15
Nesen “LA” bija intervija ar citu bijušo “Vienotības” biedru Edvardu Smiltēnu, kurš šobrīd pārstāv Latvijas Reģionu apvienību. Lūk, kā viņš izteicās par “Vienotību”: “Tā bija divu cilvēku – Solvitas Āboltiņas un Arta Kampara – radīta vertikāla ass, kuras dēļ sabruka iekšējā brīvība un pārējie principi, uz kuriem bija uzbūvēta “Vienotība”.” Savukārt par “Jauno Vienotību” viņš saka: “Partija ir pieņēmusi tos spēles noteikumus, kurus uzlicis Kampars.” Kāda tad ir Kampara loma?
Man tas liekas nenopietni. Smiltēns pats izvēlējās aiziet, tā ir viņa izvēle. Mums bija daudz cilvēku, kas kavēja partijas attīstību. Tas ir mainījies, viņu vairs nav. Tagad mēs nestrīdamies par partiju, bet runājam, kā attīstīt valsti. Kampars ir partijas ģenerālsekretārs. Viņš ir izpildītājs, nevis lēmumu pieņēmējs. Es nevaru komentēt, kāda bija viņa loma kaut kad pagātnē, taču šobrīd “Jaunajā Vienotībā” tā ir tāda.
Esat piedāvājuši citām partijām parakstīt memorandu, ka nesadarbosieties ar “Saskaņu”. Kāda ir atsaucība?
Vēl nekas nav parakstīts, bet pagaidām interesi izrādījuši divi spēki – Jaunā konservatīvā partija un Nacionālā apvienība. Mani pārsteidz citu partiju attieksme. Beigsim tukši runāt par Eiropas virzienu, pateiksim vēlētājiem gaiši un skaidri, ka mēs neveidosim koalīciju, kas var pagriezt Latviju Maskavas virzienā. Daudzi spēki atteikušies parakstīt memorandu. Es to tulkoju vienkārši – tas nozīmē, ka viņi pieļauj valdību ar “Saskaņu”. Tas patiešām ir bīstami.
Memorandu atsakās parakstīt tādas partijas kā “Attīstībai/Par” un “Progresīvie”. Tajā pašā laikā vairāki jūsu biedri, piemēram, Edgars Rinkēvičs tieši tās savulaik iezīmēja kā tuvākos sadarbības partnerus. Tāpat nesen jūs kopā rīkojāt piketu pie Saeimas, atbalstot izglītības satura reformu, visu trīs partiju pārstāvji piedalījās “Baltijas praidā”. Kādas īsti ir jūsu attiecības?
Mani viņu pozīcija dara nopietni bažīgu. Kā jau teicu, ja viņi nav gatavi apliecināt, ka nesadarbosies ar “Saskaņu”, tas nozīmē, ka iekšēji viņi šādu iespēju pieļauj. Respektīvi, tādas intereses ir tiem, kas stāv aiz viņiem. Šobrīd politikā veidojas liels troksnis, un tajā diemžēl sāk pazust virziens, kādā valstij jāattīstās. “Jaunā Vienotība” izstrādāja vērtību deklarāciju, lai varētu pulcēt cilvēkus ap ideju, ne indivīdiem. Kas attiecas uz liberālajām idejām, mēs esam pietiekami skaidri pateikuši, ka esam centriski. Mums ir gan konservatīvi noskaņoti biedri, gan liberāli noskaņoti. Līdzīgi kā Eiropas Tautas partiju grupā, kur spektrs ir pietiekami plašs. Tā saucamie liberālie jautājumi laika gaitā ir sakārtojami, bet galvenais jautājums – kā attīstīt valsti kopumā, kā paaugstināt dzīves līmeni.
To jau visas partijas saka…
Dažām partijām, šķiet, prioritāte ir homoseksuālo laulību legalizācija. To, protams, var un vajag atrisināt, bet tā nav valstiska prioritāte.
Ja “Vienotība” būs nākamajā Saeimā, vai jūs tur virzīsiet tādus jautājumus kā Kopdzīves likums un Stambulas konvencijas ratifikācija?
Jā.
Vai atbalstīsiet, ka tiek turpināta šajā Saeimā iesāktā krievu skolu pāreja uz mācībām valsts valodā? Vidusskolām sekos arī pamatskolas un pirmsskolas iestādes?
