“Latvija ir maza, izdevusies un brīnišķīga Ziemeļeiropas valsts!” Ko partijas kongresā sprieda “Vienotība”? 70
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Jaunās Vienotības” mērķis ir stabili nostartēt 14. Saeimas vēlēšanās un iegūt vismaz divas reizes vairāk mandātu parlamentā, sestdien “Vienotības” kongresā sacīja partijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens, kuru atkārtoti ievēlēja amatā.
“Jaunā Vienotība” (“JV”) Saeimā ieguva astoņas vietas, bet tai pievienojušies vēl trīs no citām partijām ievēlēti deputāti. Līderis vēl minēja apņemšanos panākt, ka arī nākamo valdību veido “JV” premjers.
Pirms katrām vēlēšanām “Vienotība” ir paplašinājusies. Premjers Krišjānis Kariņš aicināja “padomāt par tālāku konsolidāciju un nebaidīties no tās”.
A. Ašeradens atzina, ka partijai, kurā ir vairāk nekā 2000 biedru un kas “ir augoša, sistemātiska un pašpietiekama, nebūtu jāuztraucas par startu Saeimas vēlēšanās, taču mums ir bažas par Latvijas valsti”.
Viņš atgādināja par politisko fonu, kad notiek sabiedrības polarizācija, top jaunas populistu partijas un parādās radikāli līderi, kas tā gan notiekot arī citur pasaulē. “Vienotība” ir vairākkārt uzņēmusies atbildību laikā, kad valstī ir krīzes.
“Pesimists redz grūtības jebkurās iespējās, bet “Vienotības” spēks ir tajā, ka tā spēj pārvērst jebkuras grūtības iespējās,” delegātus iedvesmoja Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis.
Viņš aicināja “JV” biedrus īstenot atbildīgu politiku un nemētāties līdzi populistiem.
Sagaida paaudžu nomaiņu
Pašvaldību vēlēšanās “JV” ieguva pārstāvniecību 33 pašvaldībās, kur no tās ievēlēti 114 deputāti. No “JV” vai tās partneru sarakstiem ir ievēlēts Alūksnes novada priekšsēdis Dzintars Adlers, Cēsu novada priekšsēdis Jānis Rozenbergs, Kuldīgas novada vadītāja Inga Bērziņa, Salaspils novada mērs Raimonds Čudars un Valmieras novada priekšsēdis Jānis Baiks.
A. Ašeradens izteica cerību, ka partijai izdosies iegūt vēl vienu mēra amatu, jo Rēzeknes novadā ir panākta vienošanās par atbalstu līdzšinējam novada priekšsēdim Monvīdam Švarcam.
Pirms kongresa A. Ašeradens apbraukājis daudzas nodaļas un apliecinājis biedriem, ka “Vienotība” pievērsīs lielāku uzmanību reģioniem.
Redzētais pašvaldībās A. Ašeradenam esot radījis pārliecību, ka “Latvija ir maza, izdevusies un brīnišķīga Ziemeļeiropas valsts”.
Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete, domājot par nākotni, aicināja īstenot paaudžu nomaiņu partijas vadībā, jo pretējā gadījumā būšot grūti uzrunāt trīsdesmitgadnieku paaudzi, kas jau ir dzimusi neatkarīgā Latvijā un ienākusi daudzās jomās.
Varēja vērot, ka zālē ir daudz gados jaunu cilvēku, taču reti kurš pārstāv partiju kādā nozīmīgā amatā.
A. Ašeradens pateicās jauniešu organizācijai par labi noorganizēto kongresu, bet no S. Kalnietes teiktā varēja secināt, ka viņa sagaida jaunu cilvēku izvirzīšanu atbildīgiem amatiem.
Kongresā par domes priekšsēdētāju ievēlēja Ropažu novada priekšsēdētāja vietnieku Hosamu Abu Meri. Valdē ir ievēlēts K. Kariņš, Vilnis Ķirsis, Anda Čakša, Edgars Rinkēvičs, Ainars Latkovskis, Jānis Rozenbergs, Kārlis Šadurskis, Evika Siliņa, R. Čudars, Inese Vaidere, Edmunds Jurēvics, Jānis Reirs, Elīna Ieva Smule un Inese Lībiņa-Egnere.
