Ilze Kuzmina: “Vienotība” bez vienotības 6
Bieži dzirdēts viedoklis, ka valsts attīstību kavē partiju strīdi. Diemžēl nu valsts un tai vitāli svarīgo nozaru attīstību kavē arī partiju iekšējie kašķi un nespēja pieņemt lēmumu, pa kuru ceļu virzīties tālāk. Kopīga viedokļa trūkums šobrīd sevišķi asi jūtams valdošajā “Vienotībā”, kuru pārstāv gan Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, gan premjere Laimdota Straujuma un vēl pieci ministri. Kaut valdība strādā nu jau teju pusgadu, tai tā arī nav izdevies noformulēt vienotu viedokli par to, kā risināt vairākas svarīgas problēmas izglītības jomā. Valdība nespēj vienoties, jo tās kodols “Vienotība” arī nav vienots. Kad izveidojās L. Straujumas valdība, skolotāju arodbiedrība cerēja, ka nu gan ātri vien valdībai būs piedāvājums, kā risināt problēmas ar pedagogu algām, jo no vienas partijas ir gan premjers, gan finanšu un arī izglītības ministrs. Taču vienas partijas politiķi nav spējuši ieņemt vienotu skaidru pozīciju par to, vai finansējums skolotāju algām ir jāpalielina vai jāiztiek ar esošo finansējumu, to saprātīgāk pārdalot un mazinot pedagogu skaitu. Izglītības ministre Ina Druviete saka: finansējumam jākļūst lielākam, Finanšu ministrija aicina iztikt ar esošo naudu, bet premjere nesaka ne A, ne B un skolotāju sapulcē Doma laukumā aicina visus strādāt kopā. Rodas iespaids, ka šīs valdības laikā risinājuma tā arī nebūs. Šķiet, ka tagad pedagogi pat vairāk par algu pielikumu gaida skaidru valdības nostāju, toties politiķiem jānovelk laiks līdz nākamajām vēlēšanām. Skolotājiem atliek cerēt, ka pēc vēlēšanām politiķi spēs vienoties valstij būtiskos jautājumos.
Tāda pati nevienotība “Vienotībā” vērojama par kārtējo strīdus ābolu izglītības nozarē: būt vai nebūt obligātiem eksāmeniem ķīmijā un fizikā. I. Druviete saka: manā laikā šādu eksāmenu nebūs. Tā kā avoti vēsta, ka I. Druviete vēlētos, lai viņas laiks Izglītības un zinātnes ministrijā turpinātos arī nākamajā Ministru kabinetā, obligāto eksāmenu ieviešana varētu būt atlikta ne tikai uz gadu. Tikmēr premjere paziņo, ka eksāmenus ieviesīs trīs gadu laikā, un izglītības ministre tam piekrītot. I. Druviete tomēr brīnās, kāpēc L. Straujuma domā, ka ministre viedokli mainījusi.
Demokrātijā viedokļu dažādība ir neizbēgama, turklāt bez tās neiztikt, meklējot vērtīgākos risinājumus. Taču, ja viedokļu dažādība traucē pieņemt lēmumus un veikt konkrētus darbus izglītības sistēmas uzlabošanai, izglītības joma buksē un, izpaliekot attīstībai, pat degradējas.
Līdzīgas nesaskaņas “Vienotībā” ir arī par veselības ministres Ingrīdas Circenes iecerēto veselības aprūpes reformu, sasaistot nodokļu nomaksu ar pieeju valsts apmaksātai medicīnai. Aizkulisēs runā: partijas spice ir pat tik ļoti pret ministres darbošanos, ka vēlējusies panākt I. Circenes atkāpšanos. Taču ministres slimības dēļ arī šo problēmu nu noraks līdz vēlēšanām, un tad jau redzēs.
Pirmsvēlēšanu laikā lielākā daļa politiķu grib izvairīties no asām kustībām, jo nevēlas sakaitināt vēlētāju. To it kā var saprast, taču pastāv risks, ka arī mierīgam vēlētājam var iešauties prātā doma: “Kāpēc man par šiem balsot? Ko viņi ir paveikuši? Vai man balsot par tiem, kas tā vietā, lai veiktu konkrētus darbus, ecējās un skaitīja dienas līdz vēlēšanām?”
