesā,” teica Garkalnes nodaļas vadītāja Elga Liepiņa. Garkalnes nodaļas biedri vienbalsīgi izvirzīja Smiltēna kandidatūru partijas priekšsēdētāja amatam un apņēmušies arī turpmāk viņu visādi atbalstīt. “Perspektīvs jaunietis, kas sevi labi parādījis, strādājot Saeimā un ministrijās. Šķiet, ka viņam nav skeletu skapī, nav arī kompartijas pagātnes ar tai līdzi nākošo padomju domāšanu. Viņš aktīvi darbojas partijā un arī pie mums nodaļā vairākas reizes viesojies, lai nepastarpināti informētu par Saeimā un partijā notiekošo, uzklausītu mūsu vēlmes. Turpretim Piebalga kungu pie sevis neesam redzējuši, viņš ilgi ir bijis prom no Latvijas, ir salīdzinoši nesens partijas biedrs, un varētu vēlēties, lai viņš aktīvāk apmeklē valdes sēdes,” vērtēja E. Liepiņa.
Nākamās “Vienotības” priekšsēdētāja amata kandidātu debates plānotas 16. maijā Rēzeknē, kur paralēli partijas problēmām tiks aplūkoti arī drošības, ārlietu un sociālie jautājumi. 18. maijā debates notiks Liepājā, 25. maijā Jelgavā, bet noslēdzošās debates notiks 1. jūnijā Rīgā.
