“Vienotība” nespridzina. Zemais reitings vairs neesot tik būtiski 9
“”Vienotībai” ir jāmainās, tomēr šis process nevar būt lielā sprādziena veidā.” – “Latvijai vairāk nekā jebkad ir vajadzīga mierīga un līdzsvarota attīstība. Mēs nevaram pieļaut, ka politisku ķildu dēļ cieš valsts rīcībspēja.” Šie divi teikumi no “Vienotības” partijas priekšsēdētāja Andra Piebalga uzrunas partijas kongresā labi ilustrē tajā pašlaik valdošo noskaņu. Agrākās kaislības rimušas, par konfliktiem starp “grupējumiem” vai atsevišķām personām pat dzeltenā prese vairs neraksta. Tomēr arī nekādu svaigu enerģiju līdz ar jaunā priekšsēdētāja ievēlēšanu partija nav ieguvusi. Nav izpildīts arī Piebalga paša nospraustais mērķis – līdz gada beigām sasniegt divciparu skaitli partiju reitingos. “Man jāatzīst, ka nebiju pienācīgi novērtējis lielas sabiedrības daļas izteikti negatīvo noskaņojumu pret “Vienotību”. Arī manis īstenotā programma nav bijusi pietiekama, lai krasi mainītu attieksmi,” sacīja Piebalgs. Tomēr paziņojums par atkāpšanos pēc šiem vārdiem nesekoja, jo tomēr “reitings pamazām aug” un “tikai viens no reitingiem patiešām skaitās – tās ir vēlēšanas”.
Savu kongresu “Vienotība” šoreiz bija pārvērtusi par kaut ko līdzīgu studentu debašu klubam. Visi delegāti sadalīti komandās, kurām piecpadsmit minūtēs jānorunā kāds mērķis, kuru vajadzētu sasniegt līdz Latvijas simtgadei. Tad idejas tiek apkopotas un seko interaktīvais balsojums uz lielā ekrāna. Starp pareizām un paredzamām pavīdēja arī dažas interesantākas, piemēram, liegt pašvaldību vadītājam amatā atrasties ilgāk nekā divus sasaukumus (tātad astoņus gadus). Tāda jauka spēle, tomēr pašas partijas un koalīcijas darba vērtējums līdz ar to palika fonā.
Dažas politiskās pozīcijas gan parādījās priekšsēdētāja uzrunā. Piemēram, viņš kritizēja budžeta veidošanas procesu. “Budžets tika veidots pietiekami profesionāli, papildu finansējums ir izglītībai, veselības aizsardzībai, valsts drošībai. Jā, deputātiem ir tiesības un arī pienākums iesniegt priekšlikumus budžeta projektā, tomēr šoreiz neapmierinātība nav par skaitļiem,” sacīja Andris Piebalgs.
Andris Piebalgs: “Latvijas cilvēki sagaida profesionālu Saeimas darbu, nevis budžeta pīrāga dalīšanu. Viņi uzskata, ka deputātu “kvotas” ir netaisnīga privilēģija. Mums ir jāieklausās. Nākamajā gadā deputātu “kvotas” nedrīkst būt nekādā formā.” Te gan jāpiebilst, ka šī ir tāda novēlota grēku nožēla, jo pati “Vienotība” nav bez vainas. Partijas deputāti bija iesnieguši budžetam priekšlikumus par vairāk nekā četriem miljoniem eiro (vienu miljonu mazāk nekā ZZS), par ko Saeima arī nobalsoja, un tobrīd “Vienotība” neteica: “Nē, mēs atsakāmies…”
Vēl viens jautājums, kur “Vienotība” gatava demonstrēt apņēmību, ir tādu organizāciju kā “Delna” un “Providus” aizstāvība. Piebalgs veltīja asus vārdus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadībai, kas šīs organizācijas izslēgusi no KNAB konsultatīvās padomes.
Par to, cik aktīva loma partijai būtu jāuzņemas, kongresā atskanēja dažādi viedokļi.
Piemēram, priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns atzina, ka “Vienotība” kompromisu dēļ bieži piever acis uz valdības lēmumiem, kuriem patiesībā nepiekrīt. Bijušais “Jaunā laika” ģenerālsekretārs Uldis Grava aicināja saprast, ka sabiedrībā “Vienotību” šobrīd uztver kā zaudētājus un to nebūšot viegli lauzt. “Mums jāiziet mazliet no rāmjiem, jāpiedāvā kaut kas tāds, ko sadzird. Ja tuvojas vētra, nav jānoiet malā un jāgaida, kad tā pāries, bet jāmācās dejot lietū!”
Arī Eiroparlamenta deputāts Artis Pabriks kongresa dienā izplatītajā paziņojumā norāda: “”Vienotība” ir kā kuģis, kas uzsēdies uz sēkļa. Tie, kas grib, nevar no tā nokāpt, bet tie, kas vēlas, nevar to izkustināt. Ir jābeidz baidīties, ka šis kuģis apgāzīsies, un jāuzņem straujš temps tālākajam ceļam.” Viņaprāt, nebija jāpiekrīt idejai par sociālā nodokļa nomaksu no minimālās algas, ja darbinieks strādā uz pusslodzi vai pēc stundu likmes: “Jābeidz izstrādāt likumus, pēc kuriem sagaidāmi iedzīvotāju protesti un kuri jāmaina uzreiz pēc to pieņemšanas.”
Tomēr kā partijas biedrus mierināja Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis: “Var dejot lietū, un to mēs mākam, bet gudrāk ir pagaidīt, kad lietus pāriet.” Viņš uzskata, ka daudzi Latvijā vēl nav pamanījuši, ka “Vienotība” vairs nav vadošā partija un tagad lielākie pārmetumi par valdības nedarbiem pienākas ZZS. “Nevajag būt par korķi katrai pudelei. Arī ja valdība rīkojas racionāli, lai viņi to izskaidro populistiem, lai dabū dažus punus.” Tas gan nonāk nelielā pretrunā ar Piebalga pausto, ka, pat nebūdama premjera partija, “Vienotība” nevarot “ērti atlaisties krēsla atzveltnē un atbildēt tikai par to, kas pašiem patīk”.
Bet ne jau “Vienotībai” vienai raizes. Pārmaiņas notiek arī citur, un vecās varas partijas cieš vienu zaudējumu pēc otra jeb kā kongresa delegātiem dramatiski pavēstīja no Briseles atbraukušais eirokomisārs Valdis Dombrovskis: “Rēgs klīst pa Eiropu, populisma rēgs.”
