“Vienotība” uzsūc atlikušos reformistus 8
Nākamgad gaidāmajās parlamenta vēlēšanās Reformu partijas (RP) biedri startēs “Vienotības” sarakstā. Laikā līdz vēlēšanām abas partijas Saeimā saglabāšot atsevišķas frakcijas, bet saskaņos savu darbību.
“Tā nav partiju apvienošanās, bet labējo politiķu tuvināšanās,” uzsvēra “Vienotības” valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. Pagaidām gan netiek atklāts, kādā veidā abi politiskie spēki sadalīs vietas 12. Saeimas vēlēšanu sarakstā. Nekādas kvotas vai skaitļi šobrīd netiekot izskatīti, bet līdz 18. janvārim, kad paredzēts “Vienotības” kārtējais kongress, tikšot izstrādāta partiju tuvināšanās “ceļa karte”. “Pagaidām pāragri runāt par šādām detaļām, esam pieņēmuši konceptuālu lēmumu, ka labēji centriskajiem spēkiem jāstrādā kopā un kopā jāstartē nākamajās Saeimas vēlēšanās,” teica demisionējušais premjers Valdis Dombrovskis (“Vienotība”).
RP valde šo vienošanos esot izskatījusi un apstiprinājusi jau pirms Ziemassvētkiem. “Arī mēs no savas puses redzam nepieciešamību tuvināties tām partijām, kuru programmatiskie uzstādījumi ir pietiekami tuvi,” teica RP pārstāvis Edgars Rinkevičs. Uz jautājumu, vai šāda tuvināšanās nozīmē RP galu, viņš atbildēja izvairīgi: “Laikā, kad rodas arvien jaunas labēji centriskas partijas, mēs šajā politiskajā spektrā gribētu redzēt konsolidāciju. Runāt par kādu galu vai sākumu laikā starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu gan būtu pāragri.”
Tomēr grūti noliegt, ka “reformistiem” saplūšana ar “Vienotību” ir labākais veids, kā ar godu aiziet no Latvijas politiskās skatuves. RP reitings, pēc jaunākajiem “Latvijas faktu” datiem, pašreiz nokritis līdz 0,7%. Savukārt “Vienotība” ar savu rindu paplašināšanu cer sajaukt kārtis polittehnologiem, kas šobrīd veido jaunus politiskos spēkus veco politisko spēlētāju atgriešanai apritē.
RP un “Vienotības” vienošanās paredz arī virzīt kopīgu premjera kandidātu. Vēl pirms pāris nedēļām gan “Vienotības” vadība, gan Valsts prezidents Andris Bērziņš optimistiski prognozēja, ka piemērotu kandidātu izdosies atrast līdz svētkiem, bet tas nav piepildījies. “Vienotība” joprojām nav gatava nosaukt konkrētu kandidātu vārdus vai uzvārdus. Partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietniece Lolita Čigāne ziņu aģentūrai LETA pieļāvusi iespēju, ka šim amatam varētu tikt virzīta bezpartijiskā zemkopības ministre Laimdota Straujuma. “Vienotības” priekšsēdētāja Aboltiņa šos izteicienus novērtēja kā “atsevišķu partijas biedru spriedelējumus”. Tomēr neoficiāli zināms, ka L. Straujuma premjera amatam uzrunāta pat vairākkārt. Pirmoreiz īsi pēc Dombrovska demisijas un atkārtoti pēc tam, kad Valsts prezidents Andris Bērziņš noraidīja “Vienotības” virzīto aizsardzības ministru Arti Pabriku.
Straujuma dzimusi 1951. gadā un 1992. gadā ieguvusi ekonomikas doktora grādu. No 1993. līdz 1998. gadam ieņēmusi dažādus vadošus amatus Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrā. No 1999. līdz 2006. gadam bijusi valsts sekretāra vietniece un valsts sekretāre Zemkopības ministrijā, bet no 2007. līdz 2011. gadam ieņēmusi līdzīgus amatus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Savulaik darbojusies Tautas partijā, bet pašreiz nav nevienas partijas biedre. 2011. gadā Straujuma kļuva par zemkopības ministri Dombrovska valdībā.
