Vienoti pret spāņu negantniekiem – kailgliemežiem mūsu dārzos 7
Inita Šteinberga, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ar saukli “Spānijas kailgliemezi! Atgriezies dzimtenē!” vienoties Spānijas kailgliemežu apkarošanai aicina gliemežu apkarošanas entuziaste Aina Jēkabsone no Talsiem. Viņa atzīst, ka brīnumlīdzekļa nav – jāķeras tik pie lasīšanas. Jo īpaši tas svarīgi tagad, kad iebrucēji ir oliņu pilni un gatavi radīt daudzskaitlīgu jauno paaudzi.
Viens nav cīnītājs, sapratusi Aina Jēkabsone un izveidojusi mājaslapu “www.spanijaskailgliemezis.lv”. Līdz šim aktīviste par cīņu ar šo invazīvo sugu aicinājusi dalīties arī interneta mirkļabirkā #spanijaskailgliemezispametlatviju.
Apvieno gliemju apsēstos
Pārliecība, ka ir vajadzīga šāda vietne, kur visiem mīkstmiešu apsēstajiem ievietot informāciju par sērgas dislokācijas vietu, uzzināt citu pieredzi, jaunākos ieteikumus apkarošanā u. c., Ainai Jēkabsonei radusies, lasot dažādus dārza portālus.
Tajos cilvēki regulāri ievieto gliemju attēlus un izmisuši jautā, vai tas ir spānietis, ko tagad darīt utt.
Protams, gudras un zinātniskas informācijas par šo tēmu netrūkst, taču vairumam cilvēku vajag vienkāršu, konkrētu padomu, kā glābties no nelūgtajiem viesiem.
Šādas vietnes noder arī tiem, kuru dārzos vēl šīs sērgas nav, lai saprastu, uz ko spānieši ir spējīgi un cik svarīgi ir katru iebrucēju pamanīt un laikus ierobežot.
Regulāra apkarošana palīdz
Gliemežu apkarošanas aktīviste kopā ar vīru jau piecus gadus sistemātiski lasa mīkstmiešus savā teritorijā un pēdējās četras nedēļas blakus esošajās teritorijās.
Secinājums – cītīgi lasot, savu dārza teritoriju var gandrīz pilnībā attīrīt. Efektu jūt jau pēc divām ikvakara lasīšanas nedēļām. Taču tur, kur to nedara, spānieši vairojas jaudīgi.
Protams, ja vieta attīrīta, regulāru kontroli turpina tik un tā. Tagad aktīviste savā dārzā gliemju spaiņa vietā atrod nevienu vai arī tikai vienu eksemplāru, taču arī to ir svarīgi izķert.
Vislielākais labums ir tad, ja gliemjus sāk lasīt pavasarī. Katru vakaru regulāri apstaigā medību vietas. Vispirms izstaigā visu dārzu un tad jau būs skaidrs, kur jāpiestaigā biežāk.
Gliemežu lasīšanai labi der metāla knaiblītes, kuras virtuvē lieto kā ledus, cukura standziņas, lapu salātiem. Kad pincetes gali kļūst gļotaini, tos viegli notīrīt, iebāžot zemē. Ar rokām tos saņemt nav patīkami, glumumu ilgi nevar nomazgāt.
Sauli padara par slepkavu
Vienmēr ir kutelīgs jautājums, kā salasīto, kustīgo masu neitralizēt pēc iespējas gliemjiem humānākā un pašiem mazāk netīkamā veidā.
Aina rīkojas šādi: gliemju galināšanai atvēlēts 10 litru plastmasas spainis ar blīvu vāku. Mazākos traukos salasītos gliemežus ieber lielajā, uzliek vāku un atstāj saulē. Nāve ir ātra.
Līķu zampu visu laiku papildina ar jauniem lasījumiem, kamēr spainis pilns. Tad to visu patur apmēram divas dienas, lai aiziet bojā arī oliņas, kas ir gliemjos. Tad izrok bedri un izlej spaini. Šādi tie var kalpot kā mēslojums, piemēram, augļudārzā.
Pret mazajiem gliemjiem, kurus mauriņa zālītē salasīt ir grūti, itin labi palīdz arī mauriņa mēslojums, kas paredzēts cīņai pret sūnām. Atkal divi labumi – mauriņš sakopts un gliemji pagalam.
No dažādu zilo pretgliemju granuliņu kaisīšanas labāk atturēties, kaut arī tās tiek ieteiktas kā videi mazkaitīgas. Nav drošas informācijas, kā to lietošana ietekmē citus dārza iemītniekus – putnus, ežus u. c.
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.
