Ivars Ijabs: Ko nozīmē “adekvāta minimālā alga” Eiropā – vienāda minimālā alga Vācijā un Latvijā? 79
Ivars Ijabs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Statistika liecina, ka pirktspējas līmenī minimālā alga Latvijā ir otrā zemākā Eiropas Savienībā, bet Vācijā (un Luksemburgā) visaugstākā – trīsreiz lielāka nekā Latvijā.
Pirms diviem gadiem, Eiropas Parlamenta vēlēšanu laikā, priekšvēlēšanu diskusijās un aptaujās mēs ar “Vienotības” saraksta pirmo numuru Valdi Dombrovski diskutējām par vienotu minimālo algu Eiropā.
Mūsu apvienības programmā bijām iekļāvuši mērķi virzīties uz vienotu minimālās algas normu Eiropā, kas ir ne mazāka par pusi no vidējās algas katrā dalībvalstī. “Vienotība” no Eiropas konservatīvo partiju grupas bija skeptiski par šo ideju.
Šobrīd, pusotru gadu pēc EP ievēlēšanas un Eiropas Komisijas iecelšanas, situācija ir mainījusies. Valdis Dombrovskis kā komisijas viceprezidents pats virza likumdošanas priekšlikumu par adekvātu minimālo algu Eiropā.
Savukārt es darbojos liberālo un centrisko partiju grupā “Renew Europe”, kurā domas par šo priekšlikumu diezgan krasi dalās.
Tomēr es joprojām uzskatu šo par svarīgu priekšlikumu, un šajā ziņā ar EK viceprezidentu Dombrovski nu esam vienisprātis.
Kopš oktobra, kad komisija oficiāli nāca klajā ar priekšlikumu direktīvai par adekvātu minimālo algu Eiropā, tā virzās uz priekšu gan parlamentā, gan dalībvalstu valdību veidotajā ES Padomē.
Ko tad nozīmē “adekvāta minimālā alga”? Tas nenozīmē vienādu minimālo algu Vācijā un Latvijā. Tas nozīmē, ka visās dalībvalstīs tā tiktu noteikta “adekvātā” līmenī.
Un, lai arī šis “adekvātais” līmenis direktīvas projektā nav noteikts konkrētās summās vai konkrētos procentos no vidējās algas, atsauces uz šādu adekvātu līmeni rodamas virknē plaši atzītu starptautisko organizāciju novērtējumu – tie būtu 60% no darba samaksas mediānas vai 50% no vidējās bruto algas – līmeņa, kuru pieņemts uzskatīt par nabadzības riska slieksni.
Piemēram, ja Latvijā 2019. gadā vidējā alga bija 1076 EUR un algas mediāna 832 EUR, tad 2021. gadā minimālajai algai būtu jābūt vismaz 500–540 EUR. Tas ir, mazliet lielākai nekā pašlaik.
Eiropas Komisija ierosina noteikt, ka dalībvalstu likumos ir jābūt konkrētiem, skaidriem kritērijiem minimālās algas noteikšanai un atjaunināšanai.
Tiem jābūt saistītiem ar pirktspēju, vispārējo algu līmeni un to pieauguma tempu un darba ražīgumu. Ir jābūt likumā noteiktai regulārai un savlaicīgai minimālās algas atjaunināšanai.
Viens acīmredzams iemesls, kāpēc vienotā tirgū ir nepieciešama arī saskaņota minimālā alga, ir cilvēku aizplūšana. ES statistika liecina, ka pirktspējas līmenī minimālā alga Latvijā ir otrā zemākā Eiropas Savienībā, bet Vācijā (un Luksemburgā) visaugstākā – trīsreiz lielāka nekā Latvijā.
Šobrīd Eiropas Savienībā, kurā ir brīva darbaspēka kustība un brīva uzņēmumu pārrobežu darbība, minimālās algas atšķiras līdz pat 10 reizēm, un tas bieži veicina sociālo dempingu un darbaspēka migrāciju.
Diskusijas parlamentā un ES valstīs par saskaņotiem minimālās algas noteikumiem Eiropā būs ļoti karstas. Daudzi uzskata, ka Eiropai nav jājaucas valstu darba un sociālajā politikā.
Tāpēc es nedomāju, ka šādu kopīgu pieeju varētu pieņemt ātrāk nekā divu gadu laikā, un tā varētu stāties spēkā vēl pēc dažiem gadiem.
Un, protams, ne minimālā alga, ne minimālais ienākums un minimālās pensijas nav brīnumlīdzekļi nevienlīdzības mazināšanai. Tajā vēl lielāka loma, manuprāt, ir iespēju vienlīdzībai izglītības, veselības un sabiedrisko pakalpojumu pieejamībā.
Tomēr Eiropas sociālajā modelī šiem minimālajiem līmeņiem ir svarīga vieta. Tie pamatojas Eiropas pamatvērtībā – cilvēka cieņā.
Ikvienam, kas strādā, ir tiesības nedzīvot nabadzībā. Ikvienam, kam trūkst pietiekamu līdzekļu, ir tiesības uz pienācīgu minimālo ienākumu pabalstu cilvēka cienīgai dzīvei visos dzīves posmos.
