“Vienotība” – konservatīva vai liberāla? 9
Sestdien notikušais “Vienotības” kongress esot ticis plānots kā svinīgs paraugpasākums, lai apliecinātu, ka partijai nedraud ne šķelšanās, ne “skuju taka”. Lielos vilcienos šis mērķis tika sasniegts, bet dažbrīd tomēr no “Vienotības” maisa izlīda ass domstarpību īlens.
Lai radītu vispārējas saliedētības iespaidu, kongresā tikpat kā nenotika debates par partijas un tās vadības darbu, kā arī netika diskutēts par abu valdes priekšsēdētāja kandidātu – Solvitas Āboltiņas un Andreja Judina – piedāvājumiem. Nevar gan teikt, ka debates nebūtu bijušas vispār, bet tās, sastādot pasākuma darbakārtību, bija “ierāmētas” noteiktās tēmās, piemēram, tiesiskums, izglītība un drošība. Brīvas debates bija ieplānotas kongresa beigās pēc visu amatpersonu ievēlēšanas, bet tajā laikā lielākā daļa delegātu bija jau devušies prom, turklāt diskutēt par jau pieņemtiem lēmumiem tāpat vairs nebūtu jēgas.
Kongresa sākumā partijas nemiera gars Juris Galerijs Vidiņš iebilda pret šādu kārtību un lūdza pieļaut debates pirms balsojuma par partijas priekšsēdētāju un valdi, bet delegātu vairākums šo prasību noraidīja. Kā paskaidroja kongresa vadītāja Solvita Āboltiņa – lai izvairītos no publiskas “netīrās veļas mazgāšanas”, partija pēdējās nedēļās rīkojusi četrus reģionālos seminārus, kuros iekšējās domstarpības esot izrunātas bez lieku acu klātbūtnes.
Vairāki kongresa delegāti, kuri bija piedalījušies šajos reģionālajos semināros, gan man stāstīja, ka nekādas īpašās diskusijas nav notikušas arī tur. “Atveda ministrus un partijas vadības pārstāvjus, un mēs varējām viņiem uzdot jautājumus, bet tie netika īpaši izdiskutēti. Piemēram, bija konkrēts jautājums, kādēļ netiek ievēroti valdības deklarācijā dotie solījumi pensionāriem. Finanšu ministrs norūca kaut kādu atrunu, un viss. Acīmredzot ierindas biedru bažas un priekšlikumi valdības darbu neietekmēs,” kongresa pārtraukumā man pastāstīja kāds delegāts no Zemgales.
Kaut arī debates nenotika, tomēr pat partijas līderu svinīgajās uzrunās iezīmējās uzskatu atšķirības. Un šeit nebūtu par ko kaunēties, ja priekšplānā izvirzās diskusijas par organizācijas ideoloģiju, atbīdot otrajā plānā personīgo simpātiju un antipātiju rosītas intrigas vai cīņu par amatiem. Tomēr uz stipri atšķirīgu politisko spēku apvienības izveidotajai “Vienotībai” ideoloģiskā pozicionēšanās nebūs viegla.
“Es iestājos “Vienotībā”, jo šobrīd tā ir faktiski vienīgā konservatīvās ievirzes partija. Mēs arī Eiropā piederam konservatīvo Tautas partiju grupai. Mums ir jāapzinās sava ideoloģija, sava pasaules izpratne. Vienlaikus mums nav jābaidās no vairāk liberālu biedru uzskatiem,” stāstīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma.
Taču Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete atzina, ka viņu biedē neiecietība un agresivitāte, kas izpaužas partijas biedru vārdos, rīcībā un sarakstē. “Partijā arvien noteiktāk iezīmējas oficiālā jeb pareizā līnija un tie, kas tajā vai citā jautājumā domā citādi, tiek apklusināti, un, ja vēl neliekas mierā, – tad konservatīvais spārns lielā vienprātībā tos pastumj malā. It kā jau viedokļa vairākumam būtu tiesības tā rīkoties, taču Eiropas demokrātija no vairākuma diktatūras atšķiras ar to, ka vairākums vienmēr rēķinās ar mazākuma viedokli,” teica Kalniete. Viņa arī brīdināja, ka liberāli demokrātisko cilvēku apkarošana aizbiedēs no partijas atbalstītāju rindām modernāk noskaņotus cilvēkus.
Kalnietes piesauktā liberāldemokrātiskā spārna spilgtākā pārstāve partijā ir Ilze Viņķele. Viņa sarunā atzina, ka savu uzskatu dēļ partijā nākas just diskomfortu. “Mēs esam tāda cilvēku grupa, kas pārstāv liberālākas vērtības un kopš 12. Saeimas vēlēšanām partijas iekšienē tiekam stigmatizēti. To nereti var manīt pat partijas vadības retorikā, kad ar nicinošu noskaņu tiekam saukti par sorosiešiem,” teica Viņķele. Viņa gan cer, ka Āboltiņas un citu partijas līderu uzrunās paustā atziņa, ka “dažādība ir “Vienotības” vērtība un spēks” tiks realizēta praksē un šķelšanās partijā nenotiks. Turklāt ideoloģiju sadursme parādās tikai jautājumā par homoseksuāļu partnerattiecībām, kas šobrīd neesot primārais jautājums ne partijas, ne frakcijas darbakārtībā.
Savukārt vairāki konservatīvā spārna pārstāvji kuluāros sūdzējās, ka tieši Viņķele ar domubiedriem pēdējā laikā arvien agresīvāk mēģinot diktēt savus noteikumus partijas vairākumam, kā arī par visām varītēm plēšoties pēc amatiem. Kā piemērs tiek minēts neveiksmīgais mēģinājums Saeimas frakcijā priekšsēdētāja amatam virzīt Intu Dālderi. Dažs labs pieļāva, ka arī A. Judins uz partijas valdes priekšsēdētāja amatu kandidē, Viņķeles un Lolitas Čigānes pierunāts.
Balsojums par partijas priekšsēdētāju un jauno valdi liberālajiem “dumpiniekiem” bija neveiksmīgs. Par to, ka Solvita Āboltiņa saglabās savu amatu, neviens nešaubījās (pat tādi partijas biedri, kam viņa cilvēcīgi nepatīk, bija spiesti atzīt – kā politiķe un komandas vadītāja pašreizējā priekšsēdētāja ir vislabākā kandidatūra). Taču arī valdē turpmāk liberāļu būs mazāk, jo gan Čigāne, gan Viņķele pēc balsojuma zaudējušas vietu partijas vadībā.
“Vienotības” valdē tika ievēlēta Ministru prezidente Laimdota Straujuma, bijušais Eiropas Savienības attīstības komisārs Andris Piebalgs, finanšu ministrs Jānis Reirs, EP deputāts Artis Pabriks, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, satiksmes ministrs Anrijs Matīss, EP deputāte Sandra Kalniete, Saeimas deputāti Kārlis Šadurskis, Andrejs Judins, Edvards Smiltēns un Aleksejs Loskutovs, juriste Ilma Čepāne, EP deputāts Krišjānis Kariņš, kā arī Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Korna. Par “Vienotības” domes priekšsēdētāju ievēlēts Cēsu mērs Jānis Rozenbergs, kurš bija vienīgais kandidāts uz šo amatu.