Jā, protams, mēs to darīsim. Latviešu valoda, ir vienīgā valsts valoda un tai jābūt visās skolās. Vēl būtiskāk mūsu skatījumā ir izglītības satura reforma. Likums ir pieņemts, taču vēl svarīgāk ir to īstenot.
Kāda būs jūsu pozīcija par čekas maisu atvēršanu?
Jāpublisko! Tas ir ierakstīts mūsu partijas programmā.
Tā kā Latvijas vēlētājiem nav iespēju vēlēt Valsts prezidentu un viņi Saeimas vēlēšanās faktiski dod mandātu partijām, būtu ļoti svarīgi noskaidrot, kāda būs “Vienotības” pozīcija. Vai jums būs savs kandidāts vai atbalstīsiet līdzšinējo Valsts prezidentu Raimondu Vējoni?
Mums noteikti būs savs kandidāts, un tas nebūs esošais prezidents. Mēs par to vēl neesam plašāk runājuši, taču viens no svarīgākajiem jautājumiem ir panākt, ka Valsts prezidentu Saeima ievēl atklātā balsojumā. Ievēlēšanas kārtība nav jāmaina, jo mūsu parlamentārajā sistēmā tā ir loģiska, taču šo procesu vajag padarīt atklātu.
Kāpēc jūs kā premjera kandidāts pats nekandidējat Saeimas vēlēšanās?
Man ir jau vēlētāju uzticēts skaidrs un svarīgs darbs Eiropas Parlamentā. Es iepriekš esmu bijis gan Saeimas deputāts, gan ministrs, zinu visu tā specifiku. Uz Saeimu jākandidē cilvēkiem, kas ir gatavi strādāt parlamentā. Es negribu nevienu vēlētāju mānīt – iet uz Saeimas vēlēšanām, bet pēc pusgada atkal kandidēt uz Eiropas Parlamentu. Taču, ja man būs iespēja, es ļoti labprāt kļūšu par valdības vadītāju. Pie tā es šobrīd strādāju un veltu visu savu enerģiju. Esmu apguvis starptautiskā līmenī, kā var savest kopā dziļas un fundamentālas pretrunas, tāpēc domāju, ka spēšu savest kopā jebkuru koalīciju.
Vizītkarte
“Jaunā Vienotība”
* Nesen izveidotās apvienības kodols ir tā pati “Vienotība”, kurai ir bagāta politiskā vēsture. Partija dibināta 2011. gadā, veiksmīga zīmola maiņas rezultātā apvienojot trīs politiskos spēkus – “Jauno laiku”, Pilsonisko savienību un “Sabiedrību citai politikai”. Laika gaitā tā “uzsūkusi” arī vairākus citus politiskos grupējumus, piemēram, daļu no kādreizējās Zatlera Reformu partijas.
* “Vienotības” rezultāti iepriekšējās vēlēšanās: 10. Saeimā – 33 deputāti, 11. Saeimā – 20 deputāti, 12. Saeimā – 23 deputāti.
* Ilgstoši bijis dominējošais spēks valstī, no 2009. līdz 2014. gadam Ministru prezidents bija “Vienotības” pārstāvis Valdis Dombrovskis, bet no 2014. līdz 2016. gada janvārim – Laimdota Straujuma. Tiek uzskatīts, ka varu “Vienotība” zaudējusi, lielā mērā pateicoties saviem iekšējiem strīdiem, un sava loma partijas tēla degradācijā bijusi tās iepriekšējai priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai, kura 2017. gada nogalē tika izslēgta no “Vienotības” pēc jaunā priekšsēdētāja Arvila Ašeradena iniciatīvas.
* Pēdējā gada laikā partiju pametuši daudzi zināmi biedri, kas pārgājuši uz citiem politiskajiem spēkiem, piemēram, “Attīstībai/Par” (Ilze Viņķele, Artis Pabriks u. c.), Latvijas Reģionu apvienību (Edvards Smiltēns) un pat “Saskaņu” (Anrijs Matīss).
* Līdzās “Vienotībai” apvienībā ietilpst arī sešas reģionālās partijas, bet kā vēlēšanu sarakstu līderi nosaukti ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, Saeimas deputāti Inese Lībiņa-Egnere un Aldis Adamovičs, labklājības ministrs Jānis Reirs.
* “Vienotības” sauklis – “Augam gudri”.