Jubilejas reizē atceras pagātni
Kongresā nenotika diskusija par partiju konsolidāciju. Iepriekš bija dzirdēts, ka viens no potenciālajiem sabiedrotajiem varētu būt “Attīstībai/Par”.
Jāatgādina, ka to veido “Kustība Par” un “Latvijas attīstībai”, kuru starpā ir plaisa – partijas startēja atsevišķi pašvaldību vēlēšanās un arī Rīgas domē tās pārstāv divas frakcijas. Kā varēja noprast no “Vienotības” pārstāvju izteikumiem, runa var būt tikai par sadarbību ar šo politisko spēku kā vienotu komandu.
Iepriekš EP deputāte I. Vaidere intervijā “Latvijas Avīzē” teica: “Apvienošanās ar liberālas ideoloģijas pārstāvi varbūt labāku vēlēšanu sasniegumu dēļ būtu pilotprojekts, kas nedod ilglaicīgu, tālejošu labumu. “Vienotības” vēlētājs var neaiziet balsot, ja vienotībnieki sametīsies uz vienu roku ar liberāļiem.”
Jāatgādina, ka I. Vaidere politisko darbību sāka partijā LNNK un pārstāv “Vienotībā” konservatīvo spārnu.
Valmierā sestdien notika partijas 10. gadadienas jubilejas kongress, kurā vairāki runātāji atcerējās gan laiku pirms desmit gadiem, kad 2011. gada augustā Valkā uz trīs partiju – “Jaunā laika”, “Pilsoniskās savienības” un “Sabiedrības citai politikai” – bāzes nodibināja “Vienotību”, gan 2001. gada septembri, kad pirms 20 gadiem Einars Repše paziņoja par nodomu veidot “Jauno laiku”.
Tā dibinātāju vidū bija cilvēki, kuri joprojām ir aktīvajā politikā – premjers K. Kariņš, finanšu ministrs Jānis Reirs, Rīgas domes frakcijas vadītājs Kārlis Šadurskis, Valdis Dombrovskis.
Politiskais spēks ir piedzīvojis vairākas krīzes, no kurām nopietnākā bija “Jaunā laika” šķelšanās, kad daļa biedru no partijas aizgāja un kopā ar “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK atšķēlušos biedru daļu, kurā bija arī I. Vaidere, nodibināja “Pilsonisko savienību”.
Savukārt no “Jaunā laika” toreiz aizgāja arī S. Kalniete, K. Šadurskis un vēl vairāki pazīstami politiķi. “Sabiedrību citai politikai” nodibināja bijušie Tautas partijas biedri Aigars Štokenbergs un Artis Pabriks, ar kuriem kopā politikā ienāca arī tagadējais Latvijas Reģionu apvienības priekšsēdētājs Edvards Smiltēns.
Drīz pēc tam valstī sākās finanšu krīze un bija jāapvieno uz Rietumu demokrātiskās pasaules vērtībām orientēti politiskie spēki, kongresā atgādināja A. Ašeradens, kurš toreiz pārstāvēja “Pilsonisko savienību”, kas bija viņa pirmā partija.
A. Ašeradens kongresā pateicās pirmajiem “Vienotības” līdzpriekšsēdētājiem Solvitai Āboltiņai, Ģirtam Valdim Kristovskim un Aigaram Štokenbergam, bijušajiem premjeriem V. Dombrovskim un Laimdotai Straujumai, kā arī K. Kariņam.
Pirms 12. Saeimas vēlēšanām “Vienotībai” pievienojās daļa bijušo Reformas partijas biedru – arī tagadējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un Saeimas priekšsēdētājas biedre I. Lībiņa-Egnere.
Pirms 13. Saeimas vēlēšanām tika izveidota “Jaunā Vienotība”, kurā iekļāvās “Vienotība” un reģionālās partijas no Valmieras, Kuldīgas, Jēkabpils un Tukuma. “JV” noslēdza līgumu arī ar Latgales partiju.
