V. Krustiņš: – Pievērsīsimies iekšpolitikai. Paskaidrojiet, lūdzu, kā var gadīties, ka visās apkārtējās valstīs regulāri tiek atklātas kādas spiegošanas vai kaitniecības lietas, bet mums tas nav bijis ne reizes. Negribu teikt, ka “jāizpilda plāns” un katru mēnesi jānoķer viens vai divi spiegi, bet neredzam Iekšlietu ministrijas enerģisku vai daudzmaz enerģisku rīcību, kamēr visādi eināri graudiņi brīvi tēlo EDSO novērotājus un pūš Krievijas propagandas stabulē. Vēl neskaidrāks ir bijušā deputāta Holostova gadījums. Bet to jau neskaidro. Ierasti klusē. Tas ir ļoti slikti. 31
– Drošības dienesti iegulda ļoti daudz profesionāla, bet plašākai publikai nemanāma darba. Jau tas vien, ka nav notikušas kādas lielas provokācijas, nozīmē, ka viņi ar savām funkcijām tiek galā labi. Manā ieskatā, visādi lindermani, gapoņenko un “nepilsoņu kongresi” izmanto Latvijas demokrātiskās brīvības, lai vērstos pret pašu Latviju, kas viņiem šīs brīvības devusi. Likumsakarīgi, ka šādos brīžos sabiedrības vairākums vēlas sagaidīt reakciju, kas apliecinātu, ka demokrātiska valsts spēj sevi arī aizsargāt. Gribu arī norādīt, ka ar Drošības policijas priekšnieka maiņu mēs redzam gan aizturētu Gapoņenko, gan kratīšanu pie Lindermana, gan citas darbības, par ko sabiedrība tiek informēta. Tas nozīmē, ka nevar, izmantojot demokrātiju, apdraudēt valsts pamatus. Konkrēti Holostova gadījums ir viena dīvaini komiska epizode, kurā Krievija atspēlējās par melnajiem sarakstiem. Jaunais Drošības policijas priekšnieks Normunds Mežviets ir sācis pildīt savas pilnvaras ar ļoti lielu enerģiju un atbildības izjūtu.
V. Krustiņš: – Par to varēsim pārliecināties. Varbūt.
Ģ. Zvirbulis: – Ja reiz pārmaiņas Drošības policijas vadībā ir nesušas tik labus augļus, varbūt tur priekšniekus vajadzētu mainīt biežāk nekā reizi 15 gados?
– Noteikti vajadzētu. Jau pašlaik ir noteiktas amatpersonu kategorijas, kur pilnvaru laiks vienai personai ierobežots līdz diviem termiņiem pēc kārtas. Nesen šāds ierobežojums noteikts arī tiesu priekšsēdētājiem, kas izraisīja lielu tiesu varas pretestību. Tāds ir arī ģenerālprokuroram un Augstākās tiesas priekšsēdētājam. Domāju, ka līdzīgs ierobežojums būtu jāpiemēro arī Drošības policijas priekšniekam.
