“Vienotība” atbalstīs VL-TB/LNNK likumprojektus par latviešu valodas lomu; ZZS brīvais balsojums 7
“Vienotība” atbalstīs nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) grozījumus saistībā ar latviešu valodas lomu, un Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) šajos jautājumos būs brīvais balsojums.
Nacionālā apvienība iesniegusi izvērtēšanai parlamentā likumprojektu, kas nosaka, ka priekšvēlēšanu aģitācija ir atļauta tikai valsts valodā. Tāpat VL-TB/LNNK citā likumā rosina noteikt, ka darba devējam aizliegts pieprasīt konkrētas svešvalodas prasmi, ja darba pienākumos neietilpst šīs svešvalodas lietošana.
“Vienotība” atbalstīs piedāvāto grozījumu nodošanu izskatīšanai komisijās, taču reizē tajos ir trūkumi, tāpēc likumprojekti vēl būs jāpilnveido, aģentūrai LETA pastāstīja politiskā spēka Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Hosams Abu Meri.
Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) par šiem likumprojektiem būs brīvais balsojums, aģentūrai LETA sacīja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Politiķis pats balsos par, taču daļa no ZZS deputātiem uzskata, ka piedāvātās izmaiņas ir nacionālās apvienības īstenots klajš populisms pirms parlamenta vēlēšanām, norādīja Brigmanis.
Kā ziņots, VL-TB/LNNK rosina arī papildināt Administratīvo pārkāpumu kodeksu ar sodu par valsts valodas nelietošanu priekšvēlēšanu aģitācijā. Pēc VL-TB/LNNK deputātu domām, par šādu pārkāpumu fizisku personu būtu jāsoda ar naudas sodu no 100 līdz 700 eiro, bet juridiska persona – no 500 līdz 5000 eiro.
Nacionālā apvienība uzsver, ka šādas likumu izmaiņas palielinātu vēlētāju atbildību pienācīgi apgūt latviešu valodu. VL-TB/LNNK uzsver, ka šis priekšlikums arī izriet no Satversmes preambulas. Likumu grozījumi paplašinās latviešu valodas kā valsts valodas lietošanas jomu arī attiecībā uz priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas, pašvaldību un Eiropas parlamenta vēlēšanām, kā arī pirms tautas nobalsošanām un likumu ierosināšanām, akcentē likumu izmaiņu iniciatori.
VL-TB/LNNK iesniegusi parlamentā arī grozījumus Darba likumā, kas saistīti ar valsts valodas jautājumiem. Šis likumprojekts paredz, ka darba devējam aizliegts pieprasīt konkrētas svešvalodas prasmi, ja darba pienākumos neietilpst šīs svešvalodas lietošana. Darba devējam, ja tas ir valsts vai pašvaldības institūcija vai kapitālsabiedrība, aizliegts pieprasīt valodas zināšanas, kas nav Eiropas Savienības oficiālā valoda. Valdība gan varētu noteikt izņēmumu saraktu.
Tāpat nacionālā apvienība rosina papildināt Darba likumu, nosakot, ka darbiniekam ir tiesības, veicot darba pienākumus, saziņā ar Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem vai personām, kuras Latvijā saņēmušas uzturēšanās atļauju, izmantot saziņai tikai valsts valodu.
