Vienotā Baltijas kanāla projekts esot nokavēts 0
“Ir jau par vēlu veidot uz vietējiem sabiedriskajiem medijiem balstītu vienotu Baltijas raidorganizāciju, kas spētu konkurēt ar krievu valodā raidošo “Pirmo Baltijas kanālu”,” atzīst Igaunijas parlamenta Ārlietu komisijas vadītājs Marko Mikhelsons.
Latvijā no Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektora, Krievijas politikas pētnieka Anda Kudora puses bija izskanējusi ideja, ka Baltijas valstu raidorganizācijām jārada jauns – “Īstais Baltijas kanāls” ar objektīvu informāciju, kas varētu veicināt Baltijas vienotību un mazākumtautību integrāciju. Tādējādi dodot pretsparu prokremliskajam “Pirmajam Baltijas kanālam”. “”PBK” ir ļoti daudz skatītāju Igaunijā. Šajā brīdī radīt konkurentu ir par vēlu,” teica M. Mikhelsons. Viņš Igaunijas sabiedrībā pazīstams kā politiķis, kurš nevairās atklāti runāt par attiecībām ar Krieviju. Nesen viņš ticies ar Krievijas domes Starptautisko lietu komitejas vadītāju Alekseju Puškovu, un, pēc Mikhelsona domām, attiecības parlamentārā līmenī tiek “palaistas no jauna” kopš “Bronzas nakts” notikumiem Tallinā 2007. gadā. “Mūsu valdība soli pa solim veido attiecības ar kaimiņvalstīm, tostarp Krieviju. Attiecībās ar to jāņem vērā vēsture, kas tās ietekmē. 2005. gadā Krievijas prezidents Vladimirs Putins runāja par PSRS sabrukumu kā ģeopolitisko katastrofu, toreiz mēs jau bijām pievienojušies NATO. Agri vai vēlu Krievija sapratīs, ka tai ir izdevīgi uzturēt ar Baltijas valstīm attiecības, kas balstītas uz savstarpēju cieņu, un nelietot diplomātisku spiedienu,” teica M. Mikhelsons.
Runājot par Latvijas un Igaunijas attiecībām, Rīgikogu Ārlietu komisijas vadītājs atzina, ka jaunas iespējas var gūt, ja Baltijas valstis sadarbosies lielos infrastruktūras objektos, piemēram, ātrgaitas dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” izbūvē.
